Fakti.lv Publicēts: 2014-05-17 20:16:00 /
Ziņot redakcijai
10.maijā Lielvārdes kultūras namā aizvadīts lielvārdietes, horeogrāfes Ilutas Mistres autorkoncerts "Uzlūgt dzīvi uz deju".
"Kā piedzimst deju soļi, kā top deja? Puķi uzplaukušu visā tās krāšņumā redz visi. Dejas dzimšanas brīdis pieder tikai izredzētajiem. Šovakar mēs visi šeit esam satikušies, lai svinētu svētkus dejai, lai kopā ar Ilutu priecātos par viņas izplaucētajiem, izlolotajiem un izplaucētajiem ziediem dejā," atklājot pasākumu, sacīja Iveta Bule un Ilgmārs Stopiņš Koncertu atklāja dejas "Sīka maza es dzīvoju" pirmizrāde deju kolektīva "Pūpolītis" izpildījumā. Savu sniegumu rādīja arī deju kolektīvi "Pīlādzītis", Pūpolītis, "Ogrēnietis", "Raksti", "Ogre" un "Vēji", dziedāja mūziķi Erita Karlsone un
Uldis Timma, bija skatāms videomateriāls no lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem, kā arī fotogrāfijas no Ilutas dzīves nozīmīgo mirkļu arhīva.
Ilgi gaidītie dejas burvības svētki svinēti I.Mistrei nozīmīgā dienā - mākslinieces 45 gadu jubilejā. Ar savām dejām, izrādēm, izaudzinātajām dejotāju paaudzēm I.Mistre Lielvārdes jostā ieaudusi spilgtu zīmi, ko raksturo neaprakstāma uzticība savai pilsētai. Pirmā apsveicēja bija Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde, tad Lielvārdes novada pašvaldība, Ogres bijušie un esošie kultūras dzīves organizētāji, draudzīgā Ogres kolektīva vadītāja Ināra Driksna un daudzi tik pateicīgie bērnu vecāki.
Liktens loki bijuši skarbi - Lielvārde kļuvusi par I.Mistres augšupejas un grūtuma zemi. Nekas nav viegli nācis - darbs kopš mazotnes bijis ģimenes izturības un iztikšanas pamatos likts. Ilutas dzimtā sievietes ir bijušas darītājas. Kopā ar māsu kolhozā obligātās garās biešu vagas kaplētas līdz nelabumam - tā, ka pirkstus atliekt nevarēja. Ģimenei darbus darot tika ieaudzināta pēctecība un varbūt tāpēc viņai tagad nekas nav par grūtu. Daudzus gadus dejojusi tautas deju ansamblī "Lāčplēsis". Savus pirmos dejas soļus apguvusi pie muzikālās audzinātājas Mirdzas Līcītes. Pamazām kļuvusi par lietpratēju ar augstām prasībām pret sevi un citiem. Viegla kā vīzija, skrejoša kā vasaras mirklis, bet iekrīt sirdīs un domās uz palikšanu. Jubilejas vakarā I.Mistre sacīja paldies visiem dzīves skolotājiem - Dzidrai Bļodonei, Aldai Bļodonei, Ārijai Priedītei, Ritai Spalvai, Genovefai Porītei, Anitai Ausjukai un citiem.
Katrs horeogrāfs ir laimīgs, ja jūt, ka viņa radītās dejas dejotājiem patīk, taču dejas radītāja lielākais sapnis – ka viņa radītās dejas dejo visā Latvijā un tās iekļautas Lielajos Dziesmu un deju svētkos. Tikai ar neprātīgu un sevis nesavtīgu ziedošanos darbam, Iluta Mistre ir bijusi Vislatvijas X skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, XIV un XV Vislatvijas Deju svētku virsvadītāja. Jau 13 gadus – Ogres apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja.
2015.gada XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuārā iekļautas 2 Ilutas veidotās dejas: „Sešas peles miegu vilka” un „Man košas lentas, man košas bantes”.
Kā lielisks sasniegums minams fakts, ka šovasar Kanādā, laikā no 3. līdz 6. jūlijam XIV Latviešu dziesmu svētkos ezera pilsētā Hamiltonā tiks dejotas 3 Ilutas veidotās dejas: „Šķindu, šķindu Rīgas pili”, „Gulēja Saulīte”, „Pērkoņdancis”.
Autorkoncerts bija reize apstāšanās mirklim, padarītā izvērtēšanas brīdim, kur skatītājiem bija iespēja baudīt 27 priekšnesumus, tai skaitā 23 Ilutas veidotās dejas.
Iluta ir sarūpētāja, prieka un svētku meistare, viņa māk pateikt paldies un būt līdzās, kad sāp. Viņa zina pamatvērtības, par visu maksājusi dārgi un pati. Viņa ir patiess Draugs, kas nekad nenodos, rūpējas, lai savējiem būtu ļoti labi. Prot uzburt svētkus no mazumiņa. Viņa izšaujas kā svētku salūts un tad savējie iet, pa krāsainam mirklim nesot katrs savā pasaulē. Viņa domā deju soļos. Šī dzīve viņu ir uzlūgusi uz deju un vairs neatlaidīs, tā ir deja mūža garumā...
Lielvārdes novads ļoti lepojas, ka lielvārdieti Ilutu Mistri – harizmātiski spilgto personību - var saukt par savējo. Iluta, lai Tev nepietrūkst iedvesmas jauniem, pasaules klases deju soļiem Tavā dzīvē un darbā!
Autorkoncerta scenārijā izmantoti fragmenti no Jura Reihlera grāmatas „Laika uzrunāšana” .
|