Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

27.februārī Ogres novada pašvaldībā notika apvienotās četru novadu (Ikšķiles, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes) civilās aizsardzības komisijas operatīvo dienestu sanāksme, kurā tika pārrunāti jautājumi par operatīvu rīcību plūdu gadījumā.

Sanāksmē piedalījās atbildīgie dienesti – valsts un pašvaldības policijas pārstāvji, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, Ogres rajona slimnīcas pārstāve, Daugavas upes baseina HESu pārstāvis, AS „Latvenergo” Centrālā reģiona Ogres nodaļas pārstāvis, Ogres, Ķeguma, Ikšķiles un Lielvārdes novada pašvaldības pārstāvji.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs klātesošo uzmanību vērsa uz esošo situāciju Ogres upē, kas veidojas līdzīga kā 1995. gadā, kad decembrī strauji kļuva siltāks, ledus sāka iet, bet tad sasala, veidojot vižņu krāvumus, kas strauja pavasara iestāšanās rezultātā radīja nopietnus plūdus. „Šobrīd no sākotnējā Ogres upes gultnes platuma ir palikusi trešā daļa, līdz ar to arī ūdens tecējums kļuvis šaurāks. Šobrīd upe līdz pat gultnei ir piedzīta ar ledus krāvumiem. Ja strauji iestāsies silts laiks, tad mūsu rīcībā būs ļoti maz laika, lai rīkotos. Turklāt pie Ērgļiem, Mazozolos un Ķeipenē sniega segas biezums ir 70 centimetri - tam kūstot, veidosies daudz ūdens, jau janvārī Ogres upē bija netipiski augsts ūdens līmenis,” skaidro E.Bartkevičs.

Lai risinātu situāciju, priekšsēdētājs uzdeva visiem dienestiem jau tagad sākt preventīvos pasākumus un izdarīt visu iespējamo, iegūt visus nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, sagatavot nepieciešamo aprīkojumu, lai plūdu sākšanās brīdī visi dienesti būtu gatavi operatīvi rīkoties.

Kā viena no iespējām novērst vai mazināt plūdu risku, tika izskatīta ledus spridzināšanas iespēja. Zemessardzes pārstāvji norādīja, ka vižņu sanesumu spridzināšana, lai tā būtu efektīva un rezultatīva, ir nopietni jāpārdomā un jāizplāno. Zemessardzes pārstāvji solīja izpētīt situāciju un atklāja, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, ir jau izstrādāts plāns, kā rīkoties plūdu gadījumā, kā arī pieejama karte, kur detalizēti uzrādītas plūdu vietas. E.Bartkevičs lūdza izpētīt situāciju pie d/s Dārziņi, gar kuriem tek Ogres upe. „Šajā vietā upē mainās uzpludinātais zonējums, parādās upes kritums. Pagājušajā gadā upes plātne šajā vietā bija nosēdusies un visu augšu aizdambējusi,” norādīja priekšsēdētājs, un atbildīgos dienestus aicināja pievērst pastiprinātu uzmanību arī šim posmam.

Klātesošie pašvaldību pārstāvji ziņoja par situāciju kaimiņu novados. Lielvārdes pašvaldības izpilddirektors Gvido Vītols informēja, ka Lielvārdē šobrīd nekādu pazīmju par plūdu draudiem nav novēroti. „Ja arī šogad applūdīs novada applūstošās teritorijas, tad tās nav apdzīvotas,” norādīja G.Vītols. Ikšķiles pašvaldības izpilddirektors Guntars Kurmis skaidroja, ka Mazā Jugla nerada bažas, bet novadā ir atsevišķas mājas, kas plūdu laikā ir potenciāli nepiebraucamas, tās visas ir apsekotas un zināmas.  „Kopā ar pašvaldības policiju tās apsekosim. Kad tuvosies plūdu laiks, tad lūgšu, lai pašvaldības policija ikdienas patrulēšanā vairāk uzmanību pievērš šīm teritorijām un apseko. Paredzu, ka lielām problēmām nav jābūt. Protams, ja cilvēkiem vajadzēs palīdzību, tad to sniegsim,” sola G.Kurmis.

Savu gatavību plūdu apstākļiem izteica visu iesaistīto dienestu pārstāvji. Ja būs nepieciešama evakuācija, iedzīvotāji tiks izmitināti Ogres pansionātā Turkalnes ielā 15, kur jau šobrīd ir 10 brīvas vietas un vajadzības gadījumā vietu skaits būs lielāks, ir iespējams nodrošināt arī ēdināšanu. Tāpat „Latvenergo” speciālistiem ir zināmas plūdu zonas, kur varētu būt nepieciešams atslēgt elektrību. Savu gatavību plūdu gadījumā pauda arī Daugavas upes baseina HESu pārstāvis: „Nepieciešamības gadījumā pēc jūsu pieprasījuma metra robežās varam svārstīt ūdens līmeni Daugavā, lūgums savlaicīgi par to ziņot.” Viņš arī solīja informēt komisiju par laika apstākļu prognozēm un ūdens ieteces novērojumiem Daugavā.

Uģis Ulmanis, Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks un Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada civilās aizsardzības apvienotās komisijas darbības koordinators, informē, ka pašvaldības policija ir sākusi pastiprināti gatavoties plūdu situācijai. „Pašvaldības policijas dežūrgrafiks tiks mainīts, lai varētu intensīvi veikt Ogres upes gultnes novērošanu, stāvoklis tiks kontrolēts vairākas reizes diennaktī.  

Sākot ar šīs nedēļas beigām mēs sāksim veikt arī iedzīvotāju informēšanu. Apsekosim krastā dzīvojošos cilvēkus un pret parakstu nodosim informatīvas vēstules par to, kā jārīkojas plūdu laikā. Informācijas zona šogad tiks paplašināta,” norāda U.Ulmanis. Viņš arī ziņoja par stāvokli Ogres HES, kur šobrīd slūžas ir aizvērtas un nepieciešamības gadījumā nekavējoties būtu iespējams atvērt divus no četriem aizvariem, par situāciju brīdināts arī HES operators, kuram tiks nodots arī rakstisks brīdinājums par operatīvas rīcības nepieciešamību plūdu riska laikā.

Komisija izskatīja iespēju atsevišķas vietas Ogres upē nokaisīt ar kūdru, kas veicinātu ledus kušanas procesu. Pašvaldības policija kopā ar operatīvajiem dienestiem veiks ledus kontrolurbumus virs Ogres HES un starp autoceļa un komunikāciju tilta un izvērtēs, kādas ir iespējas veikt šo pasākumu.

E.Bartkevičs sanāksmes noslēgumā norādīja, ka visiem iesaistītajiem dienestiem plūdu riska apstākļos ir jābūt gataviem nekavējoties un operatīvi rīkoties.