Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres novada pagastos atzīst – atkritumi ar katru gadu samazinās un Lielās Talkas laikā vairāk var pievērsties teritorijas labiekārtošanas darbiem.

Suntažos sakopj upes malu

Suntažos Lielās Talkas rītā kūp vairāki ugunskuri – suntažnieki sakopj Mazās Juglas upes krastmalu gar jauno tiltu un estrādi. Tiek cirsti krūmi, griezti nokaltušie zari, vākti atkritumi, grābtas lapas. Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns ir priecīgs, ka talkai šogad atsaukušies tik daudz suntažnieku. Viņš pats vienmēr talkās ir piedalījies, un arī šis gads nav izņēmums – bruņojies ar zāģi, viņš izzāģē krūmus upes malā. Agnese Brauna talkā piedalās ar astoņgadīgo dēlu Ēriku, kurš sparīgi ar māsīcu, četrgadīgo Rūtu, velk atkritumu maisu no upmalas. Bērni atzīst – viņi talkā šogad piedalās pirmo reizi un atkritumus zemē nemet. Agnese saka: “Man patīk kopīga darbošanās, šādas talkas ir laba lieta un ir vajadzīgas. Neviens cits jau nevāks. Tas, kurš mēslo, visdrīzāk talkā nepiedalās. Jāatzīst, ka, pateicoties talkām, vide ir palikusi tīrāka. Es gan katru gadu gar savas mājas ceļa malu, kas ved gar lielceļu, atkritumus savācu, diemžēl katru gadu ir ko vākt.”

Talkā piedalās arī pašvaldības aģentūras “Rosme” darbinieki. Aģentūras vadītāja Rita Grāvīte uzskata, ka Latvija būtu jākopj ikdienā: “Es gribētu, lai tauta saprastu, cik Latvija ir tīra un katram dārga, lai darbs, ko kāds ir izdarījis, tiktu novērtēts un cienīts.” Gar estrādi strādā Suntažu Kultūras nama vadītāja Dzidra Sproģe ar kolēģēm. Arī Dzidra uzskata, ka par Latvijas tīrību un dabu ikvienam vajadzētu domāt ikdienā, tad nemaz nevajadzētu rīkot lielās talkas. Gar estrādi sastādīti pašas vestie koki – priedes, kļavas, ozoli, tagad kociņiem jāizgriež nokaltušie zari, liepām jāveido vainags, lai augtu skaisti koki. Dz.Sproģe atgādina, ka pirmais pasākums estrādē plānots jau 26. maijā, kad notiks estrādes vasaras sezonas atklāšanas pasākums un JDK “Spāre” 21 gada jubilejas svinības.

Ilze Linde ar dēlu Arnoldu talko pie Suntažu luterāņu baznīcas. Ilze nolēmusi sagrābt lapas baznīcas teritorijā, jo ir šīs baznīcas draudzes locekle. Ilze atzīst – talkas ir devušas rezultātu, vide kļuvusi tīrāka. “Es uzskatu, ka attieksme pret dabu ikvienam ir jāmāca jau ģimenē,” ir pārliecināta I.Linde.

Lauberē atkritumu kļuvis mazāk

Lauberes pagasta bibliotēkas vadītāja Maiga Livčāne Lielajā Talkā piedalās katru gadu un ir tās koordinatore Lauberē. Šodien Lauberē savākusies neliela lauberiešu grupa, tomēr paveikts daudz – sakopta Lauberes parka teritorija, ceļmalas, savākti atkritumi. M.Livčāne ir pārliecināta – lai mainītos dabas piemēslotāju paradumi, tiem lielāka uzmanība būtu jāvelta policijai, sodot par atkritumu izmešanu, savu īpašumu nekopšanu. Maiga atzīst, ka Lauberē atkritumu ar katru gadu kļūst mazāk: “Agrāk gar ceļmalām ļoti daudz atkritumu bija, šodien tikai divus maisus savācām – lielākoties pudeles, plēves un stiklus. Žēl, ka lauberiešu atsaucība talkā šogad ir samērā maza, nepiedalījās neviens bērns, lai gan visiem bibliotēkas apmeklētājiem atgādinājām un aicinājām.” M.Livčāne uzskata, ka Lauberē būtu nepieciešams daiļdārznieks, kas ikdienā koptu apstādījumus un veiktu citus vides uzkopšanas darbus, jo viens sētnieks visu darbu nevar paveikt.

Madlienā mainījušies talkošanas principi

Madlienā Lielā Talka tiek organizēta trīs vietās – Latvijas pagastu ozolu birzī, Plāteres pilskalnā un Vilku karjeras peldvietā. Ozolu birzī sapulcējies krietns talkotāju pulks. Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Atslēdziņš atzīst, ka Madlienā gadu gaitā ir mainījušies talkošanas principi - no atkritumu vākšanas pārgājuši uz sabiedrisko vietu labiekārtošanu. “Šodien birzī plānojam iestādīt 30 jaunus kokus, sagrābt lapas, novākt nokritušos zarus, piebērt un izlīdzināt melnzemi pie takām. Abās pārējās talkošanas vietās strādā biedrība “Saules avots”. Pēc talkas plānojam ieturēties ar siltu zupu un tēju,” saka O.Atslēdziņš.

Talkā piedalās arī Agnese Lazdiņa (10 gadi) un Sandija Liepa (9 gadi). Agnese talko jau otro gadu, Sandija – pirmo. Meitenes atzīst, ka kopā pastrādāt talkā ir ļoti jauki. “Mēs šodien grābām lapas, lasījām zarus, atradām arī atkritumus – maisus, pudeles, stiklus,” saka Agnese. Sandija prāto, ka cilvēki mēslo laikam tāpēc, ka nezina – nomests plastmasas maisiņš dabā nesadalās pat simt gadu laikā.

Madlienā talko arī biedrība “Meža projekti” pārstāves Dace un Iveta ar bērniem Alisi un Dāvi, kuri ieradušies no Babītes. Dace Iraids atklāj, ka ozolu birzī plāno iestādīt 5 kļavas, 5 dižskabāržus, 5 liepas un 15 ozoliņus. “Ar ozoliem vien teritoriju nav prātīgi apstādīt, jo, kā zinām, no Lielbritānijas Latvijā ir atnākusi ozolu slimība, tāpēc birzī stādām dažādus kokus,” saka D.Iraids. Runājot par talku, Dace uzskata, ka vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību sabiedrības izglītošanai, lai atkritumu dabā kļūtu mazāk. Alise un Dāvis atklāj, ka viņiem ir apnikusi atkritumu vākšana, viņi vēlējušies labāk piedalīties koku stādīšanas talkā Madlienā. Dāvis domā, ka cilvēku nelāgos paradumus mēslot varētu mainīt tas, ja prezidents pieņemtu likumu, ka mēslot ir aizliegts, vai arī strādātu aģenti, kuru pienākums būtu pieķert un sodīt mēslotājus, varētu pārtraukt arī plastmasas ražošanu, lai tā nenonāktu dabā. Savukārt Alise iesaka izlaist 141 kāmi, kam piestiprinātas video kameras, ar kuru palīdzību varētu piefiksēt visus atkritumu metējus. “Es nemēsloju, jo man patīk daba, daudz ārā spēlējos ar draugiem, gribu, lai ārā nav piemēslots,” saka Dāvis.

Savukārt Madlienas Kultūras nama darbinieki šodien izvēlējušies talkot savā darba vietā – tiek sakoptas tautas tērpu noliktavas, uzkopta nama fasāde un jumts.

Ķeipenē sakopj parku

Ķeipenē Lielās Talkas aktivitātes notiek parkā un Ķeipenes komunikācijas centrā. Parkā talkotāji sakopuši parka gravu, kur saauguši daudz krūmu, izgāzušies koki. Koki no gravas izvilkti, sazāģēti, krūmi – sadedzināti. Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Sirsonis atklāj, ka nākotnē ir cerība parku izveidot kā skaistu pastaigu vietu. Jau šogad iztīrītajā laukumiņā plānots uzbērt granti, lai cilvēki varētu ērti piebraukt parkam un doties pastaigā, nākotnē ir plāns šeit uzstādīt plāksni ar informāciju, ko var apskatīt un redzēt Ķeipenē. V.Sirsonis atklāj, kas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti ir izvērtējuši koku stāvokli parkā un solījuši izstrādāt parka rekonstrukcijas projektu, ko pamazām, katru gadu iekopjot pa kādam stūrītim, varēs īstenot.

Ķeipenes pagasta daiļdārzniece, talkas koordinatore Ķeipenē Maruta Grīnberga atklāj, ka Lielās Talkas pirmsākumos talcinieki patvaļīgi izgāzto atkritumu vietās un gar ceļmalām lasījuši atkritumus, un to bijis ļoti daudz, tagad tas vairs nav jādara, jo atkritumu kļuvis daudz mazāk, var domāt par labiekārtošanas darbiem.

Lai iepriecinātu izsalkušos un nogurušos talciniekus, pensionāru biedrības “Avotkreses” čaklās saimnieces bija pagatavojušas sātīgu zupu, savukārt “Ķeipenes piparkūku” saimniece bija sarūpējusi cienastu – saldās Ķeipenes piparkūciņas.  Visi talcinieki tika piereģistrēti, lai pēc talkas varētu veikt izlozi, kuras rezultātā četri talkas dalībnieki ieguva skaistu un praktisku piemiņu no šī pasākuma - zaļus Lielās Talkas krekliņus.

Krapē šogad tika sakopta Krapes kapu, Krapes parka, Lobes centra, Krapes centra un luterāņu baznīcas teritorija. Meņģelē - pagasta sabiedriskā centra apkārtne un ceļmalas. Mazozolos - pagasta centrs, estrāde un apkārtne. Savukārt Taurupē - Aderkašu kapi un Aderkašu pilskalns, kā arī Taurupes pamatskolas parks.