Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kaut arī kājas ir kā svina pielietas un uz tām izspiedušies neglīti vēnu ķekari, ne vienmēr uzreiz dodamies pie ārsta. Taču būtu vērts – jo laicīgāk tās izmeklēsim, jo vieglāk būs novērst problēmas. Par mūsdienīgām vēnu diagnostikas un ārstēšanas tendencēm stāsta „Dr.Mauriņa Vēnu klīnikas”  flebologs Dr.Sandra Prāve.

– Ieteikt to visiem būtu pārspīlēti, taču, ja ar varikozi sirgst vecāki, māsas un brāļi, labāk to darīt pirms nav radusies smaguma sajūta kājās un jau redzamas paplašinātas vēnas.   

Aplams ir uzskats, ka jaunai sievietei vēnas vērts izmeklēt un ārstēt tikai pēc dzemdībām. Ja viņa plāno bērniņu, iesaku paplašinātās vēnas izārstēt, lai grūtniecības laikā, slimībai progresējot, nerastos problēmas.

Ja ir sīka paplašināta vēniņa un slima stumbra vēna, operācija notiek nevis ar griezienu, bet caur adatas dūrienu 10–20 minūšu laikā. Taču, ja problēmas risināšanu atliek, līdz kājas ir vienos ķekaros ar brūniem pleķiem, čūlu un pievienojušos iekaisumu, operācija var ilgt līdz pusotrai stundai. Tad tās rezultāts, pat veicot maksimāli saudzīgi, nebūs tik labs – uz ādas paliks pigmentācija vai čūlas rēta.

Diagnostikas stūrakmens, uz kuru varam precīzi balstīt savu slēdzienu un plānot ārstēšanu, ir ultrasonogrāfija.

Pirms pārdesmit gadiem, kad nebija šā izmeklējuma, pacienti tika operēti ļoti traumatiski, operācijās zaudēja daudz asiņu un situācija nereti pasliktinājās, jo tika izoperēti veselie asinsvadi un sabojāti limfvadi.

– Kā notiek vēnu izmeklēšana?

– Ultrasonogrāfiju izdara pacientam atrodoties stāvus. Lai likvidētu gaisa slāni starp zondi un ādu, kājas nosmērē ar speciālu gelu. Izmeklējums ir nekaitīgs un nesāpīgs, taču ļoti informatīvs, kaut arī ilgst tikai 10 – 15 minūtes.

Ja izmeklējums tiek veikts no rīta, bet vakarā kājas piepampst, tas jāpasaka ārstam. Tas ir svarīgi, lai, ņemot vērā ultrasonogrāfijā redzēto, izvēlētos ārstēšanu.

– Vai to vienmēr veic ārsts, kurš pacientu operē?

– „Dr.Mauriņa Vēnu klīnikā” tas ir standarts. Tikai speciālists, kurš pats pacientu izmeklējis, var precīzi izoperēt slimās vēnas un dot garantiju savam darbam. Mūsdienās operācijas veic ultrasonogrāfijas kontrolē, ietekmējot tikai slimos vēnu posmus un neradot lieku traumu apkārtējiem audiem. Recidīvu risks pēc lāzeroperācijas, kas veikta ar jaunākās paaudzes lāzeriekārtu, ir daudzkārt zemāks nekā pēc agrāk veiktajām operācijām, kad vēnas tika izrautas.

– Vai ar ultrasonogrāfijas palīdzību var atklāt visu par vēnu veselību?  

– Konstatējot virspusējo vēnu mazspēju, noskaidrojam, no kuras vēnas stumbra veidojas paplašinātie zari, izvērtējam, vai ir veselas dziļās vēnas. Atklājot iegurņa vēnu trombozi, nosūtam pacientu uz papildus izmeklējumiem – kompjūterflebogrāfiju vai digitālās subtrakcijas flebogrāfiju –, lai precīzāk atklātu dziļo vēnu saslimšanas iemeslu un plānotu to ārstēšanu.

Ultrasonogrāfiju izdara arī, lai izvērtētu ārstēšanas rezultātu pēc operācijas vai skleroterapijas un pārliecinātos par tās efektivitāti.

– Lai atrisinātu nelielu problēmu, bieži vien nevajag veikt operāciju, pietiek ar skleroterapiju, kas pacientam ir vienkāršāk un lētāk.

– Jā, taču pastāv aplams uzskats, ka likvidētās vēnas pēc skleroterapijas atjaunojas. Agrāk, kad neveica ultrasonogrāfiju, mazu vēniņu sašpricēja un – gatavs! Taču, ja tā bija radusies slimas stumbra vēnas dēļ, ko ar aci nevarēja saskatīt, skleroterapijai parasti nebija labs rezultāts. Tātad – lai precīzi zinātu, ko ārstēt, nepieciešams veikt ultrasonogrāfiju.

– Vai pie viena pārbaudāt arī artērijas?

– Izmeklējot vēnas, vienmēr izmeklējam arī artērijas, lai izvērtētu, kura saslimšana ir primāra. Uzskats, ka sašaurinātu artēriju dēļ vēnas un venozas čūlu nevar ārstēt, ir novecojis. Bieži vien, savedot kārtībā vēnas, mazinoties tūskai, arī arteriālā sistēma darbojas labāk. Veselas zemādas vēnas ir labs materiāls artēriju šuntēšanas operācijai.

– Vēnas bieži vien paplašinās atkārtoti. Ja tās operēs atkal un atkal, kur plūdīs asinis?

– Kāju vēnas var salīdzināt ar zvejas tīklu. Ja kāds posms ir vājš, izveidojas caurums un tas vairs nepilda savu funkciju. Arī, ja kāda vēnas daļa ir nevesela, zūd tās nozīme asins transportēšanā un tā kļūst traucējoša. Virspusējo vēnu daudzums ir gana liels. Likvidējot vienu posmu, precīzi nosakot tā sākumu un beigas, problēma ir atrisināta, asinis atrod jaunu ceļu un plūst pa veselajām vēnām.

Nereti gadu pēc operācijas ar lāzeru apstrādātā vēna vairs nav redzama, un tās funkciju ir uzņēmies blakus esošais asinsvads. „Dr.Mauriņa Vēnu klīnikā” dodam garantiju uz trim gadiem, ka ar lāzeru operētā vēna neatjaunosies.