Dievs, vai tu redzi, iet tava daudz cietušā tauta, tā žurnāliste Anna Liepniece iesāka savu uzrunu tiem, kas 25. marta pēcpusdienā pulcējās pie piemiņas akmens Ogrē, lai godinātu un pieminētu komunistiskā genocīda upurus.
Deportācijas, kas Latviju skāra 1949. gada 25. martā, iezīmē dramatiskāko lūzuma punktu Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šogad aprit 60 gadi, kopš tūkstošiem cilvēku tika vardarbīgi izrauti no ierastās vides un aizsūtīti svešumā. Ogres rajonā šāds liktenis skāra vairāk nekā 400 ģimeņu, tika deportēti vairāk nekā 1200 cilvēki.
Totalitārā komunistiskā režīms skāra gandrīz katru ģimeni Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kas gāja bojā Sibīrijā. Kāds, kuru vajāja Valsts drošības dienests vai kuru apcietinājis vai nomocījis totalitārais režīms.
Savā uzrunā novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs aicināja sanākušos apzināties, ka par spīti Latvijas neapskaužamajam ekonomiskajam stāvoklim, latviešu tauta ir pārdzīvojusi smagākus laikus.
Tā ir ikviena latvieša morāla atbildība un pamatpienākums godināt dauzu upuru piemiņu, apliecināt stingro un skaidro nosodījumu visiem noziegumiem pret cilvēci Padomju Savienībā, ko paveicis totalitārais komunistu režīms.
Vārds vai segvārds:*
Skaitlis "7":*
Komentārs:*
Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.
Ogrē sarucis kautiņos vai reibumā gūtu traumu skaits