Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Varētu teikt, ka Zigrīda Šmite ir mūsu pilsētas labais gariņš – ikdienā viņa rūpējas par to, lai Ogre būtu zaļa, ziedoša un skaista, lai viņas pārraudzībā esošajā ielu rajonā namīpašumu saimnieki ievērotu savu māju apkārtnes kārtību. Šodien Zigrīda atzīmē skaistu un nozīmīgu dzīves jubileju.

Šodien Z. Šmiti devās sveikt Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe un Ogres novada Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta ielu komitejas priekšsēdētāja Līvija Strūve.

V.Pūķe pateicās jubilārei par viņas ieguldīto darbu, lai pilsēta būtu zaļa un ziedoša, kā arī par apzinīgo darbu ielu komitejā. Pateicības un laba vēlējuma vārdus Zigrīdai veltīja arī L. Strūve.

Z.Šmite pasaulē nākusi 1942. gada 16. augustā „Līdumnieku” mājās Juglā, netālu no Suntažiem. Abi vecāki strādājuši vietējā kolhozā. Maizes riecienu Zigrīda dalīja ar māsu un trīs brāļiem.

Zigrīda beigusi Suntažu vidusskolu, pēc skolas sākušās darba gaitas Lielvārdes PMK – meliorācijas iecirknī, kur viņu aicinājis strādāt nākamais vīrs – ikšķilietis Jānis Šmits. „Mēs iepazināmies, kad man bija 16 gadi. Jānis mani aicināja mācīties par vienkausa ekskavatora mašīnisti un strādāt kopā Lielvārdē. Es paklausīju viņa padomam un tā mēs sākām pārmaiņus strādāt uz viena ekskavatora. Apprecējāmies 1962. gadā, šogad atzīmējām 50 gadu kāzu jubileju,” priecājas Zigrīda. Tolaik ministrijas pārstāvji runājuši, ka viņa ir vienīgā ekskavatora mašīniste Latvijā, kura līdz ar saviem kolēģiem Ogres rajonā esot izrakusi tik daudz grāvju, kā no Latvijas līdz Maskavai un atpakaļ. 

Kad ģimene iegādājās žiguli, bija jāiegūst autovadītāja apliecība. Lai to izdarītu, Šmiti sākuši mācīties Ogrē, kur dzīves ceļš krustojies ar ogrēnieti Ritu Skrastiņu, kura ieteikusi būvēt savu ģimenes ligzdiņu Ogrē. Būvniecības darbi Līču ielā 10 uzsākti 1975. gadā un Zigrīda smej, ka māja, līdzīgi kā Rīga, vēl aizvien neesot pabeigta.

Pagājušā gadsimta 90. gados, mainoties valsts iekārtai, mainījušās arī Zigrīdas darba vietas, līdz 2002. gada 2. maijā viņa uzņēmās rūpes par sava ielu rajona namīpašumiem, uzsākot darbu ielu komitejā. Savukārt pirms septiņiem gadiem Zigrīda sāka strādāt pašvaldības aģentūrā „Mālkalne” par daiļdārznieci. „Ikdienā es strādāju visā pilsētā. Darbs sākas agrā pavasarī, kad sējam un piķējam nepieciešamos augus pilsētas apzaļumošanai, vēlāk tie tiek stādīti, pārstādīti, ravēti un laistīti visā pilsētā. Jāatzīst, ka pirms septiņiem gadiem, uzsākot šo darbu, pilsētā tikai sākās apzaļumošanas darbi. Tolaik Līvijas Strūves vadībā daudz tika paveikts un tagad veiksmīgi attīstās un pilnveidojas Ivetas Vjakses uzraudzībā,” atzīst daiļdārzniece, turklāt viņa šo amatu apguvusi pašmācības ceļā, lasot žurnālus un grāmatas – žurnālu „Dārza pasaule”, „Dārzā”, agrāk pasūtījusi arī „Mazdārziņš”, „Lauku tematiskā avīze”. „Izlasītos padomus izmantoju, iekopjot savu dārzu, kas vairakkārt izvirzīts dažādiem konkursiem,” lepojas Zigrīda. Turklāt viņas padomu prasot un tajā ieklausās ne tikai draugi, radi un paziņas, bet arī kaimiņi un pilsētā sastaptie ogrēnieši.

Šmitu ģimene izaudzinājusi divas meitas. Sarmīte izmācījusies par šuvēju, šobrīd audzina dēliņu Severīnu (7 mēneši), darbos palīdz vecākais dēls Raivis (16). Savukārt Santa ir konditore, viņas ģimenē aug Ralfs Emīls (4). Zigrīda atzīst, ka līdzās dažādu ģimenes svinību rīkošanai un ciemiņu uzņemšanai savās mājās, viņai lielu prieku sagādā gan paveiktais darbs pilsētas labā, gan arī ceļošana. „Mana sapņu zeme ir Šveice – tur ir ļoti skaisti! Katru gadu Ziemassvētku laikā cenšamies aizbraukt uz Vāciju, kur baudām pasakaino svētku noskaņu,” ar prieku saka Zigrīda. 

Runājot par svētku svinēšanu un organizēšanu, Zigrīda un Jānis laulības dzīvē ievadījuši vairākus pārus, no kuriem lielākoties visi palikuši kopā. Vaicāta, kur tad ir tā formula, lai divi cilvēki nodzīvotu kopā ilgu mūžu, Zigrīda ir pārliecināta, ka tā ir spēcīga pienākuma apziņa pret bērniem un pret savu ģimeni, savukārt, lai saglabātu mundrumu un spēku, jubilāre visās situācijās cenšas saglabāt mieru un dzīvesprieku.