Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Veikta jau apmēram puse Ogres dzīvnieku patversmē plānoto vojēru renovācijas darbu, informē PA "Ogres namsaimnieks" dzīvnieku patversmes vadītāja Sabīne Baltkāja-Rihtere, kas šo amatu ieņem kopš pagājušā gada 1.septembra.

Ziedojumu vākšana voljēru atjaunošanai sākās pirms nepilna gada - pagājušā gada jūlijā. Jau oktobrī tapa pilnīgi jauni pirmie trīs āra voljēri. Vēl viena voljēra izbūve noslēgusies šomēnes. Vēl nepieciešama 4 voljēru atjaunošana, ko paredzēts veikt par turpmākajiem iedzīvotāju ziedojumiem.

Pirmie trīs voljēri izgatavoti mēneša laikā, jaunākais – divās nedēļās. Ideālā variantā katrā voljērā dzīvo pa vienam sunim, taču ne vienmēr. Ir suņi, kuriem patīk sabiedrība, tad tie tiek likti kopā, ņemot vērā savstarpējās simpātijas un antipātijas. 

S.Baltkāja-Rihtere skaidro, ka jauni voljēri bija īpaši nepieciešami, jo dzīvnieku patversme atrodas kalna nogāzē. “Tad kad ir pavasara un rudens lieti un ūdeņi, tad te ir vienos dubļos. Dzīvnieki pat negrib iet ārā. Tādēļ bija nosacījums, ka  jaunajos voljēros ir jābūt terasītei, kur dzīvnieki var paslēpties un dzīvot labākos apstākļos,” skaidro patversmes vadītāja, norādot, ka jaunie voljēri palīdz ne vien ievērot dzīvnieku labturības prasības, bet arī uzlabo patversmes vizuālo tēlu. Svarīgi, lai dzīvniekiem patversmē būtu ērti un patīkami. Pa nakti, kad dzīvnieku kopēja neatrodas patversmē, dzīvnieki atrodas telpās, dienu tie atrodas ārā neatkarīgi no laika apstākļiem, tādēļ lieti noder jaunajos voljēros iebūvētās nojumes un būdas.

Patversmē šobrīd mitinās 18 suņi un 4 kaķi. Kopā ir 20 suņu un 4 kaķu vietas. Parasti visas kaķu vietas ir aizņemtas un ir izveidota pat īpaša kaķu rinda – kladīte, kurā atzīmē kaķus, kas gaida uz vietu patversmē. No suņu vietām divas parasti tiek turētas tukšas ārkārtas gadījumiem, piemēram, ja policija ziņo par kādu klaiņojošu dzīvnieku. 

Dzīvnieki patversmē uzturas no dažām stundām līdz pat vairākiem gadiem. Noklīduši un čipoti,piereģistrēti dzīvnieki, kurus saimnieki meklē, savās mājās mēdz atgriezties jau pavisam drīz pēc nonākšanas patversmē. Te ļoti palīdz sociālie tīkli. Tajos paziņojumu pagājušajā nedēļā izlikusi arī kāda noklīduša suņa saimniece. Savu paziņojumu par pieklīdušo suni ievietoja arī dzīvnieku patversmes darbinieki un suns pēc patversmē pavadītas nakts devies mājās.

Ir arī saimnieki, kas zina, ka suņi ir patversmē, bet neliekas ne zinis un priecājas, ka suns ir aizgājis. Saskaņā ar likumu, suns pēc 14 dienām kļūst par patversmes īpašumu. “Tad viņu formējam kā patversmes dzīvnieku un varam viņam meklēt jaunas mājas - fotografējam, sūtam informāciju plašsaziņas līdzekļiem,” stāsta S.Baltkāja-Rihtere. Parasti jaunas mājas dzīvniekam arī tiek atrastas, taču ne vienmēr. Katram dzīvniekam ir savs liktenis. “Ja dzīvnieks ir labs, adekvāts un normāls, tad neviens viņu nemidzinās un nelikvidēs. Pirms nepilna mēneša pie mums vēl bija suns Kāravs, kas te pavadīja 2 gadus un tad viņu paņēma uz Madonu. Ir gadījumi, kad suni vai kaķi paņem un atved atpakaļ, jo neatbilst kādām iedomātām prasībām. Vienam patīk kad suns rej, citam, kad nerej. Stāsti katram ir citādi,” turpina patversmes vadītāja. Dzīvnieki netiek atdoti katram gribētājam – vispirms tiek vaicāts, kur suns dzīvos, noskaidrots, vai apstākļi atbilst suņa raksturam. Piemēram, suns, kam ir tendence bēgt no mājām, nevar dzīvot lauku sētā bez nožogojuma. Dzīvnieks visticamāk netiks uzticēts arī tiem, kas lēmumu pieņēmuši spontāni, bet patiesībā nav gatavi uzņemties atbildību par suni. Diemžēl ir arī gadījumi, kad patversme sunim ir glābiņš no slikta saimnieka. Šobrīd te mitinās kāds suns no Suntažiem, kuru saimnieks sitis un turējis badā. 

S.Baltkāja-Rihtere ir arī kvalificēta veterinārārste un pati rūpējas par patversmes dzīvnieku veselību. Suņi gan daudz neslimojot. Jauns suns vispirms gan tiek izmitināts atsevišķi un novērots, lai slimības gadījumā neinficētu citus patversmes iemītniekus.