Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pavisam drīz skolās skanēs zvans, aicinot uz pirmo stundu jaunajā darba cēlienā – 2016./2017.mācību gadā.

Jaunajam mācību gadam gatavojas ikviens, kas ar skolas gaitām saistīts – skolēni un viņu vecāki, skolotāji, visi skolas darbinieki.

Pedagogu vidū, gaidot 2016./2017.mācību gadu, valda neziņa par jauno, šovasar ieviesto atalgojuma sistēmu. Taču ir skaidrs, ka 1.septembris būs klāt un jaunais mācību gads sāksies, un skolas jaunajam darba cēlienam ir gatavas, visi skolēni tiek mīļi gaidīti savās skolās.

Pirms jaunā darba cēliena Ogres novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvalde ik gadus dodas uz visām novada izglītības iestādēm, lai pārliecinātos par katrs iestādes gatavību sākt jauno mācību gadu. Uz izglītības iestādēm dodas arī novada pašvaldības vadības pārstāvji.

Jau ir pabūts vairākās izglītības iestādēs novada lauku apvidū – Madlienas, Krapes, Ogresgala, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagastā, augsta pēdējā dienā tiks apmeklēta Suntažu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, Suntažu vidusskola un tās filiāle Lauberes pagastā.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības jautājumos Ineta Tamane atzīst, ka līdz šim apmeklētajās izglītības iestādēs redzētais vieš pārliecību, ka katrā no tām ir šovasar ir pietiekami daudz paveikts, gatavojoties jaunajam darba cēlienam. Apmeklējot izglītības iestādes, tiek novērtēts paveiktais, kā arī vērsta uzmanība uz lietām, kurām būtu pievēršama lielāka uzmanība no iestādes vadības puses, kā arī uz darbiem, kuru veikšana ir neatliekama un kuru izpildei nepieciešams pašvaldības budžeta papildu finansējums.

Madlienas vidusskolā, kas vienmēr ir bijusi un arī šogad ir labi sagatavojusies mācību gadam, lielākā problēma saistīta ar lietus notekūdeņiem – tie bojā skolas ēkas pamatus un pat grīdu 1.stāvā, sevišķi sporta zālē. “Tā ir ārkārtas situācija. Te nevar gaidīt ne mirkli, ir steidzami jāveic ēkas tehniskā apsekošana un jārod risinājums šai problēmai, skolas vadība viena to atrisināt nevar, ” norāda I. Tamane.

Līdzīga problēma ir arī Ogresgala pirmsskolas izglītības iestādē “Ābelīte”, kur lietus notekūdeņi bojā ēku, steidzami jāveic ēkas tehniskā apsekošana un jāsakārto lietus notekūdeņu novadīšanas sistēma.

Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dimants izglītības iestāžu apmeklējuma laikā īpaši interesējās par izglītojamo drošības jautājumiem, to skaitā par bērnu un personāla evakuāciju ārkārtas gadījumos. Madlienas pirmsskolas izglītības iestādē “Taurenītis” pērn tika izbūvēts peldbaseins, taču līdz galam nav izstrādāta evakuācijas shēma, kas, ņemot vērā peldbaseina atrašanās vietu, ir ļoti svarīga, norāda P. Dimants.

Izpilddirektors vērsa izglītības iestāžu vadītāju uzmanību uz to, lai iestādēs neiekļūtu svešas personas, kā arī uz to, lai katrā iestādē ir nepieciešams izstrādāt un ievērot   izglītojamo vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē. Vairākās izglītības iestādēs šāda kārtība ir izstrādāta un tiek ievērota, taču ne visās.

Par drošības jautājumiem runājot, visās skolās, kurās izvietoti dažāda veida trenažieri, ir jābūt izstrādātiem noteikumiem par trenažieru izmantošanu – gan skolēniem, gan arī citām personām, kuras izmanto šos trenažierus dažādas grupu vai individuālās nodarbībās.

Ogresgala pamatskola ir vienīgā ekoskola novadā, jau daudzus gadus pēc kārtas tā ir ieguvusi šo titulu un ar to ir unikāla citu novada skolu vidū. Jāpiebilst, ka sveci zem pūra šīs skolas kolektīvs neslēpj – labprāt dalās savā labajā pieredzē gan ar pašu novadu, gan citu novadu un pilsētu skolām, skolēni un pedagogi nemitīgi bagātinās, iesaistoties dažādos projektos, arī starptautiskos, un konkursos. Ogresgala pamatskola ar 160 skolēniem ir lielāka pamatskola Ogres novada lauku apvidū un šobrīd tai nav jāuztraucas par skolēnu trūkumu. Telpu skolas ēkā pat nepietiek, tāpēc datorklase jau kopš tās ierīkošanas brīža izvietota PII “Ābelīte” telpās. I. Tamane šo situāciju nevērtē pozitīvi, jo bērnu skaits “Ābelītē” pieaug. “Ja ēkā neatrastos skolas datorklase, kas aizņem vienas bērnu grupas telpas, bērnudārzā varētu atvērt jaunu grupu, jo tā ir reāli nepieciešama,” atzīst I. Tamane un rosina pagasta pārvaldes vadītāju meklēt iespēju pārvietot datorklasi uz citām telpām.

Ja Ogresgala pagastā gan skolā, gan bērnudārzā izglītojamo skaits šobrīd ir liels, pilnīgi pretēja aina ir citos pagastos. Krapes pagastā Madlienas vidusskolas Krapes filiālē mācīsies vien 23 skolēni 1. – 9.klasēs, kur mācību process tiek organizēts, vairāku klašu skolēniem mācoties kopā, un vēl 6 bērni būs pirmsskolas grupiņā.

Ķeipenes pamatskolā izglītojamo skaits ir 97, pietiekams katrā klase, apvienoto klašu nav. Toties Ķeipenes pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte” bērnu skaits ir ievērojami sarucis un šobrīd bērnudārza viena korpusa plašas telpas apdzīvo divas grupas ar 24 bērniem. “Acīmredzot jālemj par to, vai bērnudārzam jāpastāv kā atsevišķai iestādei, vai nebūtu lietderīgāk to apvienot ar pamatskolu,” saka I.Tamane.

Maz izglītojamo ir Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagastā. Bērnudārzu kā atsevišķu pirmsskolas iestāžu šajos pagastos sen vairs nav, pirmsskolas bērni darbojas skolās. Trijiem pagastiem ir viena kopīga bāzes skola – Taurupes pamatskola ar filiālēm Mazozolos un Meņģelē. Pašā bāzes skolā Taurupē mācīsies 46, Mazozolu filiālē – 36 un Meņģeles filiālē – 27 skolēni, tāpat kā iepriekšējos gados mācību process arī šajā mācību gadā tiks organizēts apvienotās klasēs, atsevišķus mācību priekšmetus Mazozolu filiāles izglītojamie dosies apgūt stundās kopā ar Taurupes pamatskolas skolēniem. Gan pamatskolas, gan abu filiāļu ēkas ir sakārtotas, gaidot jauno mācību gadu, pedagogu kolektīvs ir apņēmības pilns strādāt un arī ar nelielo skolēnu skaitu pierādīt, ka mazās lauku skolas grib un spēj sekmīgi darboties. “Manuprāt, savulaik pamatskolas reorganizējot par filiālēm, līdz galam palicis neatrisināts jautājums filiāļu saimnieciskajā uzturēšanā, nav noteikta katra attiecīgā pagasta pārvaldes atbildība – šobrīd, filiāļu uzturēšanas un saimnieciskās lietas kārtojot, “smagāko vezumu” nākas vilkt Taurupes pagasta pārvaldei. Pašvaldībā šī situācija ir jāizvērtē un atbildības jomas jāpārskata,” atzīst domes priekšsēdētāja vietniece I. Tamane.

Gatavojoties mācību gadam, tiek izvērtēts, kā nodrošināta skolēnu pārvadāšana lauku apvidū, lai katrs izglītojamais varētu nokļūt uz skolu un, stundām beidzoties, - atpakaļ uz mājām. Par to atbildīgas ir pagastu pārvaldes. “Šajā jomā mūsu novadā viss ir kārtībā,” situāciju vērtē Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte.

Gan domes priekšsēdētāja vietniece I.Tamane un pašvaldības izpilddirektors P.Dimants, gan Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja S. Grunte un pārvaldes speciālisti pateicas izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un darbiniekiem par nesavtīgu darbu, kā arī pagastu pārvalžu vadītājiem par atbalstu, sagatavojot izglītības iestādes jaunajam darba cēlienam.