Agita Kaupuža, LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos, LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja Publicēts: 2012-07-02 10:07:00 / Ekonomika
Ziņot redakcijai
Pagājušonedēļ, 28. jūnijā, Briselē (Beļģija) norisinājās Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksme.
Sanāksmes dalībnieki atbalstīja Latvijas delegācijas pārstāvja, Ogres novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča ierosinājums ņemt vērā pašvaldību rīcības plānus, izvēloties ilgtermiņa ieguldījumu mērķus energoefektivitātes jomā.
Visaktīvākās diskusijas raisījās par Eiropas Komisijas sagatavoto „Enerģētikas ceļvedi 2050”. Tajā piedāvāti vairāki scenāriji, lai līdz 2050. gadam samazinātu emisijas par 80-95%. Būtiski gan, ka šos scenārijus nevajag uztvert kā politiskus lēmumus, bet gan iespējamos risinājumus turpmākajām desmitgadēm.
Reģionu komitejas Beļģijas delegācijas pārstāvis Ksavjers Degāns (Xavier Desgain) ierosināja kā vienu no scenārijiem arī atteikšanos no fosilo enerģijas avotu izmantošanas. Šādu iespēju pretrunīgi vērtē E. Bartkevičs, norādot, ka Baltijas valstīm tas nozīmē liegumu perspektīvā izmantot kūdru un degslānekli.
„Jautājums ir – vai varēsim kombinēt savus vietējos kurināmos resursus ar zaļo enerģiju? Patlaban tas mums nodrošina lielāku neatkarību no Krievijas gāzes un akmeņoglēm, vienlaikus ļaujot pašiem saražot lētāku siltuma un elektroenerģiju,” norāda Ogres novada domes priekšsēdētājs.
Eiropas Parlamenta deputāte Niki Tzavela, kas ziņojumu par minēto ceļvedi gatavo Parlamentam, uzsvēra vēl vienu būtisku aspektu – pirms jaunu saistošu mērķu noteikšanas energoefektivitātes jomā 2050. gadam jāpārskata, vai un kā sasniegti 2020. gadam izvirzītie mērķi. „Dalībvalstīm būtu jāpārorientē sava domāšana, lai pārtaptu no enerģijas atkarīgām valstīm par neatkarīgām. Tas palīdzētu Eiropai uzlabot savas ģeopolitisko pozīcijas,” sanāksmē uzsvēra Tzavela.
Tāpat „Enerģētikas ceļvedī 2050” secināts, ka elektroenerģijas cenas paaugstināsies līdz 2030. gadam, bet pēc tam pazemināsies, jo tiks dažādotas energoapgādes tehnoloģijas, kā arī 60 - 65% elektroenerģijas patēriņa tiks nodrošināti no atjaunojamajiem energoresursiem. Itālijas pārstāvis Florenco Silvestri (Fiorenzo Silvestri) gan aicināja aizdomāties par to, kā īstenībā veidojas elektroenerģijas cena, jo patlaban daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs lielu daļu no cenas veido valsts noteiktais nodoklis. Tā, piemēram, Itālijā 51% no cenas ir tieši nodoklis, nevis ar elektroenerģijas iegūšanu saistītas izmaksas. |