Komentāri (21)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Beidzoties ziemas sezonai un iestājoties pavasarim, cilvēku acīm paveras tie darbi un nedarbi, ko ziemas periodā apslēpj bieza sniega sega.

Aiz kalniem nav arī plānotā Lielā talka, kas patiesībā tiek organizētā, lai sakārtotu un sakoptu to vidi, kuru citā laikā esam atstājuši novārtā.

Priecē tas, ka arī jaunieši aizvien vairāk sāk iesastīties apkārtējās vides uzlabošanā un sakopšanā. Personīgās iniciatīvas vadīts Ķeipenes pamatskolas 9. klases skolnieks Jānis Grise izstrādājis zinātniski pētniecisko darbu par vides piesārņojuma biogrēno migrāciju, kuru atzinīgi novērtējusi komisija – Jānis no zinātniski pētniecisko darbu konferences mājās devies ar sudraba medaļu.

Jānis Grise izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu vairāk gan balstījās uz Ķeipenes reģionu. Mūsdienās ir ierasta prakse nokritušās koku lapas un dažādas augu daļas nelielos laukos un mazdārziņos kompostēt, lai tās tālāk izmantotu augsnes auglības palielināšanai. Tomēr ne katrs ir aizdomājies, vai šāda rīcība ir pareiza gadījumos, kad lapas un augu daļas ir ievāktas no vietām, kurās apglabāti mājsaimniecībās radušies atkritumi.

Izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu un aptaujājot cilvēkus, Jānis arī nonācis pie secinājuma, ka cilvēki aizvien vairāk sāk piedomāt pie tā saucamā “zaļā” dzīvesveida.

Jāņa skolotājs Māris Siliņš uzskata, ka jaunieša un reizē Ķeipenes pamatskolas sasniegums ir ievērojams. Kopumā no rajona konkursam tika iesūtīti 26 darbi, no kuriem tikai 8  komisija devusi zaļo gaismu. Šāda līmeņa konkurence tikai pierāda, ka arī lauku skolas izglītības kvalitātē neatpaliek no lielajām skolām.

Kaut arī izstrādājot šāda veida darbus akcentēta, galvenokārt, tiek tikai teorētiskā bāze, jāatzīst, ka arī tas ir viens no līdzekļiem, ka virzīt sabiedrības domāšanās veidu labvēlīgi dabas un apkārtējās vides aizsardzībai.