Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Piektdien, 10. februārī, Ogres kultūras centrā notika diskusija par Latvijas ekonomikas izaugsmi un Latvijas reģionu attīstību, lielu uzsvaru liekot uz jauniešu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Diskusijas pirmajā daļā piedalījās Jana Briede, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja, Uģis Amons, Ogres Biznesa un inovācijas inkubatora valdes priekšsēdētājs, Agnese Lešinska, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS juriste, projektu vadītāja, kā arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle. Vēlāk šai kompānijai piebiedrojās arī Māris Ēlerts, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks, kā arī Kārlis Šadurskis, EP deputāts.

Vairāki pozitīvi piemēri
Diskusijas sākumā visi tajā iesaistītie dalībnieki atbildēja uz moderatores Rasmas Pīpiķes (Latvijas Pilsoniskās alianses direktore) jautājumu par to, kā tiek izmantoti ES struktūrfondu resursi, uz ko visi atbildēja ar pozitīviem piemēriem. U. Amons, kuram ir piecu gadu pieredze darbā ar uzņēmējiem, atzina, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) ir institūcija, kura, viņaprāt, šajā jomā strādā visveiksmīgāk, savukārt Attīstības aģentūras piedāvātās programmas uzņēmējiem U. Amons vērtē kā veiksmīgas eksporta veicināšanai. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja arī pārrobežu sadarbības programmas, kā rezultātā sadarbībā ar Tartu zinātnes parku (Igaunija) un Ventspils augstskolu (Latvija) OBIC izveidota elektronikas laboratorija, kā arī atgādināja par ogrēnieša Māra Legzdiņa (SIA "Malevs" valdes priekšsēdētājs) pozitīvo pieredzi, tirgū ieviešot siera šķirņu zīmolu "Siera Štelle".

Pašvaldība piesaista struktūrfondu līdzekļus
J. Briede atzina, ka Ogres novada pašvaldība aktīvi piesaista ES struktūrfondu līdzekļus, lai varētu īstenot dažādus nepieciešamus projektus. Pagājušajā gadā vien novada attīstībai piesaistīti ap 4 miljoniem latu, saņemot dažādu fondu līdzekļus un ieguldot pašvaldības budžeta līdzekļus. Nozīmīgāko projektu vidū Ogres kultūras centra, Ogres Valsts ģimnāzijas, tautas nama Ogresgalā ēkas siltināšana, ceļu atjaunošana, ūdenssaimniecības projektu īstenošana, stadiona Ogresgalā izbūve un citi projekti. J. Briede arī minēja jauniešu aktivitāti Ogres novadā, par piemēru minot biedrības "Projektu darbnīcas" īstenoto projektu "Zobrata akadēmija", kura ietvaros lauku skolās notikušas dažādas apmācības, uzrunāti līderi ar mērķi veicināt attīstību laukos.

Risina sociālas problēmas
Savukārt A. Lešinska atzina, ka Latvijā arī nevalstiskās organizācijas startē dažādos projektos. Kā pozitīvu piemēru viņa minēja PROVIDUS īstenoto projektu, kas īstenots četros Latvija reģionos - tā ietvaros uzrunāti riska grupas bērni, iesaistot viņus dažādās interesantās aktivitātēs. Viņa arī atzina, ka valsts atbalsts šādām programmām ir nepietiekams, tāpēc ES struktūrfondu līdzekļi šādām aktivitātēm ir ļoti nepieciešami.

Veicinās jauniešu nodarbinātību
EP deputāts R. Zīle, raksturojot situāciju, kā izskatās Latvija uz citu ES dalībvalstu fona, atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijā, tāpat kā citas Eiropas valstis, konsolidē savu budžetu, tomēr ar to netiek panākta nekāda valsts izaugsme – saglabājas augsts bezdarba līmenis, neattīstās uzņēmējdarbība. 2012. gada 30. janvārī notika Eiropas vadītāju sēde, kurā Eiropas Komisija nāca klajā ar plānu, kurā visas valstis savietotas pēc rezultātiem jauniešu nodarbinātības jomā. Tajā Latvija nav ne sliktāko, ne labāko valstu vidū. Latvijai bezdarbs jauniešu vidū ir 29,9 %, Lietuvā  - vairāk kā 31 %. "Tādēļ līdz aprīļa vidum savos Nacionālajos plānos katrai valdībai jāiestrādā pasākumi, kas varētu veicināt jauniešu nodarbinātību,  tādējādi panākot mērķi, ka cilvēks, kurš beidz studijas, četru mēnešu laikā varētu dabūt darbu vai iegūt iespēju mainīt profesiju," skaidroja R. Zīle, piebilstot, ka, piemēram, tādās valstīs kā Grieķijā, Spānijā un Portugālē jaunieši tiek diskriminēti nodarbinātības jomā vairāk, kā Latvijā.

Konsultācijas uzņēmējdarbības sākšanai
Diskusijas dalībniekiem tik uzdots jautājums arī par to, kā, viņuprāt, varētu strādāt veiksmīgāk un ko vajadzētu uzlabot? U. Amons ir pārliecināts, ka attīstības trūkumā vainojams finansējuma trūkums, par piemēru minot pagājušajā gadā izstrādāto pašvaldības Attīstības plānu, kuru izstrādājot un nonākot līdz sadaļai "Ekonomika un uzņēmējdarbība", jau iepriekšējo plāni īstenošanai budžetā tiek radīts 4 miljonu latu liels deficīts. Viņš ieteica veidot radošus un sociālus inkubatorus, kuros jaunieši, jaunie uzņēmēji un citi interesenti varētu saņemt nepieciešamās konsultācijas (biznesa plāna sagatavošana, prezentācija, finansējuma meklēšana utt.) savas uzņēmējdarbības sākšanai bez maksas, bet šo inkubatoru darbību atmaksātu kāda institūcija. Diskusijā, iesaistoties klātesošajiem jauniešiem, izskanēja viedoklis, ka patiešām – jaunieši būtu gatavi izmantot šādu konsultantu pakalpojumus un vērtē to pozitīvi, tomēr tika izteikts arī viedoklis, ka skolēni labprātāk pirmās iemaņas biznesa plāna rakstīšanā un zināšanas sava biznesa uzsākšanā iegūtu jau skolā, kur gan vairāk uzsvars tiek likts uz teorētiskām, akadēmiskām zināšanām, nevis praksei.

Bez naudas grūti īstenot idejas
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve aktualizēja vēl kādu problēmu. Pagājušajā gadā šis centrs īstenojis pilotprojektu, kā ietvaros 20 jauniešiem bijusi iespēja pievērsties uzņēmējdarbībai. "Jauniešiem ir labas idejas, bet problēma ir tā, ka viņiem nav naudas un, ja nav bagātu vecāku, tad šīs idejas īstenot ir ļoti grūti. Jāņem kredīts," atzina centra pārstāve. Šim viedoklim piebiedrojās arī J. Briede, piebilstot, ka patiešām jauniešu idejām finansiālais atbalsts pieejams minimāls, zaļā gaisam tiek dota galvenokārt nobriedušām idejām. Pašvaldības pārstāve arī atzina, ka pašvaldība šajā situācijā nevar atļauties piešķirt finansējumu jaunu biznesu uzsākšanai, bet viens no pasākumiem, kas varētu mainīt situāciju, ir ieviest korekcijas skolu izglītības programmās, izglītojot jaunos cilvēkus ar praktiskiem piemēriem no uzņēmēju, savas jomas ekspertu puses.

Jāveicina sociālā uzņēmējdarbība
Šajā sakarā A. Lešinska atgādināja par sociāliem uzņēmējiem. Veicot pētījumu kopā ar Latvijas Pilsonisko savienību par to, kā veicināt sociālo uzņēmējdarbību Latvijā, viņai radušās vairākas pārdomas. Lai paskaidrotu, kas ir sociāls uzņēmējs, viņa minēja piemēru no Šveices, Lietuvas un arī mūsu pašu Latvijas. Šveicē ir restorāns, kurā strādā vājredzīgi vai akli darbinieki, kuri apkalpo klientus pilnīgā tumsā, tā liekot aizdomāties redzīgajiem par neredzīgo problēmām. Arī Lietuvā ir restorāns, kurā nodarbināti cilvēki, kuri cietuši no kādas atkarības. Pēc rehabilitācijas šiem cilvēkiem ir grūti atgriezties sabiedrībā un šis ir viens no veidiem, kā viņi jūtas noderīgi sabiedrībai un atkal var tajā veiksmīgi integrēties. Savukārt Latvijā ir uzņēmums, kas nodarbina jaunās māmiņas, kuras ražo šallītes un iegūtie līdzekļi garantē papildu ienākumus ģimenes budžetā, kā arī ir izveidots SIA Ziedot.lv kiosks, kurā tiek pārdotas dažādu sabiedrības pārstāvju saražotās lietas. Visi šie sociālie uzņēmēji strādā ar mērķi risināt gan kādu sociālu problēmu, vairo darbavietas, gan visus iegūtos līdzekļus investē šīs problēmas risināšanā. Šveices piemērā – dažādu programmu īstenošanā vājredzīgiem vai akliem cilvēkiem, Lietuvas piemērā – atkarīgo rehabilitācijas programmām, Latvijā -  papildu ienākumu gūšanā sociāli atstumtām personām. A. Lešinska ir pārliecināta, ka valstij vajadzētu pievērst lielāku uzmanību šādu uzņēmēju atbalstam un attīstībai.

Dažādas iespējas iegūt finansējumu
Diskusijā iesaistoties M. Ēlertam, viņš noraidīja domu, ka  jauniešiem nav iespējas gūt finansiālu atbalstu savu ideju īstenošanai. LIAA direktora vietnieks norādīja, ka šīs iespējas ir daudz un dažādas. M. Ēlerts paskaidroja, ka aģentūras darbības lokā ir tādi jautājumi kā ārvalstu investoru piesaistīšana, Latvijas uzņēmēju eksportu veicināšana, uzņēmējdarbības un inovāciju motivācijas programmas uzraudzīšana. Bet atbildot uz jautājumu, kur iegūt naudu ideju īstenošanai, kā vienu no iespējām M. Ēlerts norādīja Latvijas Hipotēku un zemes bankas piedāvātās iespējas. Banka piedāvā programmu "Starta programma"(http://www.hipo.lv/lv/attistibas_programmas/starta_programma).

Ja jaunietim ir ideja, viņš var aiziet uz banku, kur viņu apmāca, tiek sastādīts biznesa plāns un ir iespēja saņemt stipendiju Ls 300 apmērā katru mēnesi vienu gadu, kā arī ņemt kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem. Kredītu līdz Ls 18 000 izsniedz bez ķīlas, lielākai summai ķīla ir nepieciešama. Kopējā projekta summa var būt līdz Ls 60 000, no kuriem 10 % finansējumam jābūt pašam, tātad Ls 54 000 izsniedz banka," skaidroja M. Ēlerts. Tāpat šī banka organizējot konkursu jauniešiem "Lec biznesā", kura uzvarētāji iegūst vairākus tūkstošus latu sava biznesa uzsākšanai.

Palīdz izstrādāt biznesa plānu
LIAA organizē konkursu "Ideju kauss", kura ietvaros tiek gūts finansējums no minētās uzņēmējdarbības un inovāciju motivācijas programmas. "Pagājušajā gadā tiks iesniegtas ap 700 idejām. Ideja jānoformē uz 2 lappusēm. Eksperti atlasa 150 labākās idejas, kuru autoru iziet apmācību kursu, kuru laikā pieredzējuši uzņēmēji viņus apmāca, līdz pirmatnējā ideja tiek noformēta jau uz 10 – 12 lappusēm. Kad biznesa plāns ir izstrādāts, vērtēšanas komisija izvērtē labākos un pirmās četras vietas gūst finansiālu atbalstu," skaidroja M. Ēlerts, piebilstot, ka šogad atbalstu guvusi kāda meitene, kura īstenojusi savu ideju – atstarojošu elementu iestrāde adītos izstrādājumos. Investīcijas, lai šo ideju īstenotu, bijuši Ls 300 – atstarojošu diegu iegādei no Ķīnas. LIAA direktora vietnieks minēja arī Rīgas domes organizēto konkursu "Atspēriens", kur katru gadu tiek atbalstītas 10 idejas katra 1 000 Ls apmērā. Lai pašvaldība varētu iesaistīties jauno uzņēmēju attīstība, M. Ēlerts minēja skolu finansiālu atbalstīšanu, iesaistoties kustībā Junior Achievement, kas piedāvā skolēniem skolā dibināt mācību uzņēmumu, apgūstot visus uzņēmējdarbībā notiekošos procesus no tā dibināšanas līdz likvidēšanai. Lai skola startētu šādā programmā, nepieciešams veikt iemaksu, ko varētu segt pašvaldība. Bet, lai ideja un uzņēmums būtu veiksmīgs, M. Ēlerts ieteica ikvienam izstrādāt tādu ideju, kāda būtu unikāla un nebūtu jāsaskaras ar daudz konkurentiem.

Pēc diskusijas ikviens varēja uzdot jautājumus, kā arī dalībnieki interaktīva uzdevuma veidā risināja inovāciju, sociālās uzņēmējdarbības un reģionu attīstības jautājumus.