Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vakar, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, ogrēnieši pulcējās pie represēto Piemiņas akmens.

Tradicionālais gājiens no Ogres kultūras centra uz atceres pasākuma norises vietu šoreiz atšķīrās no iepriekšējo gadu gājieniem – tajā devās daudz kuplāks skaits ogrēniešu nekā līdz šim, turklāt kopā ar represētajiem, novada domes vadību un deputātiem gāja jaunieši – Ogres izglītības iestāžu audzēkņi. Pie Piemiņas akmens gājiena dalībniekus sagaidīja tie jaunieši un vecāka gadagājuma ļaudis, kuri šurp bija atnākuši jau agrāk.

Piemiņas pasākuma dalībniekus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, kura tēvam arī nācies piedzīvot deportāciju. A.Mangulis atgādināja, cik svarīgi ikvienam ir apzināties, ko nozīmē sava valsts, sava Latvija.

Ogres represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis pats līdz mielēm ir izbaudījis izsūtījuma gadus Sibīrijā, piedzīvojis represijas arī pēc atgriešanās dzimtenē. Uzrunājot pasākuma dalībniekus, I.Kaļķis atgādināja par traģiskajiem notikumiem martā pirms 66 gadiem, staļiniskajam režīmam īstenojot pret latviešu tautu vērsto genocīda politiku, un pauda bažas par Krievijas pašreizējo agresīvo politiku, nosodīja tos latviešu politiķus, kuri slavina un atbalsta agresīvās kaimiņvalsts prezidentu.

Domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Tamane, kuras dzimtai represijas 1949. gada martā arī negāja secen, ar savu izjusto vēstījumu lika aizdomāties daudziem pasākuma dalībniekiem, īpaši jauniešiem, par to, ka patriotisma jūtas, pilsonisko apziņu, lepnumu par savu valsti var veidot caur savas ģimenes, savas dzimtas vēsturi. „Mums katram ir savas dzīves stāsts, bet Latvija mums katram un visiem ir tikai viena,” atgādināja I.Tamane.

A.Mangulis nodeva pasākuma dalībniekiem domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa sveicienu, jo E.Helmanis jau no rīta bija devies uz Daugavpili, kur kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Grehardu, kultūras ministri Daci Melbārdi un satiksmes ministru Anriju Matīsu godināja komunistiskā genocīda upuru piemiņu atceres brīdī pie piemiņas akmens, bet vēlāk visas dienas garumā kopā ar valdības pārstāvjiem tikās ar Latgales lielākās pilsētas pašvaldības vadību saistībā ar Latgales reģiona attīstības un izaugsmes iespēju paplašināšanu, kā arī vairāku Daugavpils plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai iepazītos ar mediju telpu šajā pilsētā Krievijas pierobežā – nav noslēpums, ka mūsu austrumu kaimiņvalsts intensīvi cenšas palielināt  informatīvo ietekme uz Latgales reģiona iedzīvotājiem. A.Mangulis informēja, ka, pateicoties E.Helmaņa aktīvai līdzdalībai, novada pašvaldībai no valsts budžeta šogad ir piešķirts finansējums represēto piemiņas vietas labiekārtošanas projekta realizēšanai Ogrē.

Pēc klusuma brīža, godinot represiju upurus, pie Piemiņas akmens nogūla ziedi, bet piemiņas pasākums turpinājās Ogres tehnikuma ēkā Upes prospektā 16, kur represētos un citus pasākuma dalībniekus laipni sagaidīja tehnikuma direktore Ilze Brante, pedagogi un audzēkņi. Ikvienu iepriecināja tehnikuma deju kolektīva „Solis” dejotāju un modes dizaineru sniegums. Pasākuma dalībnieki ar interesi noklausījās I.Brantes (arī Brantes kundzes ģimeni ir skārušas staļiniskā režīma represijas) stāstījumu par Ogres tehnikuma darbību un sasniegumiem gan daudzajās profesionālās apmācības programmās, ko jauniešiem piedāvā šī izglītības iestāde, gan vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, gan interešu izglītībā, kā arī nobaudīt topošo konditoru gatavotos izstrādājumus un novērtēt jauniešu apgūtās prasmes – par garšīgu cienastu bija parūpējušies tehnikuma konditoru programmas audzēkņi, savukārt viesus apkalpoja topošie viesmīļi. Domes priekšsēdētāja vietniece I.Tamane ļoti atzinīgi vērtē tehnikuma direktores atsaucību atceres pasākuma organizēšanā šādā veidā – klātesot dažādu paaudžu cilvēkiem skolā, vietā, kur aug mūsu valsts nākotnes veidotāji. „Paldies tehnikuma direktorei, pedagogiem un audzēkņiem par viesmīlīgo uzņemšanu! Esmu pārliecināta, ka šādas tikšanās skolās turpināsies, nākamajā pasākumā tā dalībniekus uzņems kāda cita skola Ogrē. Šis ir labs sākums jaunas tradīcijas iedibināšanai, veidojot paaudžu mijiedarbību, sapratnes tiltu starp dažādu paaudžu cilvēkiem, saglabājot mūsu tautas un valsts vēsturi,” atzīst I.Tamane.

Piemiņas pasākumi jau ir notikuši vairākos novada pagastos, izglītības iestādēs. Ogrēnieši pie represēto Piemiņas akmens pulcēsies plkst.17.00.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis jau no rīta bija devies uz Daugavpili, kur kopā ar daugavpiliešiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, kultūras ministri Daci Melbārdi un satiksmes ministru Anriju Matīsu godināja komunistiskā genocīda upuru piemiņu atceres brīdī pie piemiņas akmens „Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” A. Pumpura skvērā.

Pēc atceres pasākuma visas dienas garumā kopā ar valdības pārstāvjiem E.Helmanis tikās ar Latgales lielākās pilsētas pašvaldības vadību saistībā ar Latgales reģiona attīstības un izaugsmes iespēju paplašināšu, kā arī vairāku Daugavpils plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai iepazītos ar mediju telpu šajā pilsētā Krievijas pierobežā. “Nav noslēpums, ka mūsu austrumu kaimiņvalsts intensīvi cenšas palielināt informatīvo ietekmi uz Latgales reģiona iedzīvotājiem. Sarunās ar Daugavpils iedzīvotājiem pārliecinājos, ka daudzu cilvēku domāšanu šī informācija patiešām ir iespaidojusi, ka viņi tic Krievijas propagandai un dzīvo it kā citā realitātē. Mani pārsteidz, ka ir cilvēki, kas NATO – Baltijas valstu drošības garantu – uzskata par ienaidnieku un pēc drošības raugās austrumu virzienā,” situāciju raksturo E.Helmanis.