Gatavojoties nākamajam mācību gadam, Madlienas vidusskolas Krapes filiālē notika skolēnu vecāku sapulce. Tajā piedalījās arī trīs Ogres novada domes priekšēdētāja vietnieki – Ineta Tamane, Ilga Vecziediņa un Egils Helmanis, kā arī domes deputāte Dzintra Mozule un pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte.

 

Vecāku sapulce skolā nav nekas neparasts, neparasta drīzāk ir tik kupli pārstāvēta pašvaldības vadības klātbūtne tajā.

 

Krapes pamatskola kā patstāvīga izglītības iestāde beidza pastāvēt ar 2011.gada 1.septembrī, kad ar Ogres novada domes lēmumu tā tika pārveidota par Madlienas vidusskolas filiāli. Madlienas vidusskolas direktore Alda Karaseva ierosinājusi nākamajā mācību gadā Krapes filiāles 7. un 8.klašu skolēnus (9.klases Krapes filiālē nebūs, jo nav neviena audzēkņa) pārcelt uz Madlienu, Krapē atstājot Krapē tikai 1. – 6.klases. Šāds ierosinājums satraucis Krapes bērnu vecākus – viņi vēlas, lai visu klašu skolēni mācītos savā pagastā, Krapē, un šeit pabeigtu pamatskolu.

 

Krapes skolā skolēnu skaits ir neliels – nākamajā mācību gadā tikai 31 audzēknis, t.sk. 12 bērni 1. – 4.klasēs (1.klasē – 3, 2.klasē – 3, 3.klasē – 5, 4.klasē – 1). Saskaņā ar valstī noteiktajiem normatīviem sākumskolas klašu grupā sanāk tikai viens klašu komplekts, un tā ir viena apvienotā klase. 5. – 6.klasēs mācīsies 9 bērni un 7. un 8.klasēs – 10 skolēni, tātad arī apvienotās klases.

 

Direktore neilgi pirms sapulces saņēmusi Krapes skolēnu vecāku parakstītu vēstuli, kurā pausta noraidoša attieksme pret ieceri pārcelt skolēnus no Krapes uz Madlienu, tos ik rītu vedot uz skolu un, stundām beidzoties, – uz Krapi, tātad no rīta 16 km turp un tikpat daudz pēcpusdienā atpakaļ.   

 

Skolas galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību, skaidro skolas direktore A.Karaseva, tāpēc arī radies priekšlikums Krapes filiāles vecāko klašu skolēniem zinības apgūt bāzes skolā Madlienā, kur visu priekšmetu apguvei ir atbilstoši apstākļi, skolēniem nav jāmācās apvienotās klasēs, turklāt, pievienojot Krapes filiāles 7. un 8. klašu skolēnus attiecīgajām klasēm Madlienas vidusskolā (7.klasē 23 un 8.klasē 24 audzēkņi), varētu katru klasi sadalīt divās grupās valodu stundās vai pat izveidot paralēlklases. „Es atbildu par Madlienas vidusskolu kopumā, tātad arī par Krapes filiāli, tāpēc arī ierosināju veikt izmaiņas nākamajā mācību gadā, uz bāzes skolu pārceļot filiāles vecākās klases Krapē, bērnu dzīvesvietas tuvumā, atstājot 1. – 6.klases, ar domu par zināšanu kvalitāti,” savu ierosinājumu mācību procesa organizēšanai turpmāk pamato direktore.

 

„Savu priekšlikumu esmu izteikusi un nedomāju, ka tas būtu slikts, taču, ja vecāki šādām pārmaiņām nepiekritīs, ar varu nekas netiks uzspiests,” atzīst A.Karaseva.

 

I.Tamane, kas pati piedalās Izglītības un zinātnes minsitrijā izveidotās mazo skolu programmas izstrādes darba grupā un ir iedziļinājusies šo skolu problēmās, sarunā ar vecākiem skaidroja, ka pēc pašlaik valstī noteiktā skolu finansēšanas modeļa reāli var pastāvēt tās skolas kurās ir ne mazāk kā 150 bērnu, taču laukos skolas ar šādu skolēnu skaitu ir reta parādība. Domes priekšsēdētāja vietniece aicināja Krapes bērnu vecākus nebaidīties no pārmaiņām, jo tās tiek piedāvātas, lai skolēni atbilstošā kvalitātē varētu apgūt visus mācību priekšmetus. Tai pat laikā I.Tamane uzsvēra: „Mēs neesam šurp ieradušies, lai pierunātu slēgt skolu Krapē vai ar varu kaut ko pārkārtot, bet gan pārrunāt problēmas un kopīgi meklēt risinājumus. Es saprotu vecākus. Ja jūsu izvēle ir pa labu tiem apstākļiem, kādi Krapes skolā ir pašlaik, un neko mainīt negribat, mēs šo izvēli respektēsim un domāsim, kā organizēt mācību procesu un nodrošināt jūsu bērniem izglītību.”

 

Papildinot kolēģi un atzīstot, ka visās lietās ir savi plusi un mīnusi, E.Helmanis atgādināja: „Neesam atbraukši ar gatavu lēmumu, kā jums dzīvot, bet gan ar domu, kā mēs visi kopā dzīvosim. Mazo skolu jautājums pēdējos gados jau tā ir sakāpināts, visi baidās, ka mazās skolas var likvidēt vispār, manuprāt, tas arī ir galvenais iemesls vecāku satraukumam.”

 

Arī I.Vecziediņa uzskata, ka vecāku viedoklis ir jāņem vērā, domes deputātiem kopā ar skolas vadību jādomā, kā organizēt mācību procesu Krapes skolā: „Pusaudžu vecums 7.- 9.klašu skolēniem jau pats par sevi ir grūts un nevajag visu vēl vairāk sarežģīt. Lai mācās visi tepat Krapē un, pabeiguši šo skolu, paši izlemj, kur tālāk doties.”

 

Bērnu vecāki uzskata, ka visu klašu skolēniem jāmācās Krapē, ka uz Madlienas vidusskolu var vest skolēnus atsevišķu mācību priekšmetu apguvei noteiktās dienās nedēļā – kā tas tika darīts šajā mācību gadā. Vecākiem nav iebildumu pret darbu apvienotās klasēs, jo skolēnu skaits tajās ir neliels, skolotājs var vairāk laika veltīt individuālajam darbam ar bērnu.

 

Dažiem vecākiem bērni, kuri šajā mācību gadā vesti uz mācībām Madlienā, mājās teikuši, ka Madlienas skolā neesot draudzīgs kolektīvs, ka skolēni tiekot dalīti savējos un svešajos. Vidusskolas direktore gan apšauba šādu vērtējumu un neredz tam nekādu pamatojumu.

 

Izmantojot domes vadības pārstāvju klātbūtni, bērnu vecāki atgādināja, ka skolēnu piesaistei novada skolām ir nepieciešami arī kādi bonusi - kaimiņu novados tādi esot, piemēram, brīvpusdienas Lielvārdes novada skolās, arī Lēdmanes pamaskolā, kas atrodas Krapei tuvāk nekā Madliena, stipendijas Skrīveru vidusskolas skolēniem par labām sekmēm, vel citur – prēmijas skolēniem. Daži vecāki uzskata, ka, iespējams, tieši šīs privilēģijas 18 Krapes pagasta skolas vecuma bērnus un jauniešus aizivilinājušas uz kaimiņu skolām.

 

Vecāki nav apmierināti arī ar skolēnu autobusu maršrutu organizēšanu – daudziem bērniem ļoti agri jāceļas, lai tiktu uz skolu, un skolā no rīta zināms laiks jāpavada bezdarbībā, gaidot pirmo stundu.

 

Katru dienu domes vadība un deputāti uz Krapi nebrauc, tāpēc, izmantojot izevību, pagasta iedzīvotāji akcentēja dažus problēmjautājumus, tostarp vēl aizvien aktuālo un neatrisināto sabiedriskā transporta jautājumu Krapes pagasta teritorijā, kas liedz pagasta iedzīvotājiem iespēju sameklēt kādu darbu ārpus pagasta, par sporta halles izmantošanas iespēju paplašināšanu. Krapenieši aicināja deputātus biežāk apmeklēt pagastus un tikties ar iedzīvotājiem, savukārt I.Vecziediņa rosināja iedzīvotājus aktīvāk izmantot visus saziņas līdzekļus, domes vadību informējot par savām problēmām.