Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Jau kopš 1990. gada Ogrē darbojas Mākslas skola. Gadu gaitā tā ir augusi un attīstījusies, un šodien tajā mākslas zinības apgūst vairāk kā 500 audzēkņi 19 pedagogu vadībā. No 2015. gada sākuma Ogres Mākslas skolu vada Astra Rubene.

Ir redzams, ka bērniem pie jums patīk, ne velti skaits sasniedzis jau 500. Kā jūs to panākat?

Par audzēkņu skaitu tiešām sūdzēties nevaram. Latvijā esam otrā lielākā mākslas skola, pirmajā vietā, protams, ir Rīga. Ir bērni un jaunieši, kas dažādu apstākļu dēļ izvēlas aiziet no skolas, bet tikpat daudz un pat vēl vairāk pienāk klāt. Tas nozīmē, ka audzēkņu skaits ir stabils.

Mums ir viena galvenā profesionālās ievirzes izglītības programma Vizuāli plastiskā māksla, kura sadalās apakšprogrammās – ar lielāku un mazāku stundu skaitu: Mazajā skolā (bērni no 7 līdz 12 gadi) un Lielajā skolā (bērni no 10 līdz 15 gadi). Mazās un Lielās skolas bērni apgūst tādus priekšmetus kā tekstils, keramika, porcelāna apgleznošana, datorgrafika, gleznošana, zīmēšana, kompozīcija, arhitektūras pamati, mākslas valodas pamati un vēl daudz ko citu. Arhitektūras pamatus jau divus gadus mācām diezgan cītīgi, jo audzēkņiem ir būtiski saprast telpiskumu un izprast arī telpu un vidi. Tāpat realizējam interešu izglītību (bērniem no 4 līdz12 gadiem), kurā bērniem tiek mācīti zīmēšanas, gleznošanas, kompozīcijas pamati un izvēles priekšmeti, ņemot vērā katra vecuma posma attīstības īpatnības.

Ļoti svarīgs faktors mācību procesā ir jaunāko tendenču un dažādu jaunu mācību metožu ieviešana. Mūsu pedagogu pulku papildinājuši četri jauni, radoši pedagogi, kuri kopā ar jau esošiem ilggadējiem pedagogiem sniedz audzēkņiem pilnvērtīgas zināšanas.

Tik kuplā bērnu pulkā arī sasniegumi neizpaliek, tā ir?

Mūsu audzēkņi piedalās dažādos starptautiskos konkursos, iegūstot labus rezultātus un godalgotas vietas. Teicami panākumi ir arī tepat Latvijā, piemēram, aizvadītajā gadā no 146 skolām Profesionālās ievirzes izglītības mākslas un dizaina jomas programmu valsts konkursā ieguvām 3. vietu.

Mūsu bērni ir talantīgi, taču uz lauriem gulēt nedrīkst. To saku arī pedagogiem. Audzēkņi jāstimulē piedalīties konkursos atkal un atkal, lai veicinātu viņos stipru pašapziņu un attīstītu gribasspēku.

Zinu, ka jums notiek dažādi izglītojoši semināri. Vai jūs realizējiet arī pieaugušo izglītību?

Šobrīd esmu izveidojusi vairākas neformālās izglītības pieaugušo programmas, piemēram, zīmēšana, gleznošana, šūšana, kompozīcija, keramika un vēl citas. Taču vēl esam procesā līdz pilnīgai programmu īstenošanai dzīvē. Tas, ko pieaugušajiem piedāvājam jau šodien, ir šie semināri. Būtībā tie ir domāti pedagogu tālākizglītībai, bet jebkurš interesents var nākt un klausīties lekcijas, saņemot apliecību par apgūto profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.

Nākamais seminārs mums būs 17. martā, tas būs veltīts latviešu glezniecības klasiķim, mūsu novadniekam Vilhelmam Purvītim. Piedalīsies spēcīgi lektori, kā zināmāko varu minēt mākslas vēstures speciālistu, profesoru Eduardu Kļaviņu. Seminārā piedalīsies arī vairāki iepriekšējo gadu Purvīša balvas nominanti un laureāti.

Par godu V. Purvīša 145. jubilejai 3. martā arī mūsu skolas audzēkņi gleznoja ainavas no viņa gleznu reprodukcijām. Audzēkņu veikumu var apskatīt V. Purvīša piemiņai rīkotajā izstādē “PPP jeb Purvītis. Pavasaris. Pedagogs”, kura no 13. marta pieejama Ogres Mākslas skolas izstāžu zālē.

Droši vien pieaugušo izglītības īstenošana nav vienīgā iecere. Ko vēl esat ieplānojuši tuvākā gada, divu laikā?

Esam ieviesuši dažādus priekšmetus, kas saistīti ar dizaina apgūšanu, šo ieceri turpināsim attīstīt. Tas bērniem sniedz iespēju būt radošākiem ne vien mācību procesā, bet arī dažādās dzīves situācijās. Īpašs uzsvars tiek likts uz konkrētu dizaina priekšmetu izgatavošanu, lai audzēkņi savus izstrādātos darbus varētu arī pasniegt kādam kā dāvanu vai kā citādi praktiski pielietot.

Turpināsim attīstīt arhitektūras ievirzi dažādos mācību priekšmetos. Mums ir profesionāli pedagogi, kas bērniem un jauniešiem spēs iemācīt arhitektūras pamatus un veidos arī padziļinātāku izpratni par šo jomu.

Tāpat kā līdz šim veidosim sadarbību ar Ogres novada Kultūras centru, vispārizglītojošajām mācību iestādēm, Ogres novada Vēstures un mākslas muzeju. Centīsimies iegūt arī starptautiskus sadarbības partnerus, dodoties uz pašvaldības sadraudzības pilsētām Somijā, Igaunijā un citur, tādējādi aizgūstot dažādus labās prakses piemērus. 

Jau vairākus gadus, piedaloties VKKF rīkotajos projekta konkursos, saņemam finansējumu materiālās bāzes pilnveidošanai – jaunām iekārtām audzēkņu apmācībai . Mēs esam ļoti labi novērtēti, tādēļ viena no lielākajām iecerēm tuvāko gadu laikā ir papildu telpu iegūšana, lai pilnvērtīgāk organizētu darbu un audzēkņiem sniegtu vēl plašākas iespējas.

Vai sadarbība visciešāk izpaužas dažādu kopīgu pasākumu organizēšanā?

Jā, tieši tā. Piedalāmies vispārizglītojošo izglītības iestāžu interešu izglītības konkursa darbu vērtēšanā. Katru gadu piedalāmies Lieldienu pasākumos pie Ogres novada Kultūras centra un uz Brīvības ielas, 4.maija pasākumos. Mūsu pašu ieviesto Mākslas dienu organizēšanā tiek iesaistītas pašvaldības iestādes, izglītības iestādes, dažādas organizācijas, biedrības.

Esam aktīvi, zinātkāri un radoši. Mūsu zināšanu un attīstības ceļš ir nebeidzams.