Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sestdien, 25.martā, Latvijas pilsētās un pagastos notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi.

Ogrē piemiņas pasākums sākās ar svētbrīdi Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcā un turpinājās Represēto piemiņas vietā.

Baznīcā svētbrīdi vadīja priesteris Andrejs Trapučka, kurš aizlūdza par tiem, kuriem nācās iziet ciešanu ceļus, izciet mokas un pazemojumus, par tiem, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē.

Piemiņas brīdi Represēto piemiņas vietā sākās ar Latvijas himnu Ogres novada Kultūras centra jauniešu kora "Impulss" izpildījumā. Kultūras centra metodiķe Agneta Krilova emocionālā stāstījumā, ieaužot tajā fragmentus no Māras Zālītes romāna "Pieci pirksti", atgādināja tās mūsu valsts vēstures lappuses, kurās asiņainus traipus atstājusi okupācijas vara, tūkstošiem latviešu liekot ciest izsūtījumā Sibīrijā un arī pēc atgriešanās dzimtenē.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, kura tēvs arī ir represēto pulkā, novada pašvaldības vārdā pateicās ikvienam, kurš palīdz saglabāt represiju upuru piemiņu. A.Mangulis komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītus vārdus bija ietērpis paša veidotajās dzejas rindās.

Arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa tuviniekiem nācās izciest izsūtījuma gadus Sibīrijā. Piemiņas brīdī E.Helmanis atgādināja latviešu tautas piedzīvotās izvešanas vēl pirms 1949.gada deportācijām - 1941.gada vasarā; atgādināja, ka bija cilvēki, kuri negribēja, lai tas vēlreiz atkārtotos. "Tie bija mūsu leģionāri, kurus šobrīd dažkārt kautrējamies pieminēt. Tauta, kas atsakās no saviem varoņiem, kaut ko būtisku zaudē. Leģionā aizgāja bojā 120 000 labāko Latvijas dēlu, kuri centās apturēt sarkano monstru, kas nežēloja ne mazus, ne lielus," atgādināja E.Helmanis, rosinot uz vēsturiskiem notikumiem paraudzīties no šodienas skatpunkta, kad pasauli pārņēmuši satraucoši politiskie notikumi, ieskaitot situācija Ukrainā un Eiropas Savienības nestabilitāti.

"Mēs dalāmies politiskajās partijās, pozīcijā, opozīcijā, bet pāri visam stāv mūsu tautas kopīgais liktenis. Mēs varbūt neesam paši labākie, jo labākie gājuši bojā, bet paiesim cits citam pretī. Mēs esam tādi, kādi esam, un bez mums neviens cits neuzcels Latviju, nesakārtos laukus, kas ir latviskā identitāte. Mums vairāk jādomā par to, kā mēs dzīvosim šodien, pieminot tos, kas atdevuši dzīvības. Pats galvenais ir noturēt tautas garu un mūsu cilvēku piemiņu,” uzsvēra E.Helmanis.

Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, kurš kopš šī gada februāra vada arī Latvijas Politiski represēto apvienību, ir viens no tiem vairāk nekā 42 tūkstošiem, kuri 1949.gadā tika izsūtīti uz Sibīriju. I.Kaļķim toreiz bija septiņi gadi. "Bija vēl mazāki bērni, trešā daļa no represētajiem bija bērni. Sibīrijā gāja bojā vairāk nekā 5000 represēto, arī no toreizējā Ogres apriņķa neatgriezās 169 izsūtītās personas," sacīja I.Kaļķis, paužot  gandarījumu, ka šie cilvēki nav aizmirsti un viņu vārdi ierakstīti pagājušajā gadā izveidotajās plāksnēs, kas novietotas labiekārtotajā Piemiņas vietā.

Par emocionālo piemiņas brīdi Ogrē paldies Ogres novada Kultūras centram, pasākuma vadītājai Agnetai Krilovai, Jauniešu korim "Impulss" un diriģentēm Gunitai Bičulei un Dainai Čudarei.  

Pēc piemiņas brīža Represēto piemiņas vietā atceres pasākums turpinājās Ogres novada Kultūras centrā, kur pasākuma dalībnieki noskatījās režisora Leonarda Inkina veidoto filmu "16.marts" un kavējās atmiņās par izsūtījumā piedzīvoto un pārdzīvoto.