Inta Kārkliņa Publicēts: 2012-06-30 09:52:00 / Kultūra
Ziņot redakcijai
Ogres Mūzikas svētku māksliniecisko norišu koordinatore DAINA RAITUMA atceras pirmajos svētkos līdzās opermūzikai skanējušo Karla Orfa kantāti "Carmina Burana" un saka: "Brīnišķīgs notikums." Tā gada koncerta klausītāja jau kopš otrajiem svētkiem ir rīkotāju pulkā un joprojām to veidošanu uzskata par ļoti skaistu pienākumu.
- Pirmajiem svētkiem izskanot, uzreiz bija skaidrs, ka jāseko turpinājumam?
- Par to, ka svētkiem jābūt, reti kurš šaubījās, taču jautā-jums bija: vai viens koncerts – lai arī liels un vērienīgs – ir svētki? Pati esmu svētku režisore, kurai to jēdziens allaž licies plašāks, ietilpīgāks. Tāpēc nopietni domājām, kādiem jābūt Ogres Mūzikas svētkiem: ar ko tie varētu būt īpaši mūsu pilsētai, kā varētu atšķirties no citur rīkotajiem. Diskutējām un lēmām, ka tieksimies pēc profesionalitātes, pēc mūzikas dzīves personībām, pēc notikumu dažādības.
Tas arī uzreiz prasīja svētku programmu veidot plašāku. Jau II svētkos mums bija mūzikas instrumentu parāde, interesentus pulcēja muzikālā kafejnīca, ko veidojām kopā ar programmas "Klasika" žurnālistiem, atskatoties uz 20.-30. gadiem Ogrē. Tas viss notika pie Kūrmājas, dāmas nāca, posušās tam laikam atbilstošos tērpos. Tātad brīvdabas koncerti jau togad ienāca programmā.
Domājot par mazajiem klausītājiem un zinot to, ka koncerta repertuārā orķestrim bija vismaz četri valši, šķita interesanti piesaistīt arī LNO baleta māksliniekus. Uzreiz arī klausītāju bija vairāk.
- Pat tikai dažus muzikālos pasākumus pieminot, redzams, ka darīts ļoti daudz, lai katra vasara paliktu atmiņā ar ko savu un neaizmirstamu.
- Jā, bet tāds arī ir rīkotāju mērķis. Domāju, visi varam lepoties, ka mūsu svētkos bijuši izcili viesi. Piemēram, Kanādas jauniešu koris. Bet 2006. gadā viesojās Tokijas filharmoniskais koris, viens no labākajiem pasaules koriem, kas uzstājās Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcā. Šurp braukuši viesi no mūsu sadraudzības pilsētas Hengelo (Nīderlandē), reizē uz skatuves pirmoreiz skanot piecām (!) arfām. Ar Mūzikas svētkiem esam apvienojuši arī starptautisko pūtēju orķestru festivālu "Brīze", dodot iespēju muzicēt gan Nīderlandes, gan franču, gan lietuviešu mūziķiem un mūsu pašu labākajiem orķestriem. Mums bijušas bērnu izrādes, radošās darbnīcas mazajiem. Piedāvātas tautas mūzikas programmas. Organizētas muzikālās kafejnīcas – skatoties mums atvēlētos Latvijas TV arhīva videomateriālus, varēja "apceļot" Eiropas un pasaules pilsētas un iepazīt izcilākos operu māksliniekus, komponistus un laikmetu, kurā viņi dzīvojuši.
- Bet visu svētku galvenais notikums nemainīgi bijis opermūzikas koncerts.
- Tas ir īpašs galvenokārt ar to, ka tikai šajā programmā kopā muzicē amatierkori, profesionāls orķestris un izcili latviešu operas mākslinieki. Pērn mums bija viesi no Somijas, Zviedrijas un Vācijas, un pēc koncerta somu mākslinieki atzina, ka šā vērienīgā kora dziedājums viņus ļoti bija saviļņojis. Pat ar tādu kā skaudību ciemiņi teica, ka viņu valstī gan nekas tāds nenotiekot.
Mūsu svētkus šāds koncerts tiešām krāšņo. Tas ir īpašs un reizē arī izglītojošs process kordziedātājiem, ļaujot dziļāk un nopietnāk iepazīt opermūziku, bet klausītājiem - emocionāls izglītošanās ceļš. Redzam arī, ka mūsu programma no visa Latvijas vasaras piedāvājuma (lielākoties, vieglā) ļoti atšķiras. Atšķiras ar to, ka tā ir dažādu žanru, stilu un satura akadēmiskā mūzika. Mēs vienmēr cenšamies izzināt, kuras programmas pateiktu klausītājam ko jaunu, lai viņam nebūtu tikai emocionāls pārdzīvojums un piedzīvojums, bet arī jauna vēsts par mūzikas dzīvi. Šobrīd Eiropas sabiedrība klasiskās mūzikas programmas klausās arvien vairāk, mēs vēl uz to tikai ejam.
- Klāt VII Mūzikas svētki. Protams, ar plašu un daudzveidīgu programmu.
- Esam izveidojuši retrospektīvu fotoizstādi "Septiņas mūzikas vasaras Ogrē". Tajā fotomākslinieks Vitauts Mihalovskis ir sakārtojis tās fotogrāfijas, kas tapušas aizvadītajos sešos svētkiem. Tās rāda, ka viesojušās izcilas mūzikas personības, dziedājis vairāk nekā pussimts amatierkoru, uzstājušies ap trim desmitiem latviešu opermākslinieku. Starp viņiem, protams, operas leģenda Kārlis Zariņš, arī tagad gandrīz neaizsniedzamā dziedātāja Maija Kovaļevska, ir dziedājusi Kristīne Opolais, Sonora Vaice, Egils Siliņš... Attēli sauks atmiņā arī viesu sniegumu.
Pavisam jauns svētku akcents būs Latvijas kordiriģentu vasaras skola, ko vadīs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Aira Birziņa un docents Mārtiņš Ozoliņš.
Ceru, ka 4. jūlijā klausītāju netrūks Čikāgas jauniešu korim Anima, kas ir viens no izcilākajiem Ziemeļamerikas koriem un daudzu prestižu balvu laureāts.
Savukārt 5. jūlijā mēs aicinām ģimenes ar bērniem, kad paciemoties savā Mūzikas zemē lūgs Alise. Bet sestdienas pēcpusdienā mazos klausītājus un viņu vecākus gaidīs divi muzikāli sarīkojumi jeb ģimenes stundas. Pirmā no tām solās būt ļoti atraktīva, ko jau rāda nosaukums - "Gribas drusku pablēņoties". Ar dziesmām no Rozes Stiebras brīnišķīgajām animācijas filmām pablēņoties rosinās Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris Airas Birziņas vadībā.
Pēc tam sekos videofilma "Bilžu stāsts par mūzikas instrumentiem". Iespējams, ka ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem tā dos pilnīgi jaunas atklāsmes un ļaus jau opermūzikas koncertā ieinteresētāk ieklausīties tieši orķestra skanējumā.
Atgriežoties vēl piektdienā, kas tomēr ir darba diena, klausītājus uz koncertiem aicinām tikai vakarā. Pēc jau minētā festivāla kora uzstāšanās tradicionāli gaidīsim vakara promenādes koncertos pilsētas skvērā un pie Kūrmājas. Romantiskā gaisotnē skanēs Oskara Stroka deju mūzika un Artūra Maskata teātra mūzika, bet plkst. 23.00 sāksies nakts koncerts franču mūzikas noskaņās, kas allaž pulcē daudz klausītāju (pat mazie bērniņi neiet gulēt).
- Galvenā svētku diena – 7. jūlijs.
- Sestdien jau plkst. 11.00 Ogres evanģēliski luteriskajā baznīcā mūs aicinās garīgās mūzikas koncerts, kurā uzstāsies vokālā grupa Anima Solla sadarbībā ar pūtēju kvintetu Live brass. Bet no plkst. 15.00 līdz 20.00 mēs piedāvāsim programmas muzikālajā kafejnīcā, kur sarīkojumus bērniem nomainīs audiovizuāla programma "Stunda ar pasaules mūzikas zvaigznēm", ko vadīs Maija Amoliņa. Tā iecerēta kā vēstījums par latviešu izcilākajiem opermāksliniekiem. Iespējams, ka šajā programmā viesosies arī Egils Siliņš. Esam lūguši ciemos arī režisori Rūtu Celmu, kura atvedīs viņa potrtretfilmu "Laimes luteklis".
Pēc tam - koncerts "Opera četratā", bet svētku izskaņā – tradicionālais Opermūzikas koncerts. Neraugoties uz to, ka šoreiz tas notiks Kultūras centra zālē, mēs paturam prātā, ka tā ir vasara, un ļoti domājam, lai vasaras smaržas un noskaņas ienāktu arī lielajā koncertzālē. Uz kāpnēm ir iecerēts izveidot muzikālu strūklaku, lai starpbrīdī klausītāji varētu malkot vīnu un baudīt strūklaku. Darbosies kafejnīca, svētku dalībniekus, pilsētniekus un viesus pulcēs balle (muzicēs Brokastis četratā), kas, cerams, ļaus saglabāt to gaisotni un burvību, ko būsim ieguvuši visos svētkos.
- Visiem interesentiem vietu zālē pietiks? Koriem, orķestrim un solistiem uz skatuves nebūs par šauru?
- Biļetes gandrīz jau izpirktas, kas liecina par mūsu pilsētas ļaužu ieinteresētību un to, ka viņi izmanto šo iespēju, aicina savus draugus un dāvina biļetes cits citam. Ir rūpīgi izdomāts, kā uz skatuves izvietoties orķestrim, koriem, solistiem... Par visu ir domāts, ja jau reiz mums nav iespēja koncertēt estrādē, bet brīvdabas skatuves būve aiz kultūras centra izmaksātu ļoti daudz, ko nevaram atļauties. Jā, daudzi cilvēki ir sarūgtināti, ka koncerts notiek telpās, bet – tāda ir situācija. Diemžēl.
- Kā jūs izvēlaties korus, kuri piedalās koncertā? Kā atrodat viesus?
- Tad, kad esam estrādē, koru pieteikšanos izsludinām visā Latvijā. Viņi arī piesakās, un mums ir bijis pat līdz 800 dziedātāju. Bet šoreiz pietiek ar saviem spēkiem un dažiem draugu kolektīviem. Kas attiecas uz viesiem, speciāli ar viņu meklēšanu neaizraujamies, jo tas jau vispirms maksā. Meklējam, klausāmies, iesaistām draugus, izmantojam arī situācijas, ja Latvijā kāds kolektīvs vai solists viesojas, un uzrunājam. Katru gadu šis koncerts ir arī mūsu operas mākslinieku balsu parāde, ir gandarījums sastrādāties ar personībām, īpaši ar Mārtiņu Ozoliņu. Opermūzikas koncertā ierasti cenšamies uzaicināt vienu personību, kura Eiropā vai pasaulē jau guvusi atzinību, un ikreiz izcelt arī kādu jaunu mākslinieku. Pagājušajā gadā tā bija Laima Lediņa, šogad - Ance Purmale, mūsu Ogres skolotāju kamerkora vokālā pedagoģe. Parasti šāds salikums - liela mēroga zvaigzne un jauns dziedātājs – ir ļoti veiksmīgs.
- Svētkiem beidzoties, ir gandarījums par padarīto?
- Ja viss izdevies, tad jā. Ja visi ir laimīgi: mūziķi, koristi, klausītāji... Tad kādu laiku var dzīvot mierīgi un sākt jau domāt par nākamajiem. Bet nedaudz sarūgtina tas, ka uz ielas nāk klāt cilvēki un saka: "Vai, man stāstīja, ka bijuši brīnišķīgi Mūzikas svētki... Es gan nebiju Ogrē..." Pērn tiešām dzirdējām ļoti labas atsauksmes, tās vārda vistiešākajā nozīmē jau skrēja pa priekšu. Nezinu, kā būs šogad. Katru reizi ir liels satraukums un jautājums "Kā būs?" - par laiku, par klausītājiem domājot, par to, vai viss izdosies, kā iecerēts.
- Tomēr satraukums? To nemazina ne pieredze, ne apziņa, ka viss ir darīts pēc labākās sirdsapziņas?
- Nemazina gan. Jo tas ir komplekss pasākums. Ir ļoti daudz komponentu (gan organizatorisku, gan tehnisku, gan cilvēcisku utt.), lai svētki vispār varētu notikt. Bet vienu gan varu teikt: pateicoties kultūras centra direktorei, mums ir laba komanda. Par to esmu ļoti gandarīta. Ja šādas spēcīgas komandas nebūtu, mēs šādas programmas nevarētu īstenot. Skaidrs arī, ka šo svētku nebūtu bez Ogres pašvaldības atbalsta un pozitīvās attieksmes. |