Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Labestības, iejūtības, sapratnes pārbaude. Tādi nu mēs visi cits cita priekšā parādījāmies 20.04.2013. Maxima veikalā, Daugas TC, Ogrē. Aicinājumam ziedot atsaucās daudzi uzrunātie un pat neuzrunātie.

Neuzrunātie, bez vārda runas, pienāca, paņēma tukšo paciņu un devās iepirkumu tūrē, kā zinātāji. Kā zinātāji arī izrādījās, pasmaidīja un atteica, mēs ne jau pirmo reizi. Viņi bija, kā draugu plecs, domubiedri, ar sapratni. Lūgt palīdzību, lai arī priekš citiem, nav viegls darbs. Kā visi zinām, vārdi var celt un graut un tos nācās arī dzirdēt dažādus. Visvairāk šajā akcijā gribētos dzirdēt atbalstošos vārdus, jo mēs strādājam pēc labākās sirdsapziņas un gribam sagaidīt arī no citiem sapratni. Piedaloties šajās akcijās un aicinot cilvēkus atbalstīt tos, kam iet grūtāk, mēs domājam, ka katra indivīda dzīvē, kas palīdzību saņem, atbalsts ir tikai krīzes pārvarēšanas posmam un tālāk cilvēkam pašam jātiek galā. Galu galā, pie mums sarakstos minēti palīdzības lūdzēju un palīdzības saņēmēju vārdi un zinām par viņiem pietiekoši,lai saprastu,kuri ir tikai patērētāji un, kuriem palīdzība ārkārtas situācijai. Saņēmēju sarakstu kopijas atskaitei sūtam arī uz Lavijas Samariešu apvienību, jo situācijas tiek kontrolētas.Viņi mums sūta tukšās pārtikas paciņas un emblēmas, kā pateicību ziedotājam, kā arī reizēm atbrauc uz vietas situāciju pārbaudīt.

Gadās arī tā, kāds cilvēks atnācis ar lūgumu palīdzēt nākošmēnesim. Viņš uzraksta iesniegumu, jo zina, ka nākošajā mēnesī viņam būs plānoti izdevumi, kas ierobežos produktu iegādi (ārsti, izmeklēšanas u.t.t., kādi nu kuram tie iemesli). Pienāk laiks, ir sagādāti produkti no mūsu puses un zvanam iesnieguma sniedzējam, bet tas atbild, man šoreiz nevajag. Līdzīgas situācijas atkārtojas gandrīz katru mēnesi, arī ar citiem cilvēkiem un, izrādās, tas mūs ļoti iepriecina, jo šie cilvēki negatavojas būt par nemitīgiem patērētājiem. Toties ir situācijas, ko neviens iepriekš nav paredzējis un tad šis atbalsts ir ļoti svētīgs, īstajā brīdī, īstajā vietā. Ik reiz , pašiem piedaloties akcijās, ceram, ka pienāks laiks un nebūs vajadzīgs nevienu lūgt, visi būs paši nodrošināti- ar darbu, ar iztiku, ar attiecīgām algām.

Paldies visiem tiem,ka nāca ar atvērtu sirdi, ar sapratni, atsaucību, paldies tiem vecākiem, kas labestības garā audzina savus mazuļus, skaidrojot, ko nozīmē šī paciņa, ko viņš atdod ziedojuma saņēmējam. Paldies tiem, kas paši būdami invalīdi, pensionāri tomēr atrod iespēju vēl arī citiem palīdzēt. Kā iepriecināja viena dāma, kas stādījās priekšā kā invalīde-es labāk dodu citiem, nekā pati saņemu. Prieks par jauniešiem, vīriem spēka gados, kas atbalstīja, jo  būt stipriniekam nav kādu pārspēt, bet palīdzēt vājākam nostāties uz kājām un viņi to darīja, ziedojot produktus.
Pievienoju fotogaleriju, kur parādīta vismaz daļa no tiem, kas ziedoja. Visus nepaspējām nofotografēt un daļa jau arī negribēja fotografēties, bet šīs bildes pievienojam tādēļ, lai izteiktu pateicību, kā arī, lai iedvesmotu pārējos darīt labus darbus.