ogresfakti Publicēts: 2011-03-31 12:08:00 / Sabiedrība
Ziņot redakcijai
Ņemot vērā citu Eiropas valstu vidējos rādītājus, Latvijā slimnīcu ir par maz, nevis par daudz, pārliecināts Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs, kurš nesen atgriezies no starptautiskas konferences par hospitāļu darbību ekonomiskās krīzes apstākļos.
Konferencē, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Lisabonā (Portugālē), D.Širovs piedalījies kā Latvijas slimnīcu biedrības valdes loceklis. Viņš stāsta, ka samazinājumi veselības aprūpes jomā skāruši arī citas Eiropas valstis, piemēram, Vācijā slimnīcu skaits vairāku gadu laikā samazinājies no 2300 uz 2080 slimnīcām uz apmēram 82 miljoniem valsts iedzīvotāju, jeb pa slimnīcai uz katriem 40 tūkstošiem. “Šādi rēķinot, Latvijā uz 2,2 miljoniem iedzīvotāju būtu jābūt 55 slimnīcām,” norāda D.Širovs.
Savukārt Portugālē, kuras teritorija tikai pusotru reizi lielāka par Latvijas, uz 10 miljoniem iedzīvotāju strādā 306 slimnīcas. “Pēc Portugāles standartiem uz Latvijas teritoriju un iedzīvotāju skaitu vajadzētu 61 slimnīcu,” rēķina D.Širovs un piebilst: “Ar katru reformu pārliecinoši arvien dziļāk un dziļāk grimstam pēdējā vietā. Mums saka, ka Latvijā ir ļoti dauz slimnīcu. Tās valstī šobrīd palikušas 26 un turpinās sarunas par arī par esošo slimnīcu slēgšanu.”
Jau ziņots, ka viens no medicīnas likteņa lēmējiem Stratēģiskās analīzes komisijā, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis paziņojis, ka valstij pietiek vien ar piecām slimnīcām (Stradiņa, Austrumu un Bērnu slimnīcas Rīgā, Liepājas un Daugavpils slimnīcas reģionos) un vēl helikopteriem, kas vedīs cilvēkus bez kādiem ceļiem.
D.Širovs norāda, ka pat ja Latvijā no jauna atvērtu nesen slēgtās 10 slimnīcas, tad, rēķinot pēc iedzīvotāju skaita uz vienu stacionāru, mēs joprojām būtu vieni no pēdējiem Eiropā. “Tomēr tad mēs iedzīvotājiem nodrošinātu labāku pieejamību, stabilitāti un lielāku vēlēšanos palikt šajā valstī,” piebilst slimnīcas vadītājs, gan atzīstot, ka daudzviet slēgto slimnīcu atkalatvēršana būtu problemātiska, jo tajās strādājušie mediķi jau atraduši darbu citos reģionos vai ārpus Latvijas.
“Ja negribam sekmēt valsts pazušanu, tad nedrīkstam pieļaut veselības aprūpes, izglītības un kultūras iestāžu pazušanu no perifērijas, jo tām sekos cilvēki,” tā D.Širovs, “Lokālā slimnīcā ārstēt ir krietni lētāk. Nav taču nepieciešams Universitātes klīniskajā slimnīcā ārstēt vienkāršu apendicītu, pneimoniju vai trūci. Tāpēc kādreiz ārstniecības procesu sadalīja pa etapiem – uz Universitātes slimnīcu veda tikai tad, ja reģionālās netika galā.” |