Komentāri (7)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Lai godinātu Latvijas brīvības cīnītājus, Lāčplēša diena Ogrē šodien aizvadīta ar lāpu gājienu, dziesmām un svinīgām uzrunām.

Pulksten 16 pulcējoties pie Strēlnieku cīņu atceres zīmes pie Daugavas, tika sagatavotas lāpas lāpu gājienam uz Bērzu aleju. Pēc svinīgā gājiena  pilsētas skvērā pie ugunskura Lāčplēša dienas pasākuma dalībniekus uzrunāja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Elmārs Pļaviņš un domes amatpersonas. Pasākumā piedalījās arī Ogres tautas teātra aktieri un pūtēju orķestris „Ciemupe” Gunāra Freidenfelda vadībā.

"Mēs šodien pieminam šos brīvības cīnītājus, kuri nedomāja un neprātoja, bet gāja un aizstāvēja tolaik vēl jauno Latviju, kopējās mājas, savas mājas un ģimenes," klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, "Šodien mēs sakām paldies mūsu bruņotajiem spēkiem, zemessardzei, policijai, ugunsdzēsējiem, kā arī tiem militārajiem formējumiem, kas dod mums drošību un mieru. Šodien, atskatoties vēsturē, mēs redzam, ka, kā Kārlis Ulmanis savā laikā rakstīja, nekas mums netika dots par velti, viss bija jāizcīna ar sviedriem un asinīm. Tajā laikā pēc brīvības cīņām daudzi bija pametuši šo zemi, daudzi bija krituši, bet Latvija atdzima, jo visi spēja iet pa vienu ceļu, saprata, ka Latvija - tās ir mūsu mājas, kur mēs varam saprasties savā valodā, kur mēs dziedam savu dziesmu un kur mēs ejam savu ceļu, jo cita mums nav un nebūs.

Šodien mēs, varbūt, vairs nedzīvojam tādos apstākļos un mums vairs nav tik kritisku problēmu, bet šodien vairāk nekā jebkad mums visiem kopā ir vajadzīgas vienas mājas, kurās ir katram sava ģimene, savi draugi, savas skolas. Un šodien kā nekad mums vajag vienotu un kopīgu skatu nākotnē. Šodien mums vajag noticēt pašiem sev un saviem spēkiem un būt lepniem ar to, ka mēs esam tie, kas šodien dzīvo tālāk, jo arī tie, kas tajā laikā krita - skolnieku rotas, studentu rotas, vienkārši iedzīvotāji, kas izgāja ielās cīņā pret Bermontu, viņiem visiem bija savas dzīves, viņi visi gribēja mīlēt, viņi visi gribēja dzīvot. Šodien mēs esam stājušies viņu vietā un mūsu rokās un mūsu spēkos ir tas, lai Latvijā dzīve ritētu tālāk. Kā nekad šodien vēsture uzliek mums šo pienākumu iet tālāk un ar cerību skatīties nākotnē. Jo tikai no mūsu domām un darbiem būs atkarīgs tas, kāda būs mūsu rītdienas Latvija. Tādēļ šodien, noliecot galvas un pieminot visus brīvības cīnītājus, visus tos upurus, ko nesusi mūsu tauta, tās vēstures lappuses, kas rakstītas ar asinīm, lai mēs katrs saprastu, ka ir daudz augstākas lietas par mūsu katra personīgo vajadzību, ka ir mūsu kopīgās mājas un virs šīm mājām ir Latvijas debesis, un sagaidot mūsu valsts jubileju šajā piemiņas dienā, es gribētu lai visiem sirdīs deg vārds - LATVIJA."

Savukārt E.Pļaviņš pauda prieku, ka šogad pasākumā piedalās tik daudz jauniešu. "Paldies 1.vidusskolai un citām vidusskolām, kas ir šeit atnākuši. 11.novembris ir īpašs datums un ne tikai 1919.gada 11.novembris. Daudziem skolniekiem tas bija liels izaicinājums. Bija jānes liels upuris, jo viņu tēvi, vectēvi, pat mātes gāja cīnījās pret Bermontu, lai uzvarētu un šodien būtu neatkarīga Latvija. Mēs, varbūt, neapzinamies un nesaprotam cik tas ir būtiski un svarīgi kaut ko no sevis upurēt.

Šodien kāds atkal vēlas atņemt mums šo neatkarību un mēs to nemaz nejūtam. Daudzi tūkstoši ir izbraukuši no Latvijas. Lai Dievs dod mums ikvienam spēku un palīdzību skatīties ko mēs šodien varam ieguldīt, lai Latvija turpinātu būt neatkarīga un brīva," norādīja E.Pļaviņš, aicinot klātesošos uz klusuma brīdi un īsu lūgšanu.

Pēc uzrunām pasākuma dalībnieki devās uz Brāļu kapiem, tur atstājot lāpas, kas vēl kādu laiku sildīs kritušo karavīru sirdis.