Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

"Latvijas sabiedrība nenovērtē savas valsts vienu no lielākajiem resursiem – dzeramo ūdeni, kuru nepietiekami lieto, piesārņo, jo pagaidām vēl neizjūt tā trūkumu,"  norāda Latvijas Avotu biedrības un Vides Aizsardzības kluba vadošie speciālisti, uzsverot, ka jau pēc 10 gadiem ūdens varētu būt ne mazāk stratēģiski svarīgs un dārgs kā tagad, piemēram, nafta.

Irita Bukāne, Latvijas Avotu biedrības pārstāve uzsvēra, ka daudzi starptautiskās sabiedrības pārstāvji ir uzsvēruši, ka Latvijas ir viena no bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā saldūdens krājumu ziņā, kuru pazemes krājumi izceļas ar lielisku kvalitāti. Tai pat laikā no vairāk nekā 7000 Latvijas avotiem, no kuriem top upes un ezeri, kā arī tie atjaunina savus resursus, valsts aizsardzībā ir tikai 22.

Vides Aizsardzības kluba Viceprezidente Elita Kļaviņa uzsvēra, ka Latvijā ir novērojama katastrofāli nolaidīga sabiedrības un atsevišķos gadījumos valsts attieksme pret avotiem, jo tie tiek aizbērti, apbūvēti un, ja neietilpst 22 valsts aizsargājamo objektu sarakstā, tad to pastāvēšana ir apdraudēta. "Ja jau iedzīvotāji drīkst legāli ar būvgružiem aizbērt ezerus, lai paplašinātu savas zemes, tad mazos avotiņus neviens pat nepamana savos būvniecības vai zemes labiekārtošanas projektos," uzsver E.Kļaviņa.