Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

1928.gada 24.novembrī atklāj Apvienoto biedrību namu (vēlāk – Ogres rajona kultūras nams, Ogres tautas nams), kur aktīva kultūras dzīve rit līdz pat 2002.gadam.

Namā ir 1000 skatītāju vietas, no tām – 700 sēdvietas, 150 vietas balkonā un 150 stāvvietas. Zāle un skatuve piemērota kino izrādēm.

1928.gadā skolotājs Teodors Spuriņš uz Kultūras fonda domes dāvinājuma pamata izveido pilsētas bibliotēku ar 1500 sējumu lielu fondu. 

1929.gada  20.maijā Apvienoto biedrību nama telpās darbu sāka kinoteātris «Ogre», kura īpašnieks bija Jāzeps Jasulis.

1931.gadā ar A.Brigaderes lugas “Sprīdītis” iestudējumu sāk darboties skolēnu teātris.

Koris Ogrē darbojās jau no 1920.gada Herberta Landovska vadībā. No 1923. līdz 1937.gadam kori vada Teodors Spuriņš. 1928.gadā koris ar 57 dziedātājiem piedalās II Jaunatnes Dziesmu svētkos Rīgā. 1933.gadā ar 40 dziedātājiem – VIII Dziesmu svētkos Rīgā.

1938.gadā uz IX Dziesmu svētkiem kori, kurš tagad ieguvis jaunu  nosaukumu – Ogres pilsētas 6-klasīgās pamatskolas koris, aizved diriģenti Jānis Vīlipsons un K.Ozoliņš.

No 1924. līdz 1934. gadam Ogrē tika sarīkoti seši Daugavmalas rajona Dziesmu svētki.Trešos Daugavmalas  Dziesmu svētkus 1929. gadā ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Svētkos  piedalījās jau 1500 dalībnieku. Kopkora  diriģenti – komponists Alfrēds Kalniņš un Jānis Reinholds.

1933.gada 2.jūlijā norisinājās Ogres Pilsētas svētki ar peldētavas oficiālo atklāšanu un svētku koncertu.

1937.gada 13.jūnijā, kā tautas vienības demonstrējums, visā Latvijā vienlaikus notika plaši Bērnu svētki, arī Ogrē. Tie tradicionāli tika rīkoti arī 1938. un 1939.gadā ar koru, vingrotāju un dejotāju piedalīšanos.

1938.gadā klausītājus priecē pirmais Brīvkoncerts Centrālajā parkā ar Ķeguma spēkstacijas vīru kora un Aizsargu nodaļas orķestra piedalīšanos.

1939.gadā aizsargu organizācijas rīkoja koncertu ar sava orķestra un Rīgas dziedoņu Tāļa Matīsa, Annas Ludiņas, Aleksandra Kortāna piedalīšanos.

Ļoti populāra ogrēniešu nodarbe bija teātra spēlēšana. Tika iestudētas tādas lugas kā “Pūt vējiņi”, “Trīnes grēki”, “Viesturs”, “Vaidelote”, “Indulis un Ārija”, “Mērnieku laiki Slātavā”, “Vecais pilskungs”, “Vermlandieši” u.c. Brīvdabas teātra izrādēs bieži vien piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku – aktieri, koris, orķestris, dejotāji, nereti arī jātnieki ar zirgiem.  Aktīvākās teātra izrāžu iestudētājas bija Ogres Kultūras veicināšanas biedrība un Pārogres Labierīcības biedrība. Režisorus parasti aicināja no Rīgas, aktieru lomās iejutās paši ogrēnieši. Savdabīga tradīcija bija teātra izrāžu dalībnieku gājiens no Tautas nama  zirgu pajūgos orķestra pavadībā cauri visai pilsētai uz izrādes vietu. 

20.gs. trīsdesmitajos gados Ogrē aktīvi darbojās 25 dažādas biedrības un organizācijas. Trīsdesmito gadu otrajā pusē par pilsētas sabiedriskās dzīves centru kļuva Kūrmāja. Ēkas pirmais īpašnieks Pauls Baumanis tajā atvēra pansiju un kafejnīcu, kur vakaros spēlējuši vietējie mūziķi un bieži viesojušies mākslinieki no Rīgas, rīkoti koncerti un balles. Pilsētā bija trīs parki – Centrālais, Pārogres un Jaunogres, kur vasarās arī norisinājās aktīva kultūras dzīve. 

Visi lielie brīvdabas pasākumi notika B laukumā. Tas atradās Bāku kalna (tagadējās Brīvdabas estrādes) pakājē, Ogres upes kreisajā krastā. Daudzi vecie ogrēnieši atceras, ka padomju laikā tur bija karuseļi.

Tūlīt pēc Otrā pasaules kara Ogrē atsākās aktīva kultūras dzīve.

Jau 1946.gadā notika Rīgas apriņķa mākslinieciskās pašdarbības skate, kurā piedalījās 600 dalībnieku.

1948.gada 11.jūlijā Dziesmu svētku laukumā pretī Ogres luterāņu baznīcai notika Ogres apriņķa Dziesmu diena. Svētkos piedalījās 19 pieaugušo kori ar 597 dalībniekiem un 17 bērnu kori ar 520 dalībniekiem. Svētku virsdiriģenti – Jānis Dūmiņš un komponists Jānis Ozoliņš. Ogres pilsētu pārstāvēja Ogres pilsētas koris, Ogres pilsētas bērnu koris (dir. Pauls Balodis), Ogres pilsētas sieviešu koris (dir. J.Putniņš), Ogres pilsētas deju kolektīvs (vad. A.Meija)

Atzīmējot Padomju Latvijas 18.gadadienu, 1958.gada 20.jūlijā Dziesmu svētku laukumā notika plašs brīvdabas uzvedums “Dziesmotā Daugava” pēc A.Pumpura eposa “Lāčplēsis” motīviem, kurā piedalījās Ogres kultūras nama aktieri, dziedātāji, dejotāji un vingrotāji.

1965.gada  11.jūlijā atklāja Ogres estrādi, tajā laikā sauktu par Kultūras un atpūtas parku. Estrādē bija 10 000 skatītāju sēdvietas, uz skatuves varēja izvietoties 1500 dziedātāju. Pirmais lielais pasākums bija rajona Dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās ap 2000 Ogres un Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona pašdarbnieku. Pilnībā estrāde tika pabeigta 1968.gadā, kad uzlika jumtu un veica citus labiekārtošanas darbus.

Tātad, sākot no 1965.gada, līdz pat 1997.gadam katru gadu estrādē notika rajona Dziesmu un deju svētki, kur ne tikai dziedātāji, dejotāji un mūziķi, bet padomju laikā arī kolhozu, sovhozu un pagastu (tajā laikā ciemu) vadība sacentās savā starpā – kuriem vairāk pašdarbnieku, cik skaisti tautas tērpi u.tt. Tāpēc gājieni cauri pilsētai bija neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa. Svētkos regulāri piedalījās arī viesi no pilsētām, kas bija sociālistiskās sacenensības partneri – Rīgas Kirova rajona, Proletāriešu rajona, Stučkas (tagad Aizkraukles) rajona, Ļeningradas (tagad Sanktpēterburgas) apgabala Lomonosovas rajona, Pilvas rajona Igaunijā u.c. Bieži skatītājus priecēja tādi izcili deju koletīvi, kā Dancis, Vektors, Liesma, Dzintariņš, kori Juventus, Gaudeamus u.c. Katru gadu svētkos arvien kopā pulcējās vairāk nekā 1000 dalībnieku.

Tā kā Ogres estrāde bija otrā lielākā Latvijā, tad regulāri tika rīkoti daudz un dažādi valsts mēroga pasākumi.

1968.gadā – Republikas sieviešu un vīru koru salidojums, kurā piedalījās 24 vīru un 37 sieviešu kori ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem.

1971., 1981., 1991. gadā estrādi pieskandina V; VIII un XI Baltijas Studentu Dziesmu un deju svētki GAUDEAMUS. 1981.gadā svētkos piedalās 6500 studentu, bet 1991.ga-  dā – 4500.

1972., 1978.gadā – Zonālie Deju svētki ar vairāk nekā 1500 dalībniekiem.

1976.gadā Zonālie Dziesmu svētki, 1989.gadā – Vidzemes novada Dziesmu svētki.

1981.gadā – Tautas mūzikas un folkloras svētki, kuros piedalījās folkloras ansambļi un tautas mūzikas kapelas no visas Latvijas. Tas padomju gados bija pirmais tik plašs pasākums, kur skanēja tikai latviešu tautas mūzika. Tas bija kā grūdiens folkloras kustības straujākai attīstībai Latvijā. Vienlaicīgi norisinājās arī Republikas lietišķās mākslas darbu izstāde.

1982.gada 24.jūlijā – Tautu draudzības svētki, kuros bez mūsu pašdarbniekiem piedalījās viesi  no Gruzijas, Moldovas (tajā laikā Moldāvijas), Igaunijas, Lietuvas. Kopkori diriģēja Haralds Mednis, Jānis Brants, Sulevs Unts, Leons Amoliņš. Pūtēju orķestru virsdiriģents – Vilis Kokamegi, deju kolektīvu virsvadītājs – Vairis Ceimers.

1983.gada 4.jūlijā – Republikas VI pūtēju orķestru salidojums, kur piedalījās 60 orķestri ar 1200 dalībniekiem.

1984.gadā – Apsējību svētki “Cilvēku, zemi un maizi kopā sadziedāt”.

1988.gadā – Starptautiskā folkloras festivāla BALTICA noslēgums. Latviešu tautas trešās Atmodas sākums. Koncerts pulcēja ap 1600 dalībnieku un vairāk nekā 10 000 skatītāju. 

1989.gadā Čikāgas piecīšu koncertā estrāde bija pārpildīta.

No 1968. gada līdz 1985.gadam Estrādes svētkos pulcējās gandrīz visas Latvijā pazīstamākās rokgrupas – Opus-C, Sīpoli, Credo, Neptūns, Līvi, Vaidava, Zvaigznīte, Kvelde, Metronoms un Ornaments. Svētkus vadīja mūzikas žurnālists, tolaik ļoti populārā raidījuma “TV Varavīksne” vadītājs Aldis Ermanbriks.  

1985.gada vasarā Ogres estrādē notika rokgrupas Pērkons koncerts, pēc kura, braucot uz Rīgu,  tika izdemolēts dzelzceļa vagons.

1995.gadā –I Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētku reģionālais koncerts.

No 2000. līdz 2009.gadam  notika četri Starptautiskie pūtēju orķestru festivāli “Brīze”. Koncerti izskanēja ne tikai Ogrē un tās apkārtnē, bet arī Rīgas koncertzālēs. Piedalījās pūtēju orķestri no Francijas, Nīderlandes, Lietuvas, Igaunijas un arī pašmāju mūziķi. Festivāla idejas autors – Ogres pūteju orķestra Horizonts galvenais diriģents Vilis Kokamegi.

Sākot no 2004.gada, nu jau septīto reizi 2012. gadā notika Ogres Mūzikas svētki, kas vienkopus pulcē gan amatierkorus, gan Operas simfonisko orķestri, gan mūsu izcilos operas solistus. Ogrē skanējušas Sonoras Vaices, Airas Rūrānes, Kristīnes Zadovskas, Kristīnes Opolais, Maijas Kovaļevskas, Lienes Kinčas, Ances Purmales, Ievas Paršas, Kārļa Zariņa, Miervalda Jenča, Samsona Izjumova, Egila Siliņa, Andra Ludviga, Ingus Pētersona, Riharda Mačanovska, Jāņa Apeiņa, Krišjāņa  Norveļa u.c. mākslinieku balsis. Idejas autore, mākslinieciskā vadītāja, arī virsdiriģente ir Aira Birziņa, mākslinieciskais vadītājs – Mārtiņš Ozoliņš.

Sākot no 2011.gada pilsētā aprīlī tiek rīkotas Mākslas dienas.

*   *   *

1960.gadā darbu uzsāk Ogres Mūzikas skola. Šobrīd strādā vairāk nekā 30 pedagogu un mācās ap 400 audzēkņu. 

1981.gadā durvis ver Ogres Vēstures un mākslas muzejs.

1990.gadā sāk darboties Ogres Mākslas skola. Šobrīd skolā 20 pedagogi izglīto ap 500 audzēkņu. 

1988.gadā darbu sāk Ogres Trikotāžas kombināta kultūras nams.

1988.gadā Ogres kultūras nams pārceļas uz jaunām telpām  Brīvības ielā 15

1992.gadā vecā kultūras nama telpās darbu uzsāk Ogres Tautas nams.  Darbību pārtrauc 2002.gadā, jo ēku nodod privatizācijai.

Laika posmā no 1988.gada līdz 2002.gadam Ogrē darbojās trīs kultūras nami. Katram bija kupls tautas mākslas kolektīvu pulks, notika daudzveidīgi  pasākumi.

Šodien Ogres pilsētā darbojas vairāk nekā 100 amatiermākslas kolektīvu un dažādu interešu klubu  ar vairāk nekā 2300  dalībniekiem.