Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem" Publicēts: 2011-01-21 20:29:00 / Sabiedrība
Ziņot redakcijai
Lai gan daudzviet Latvijā strauji pieaug gripas slimnieku skaits, Ogres apkārtnē šāda situācija vēl nav novērojama, taču krietni pieaudzis pacientu skaits, kas traumas guvuši, paslīdot uz slidenajām ietvēm.
Ogres slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Haralds Varens informē, ka šīs nedēļas laikā ievērojami palielinājies pacientu skaits, kas traumas guvuši krītot. Ik dienu mediķu palīdzība nepieciešama vidēji 10 šādiem pacientiem. Daži stacionēti, citiem pieticis vien ar ambulatoro palīdzību, un viņi devušies mājās.
Nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās
Faktiski traumas guvušos pacientus slimnīcā vairs īsti nav kur izvietot. H.Varens stāsta, ka gultas nācies novietot pat gaiteņos un nodaļas atpūtas telpās. «Lielākoties tie ir apakšdelmu un apakšstilbu, kā arī potīšu lūzumi, ko cilvēki guvuši, krītot uz slidenajām ietvēm un ceļiem. Pie mums vēršas dažāda vecuma cilvēki, diemžēl ir arī smagākas traumas, kur nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Šonedēļ kādam pacientam veicām ceļgala operāciju. Ņemot vērā mainīgos laika apstākļus, aicinu gājējus būt maksimāli uzmanīgiem, iziet no mājām laikus, jo steiga var beigties ar nonākšanu slimnīcā,» saka H.Varens.
Slimnīcā aizņemtas 120 gultasvietas
Ogres slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops apliecina, ka slimnīcā paredzēto 90 pacientu vietā šobrīd stacionēti jau 120. Slimnieku skaits jūtami pieaudzis tieši dēļ sadzīviskām vai kritienu rezultātā iegūtām traumām. «Par gripu, kas jau daudzviet Latvijā sāk strauji izplatīties, varu teikt, ka Ogrē tās uzliesmojums vēl nav vērojams. Iespējams, ģimenes ārstu praksē ir cita pieredze, taču, lai konstatētu šo saslimšanu, jāveic virusoloģiskās analīzes. Vienai no pacientēm šādas analīzes tika veiktas, un tās bija negatīvas. Bet ir palielinājies dažādu citu vīrusa saslimšanu skaits. Par karantīnas ieviešanu vēl gan neesam domājuši, jo nav tādas nepieciešamības. Varu ieteikt tikai vienu – lietot uzturā vitamīnus un izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklējuma,» saka J.Trops.
Dominē A un B tipa gripas vīruss
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) sniegtā informācija liecina, ka Latvijā visvairāk gripas saslimšanas gadījumi reģistrēti Jelgavā, Daugavpilī, Rīgā un Valmierā. Patlaban dominējošais gripas vīruss ir A tipa gripas H1N1 apakštips, kas ir konstatēts 85 procentos no laboratoriski apstiprinātajiem gripas gadījumiem. Diemžēl šogad Latvijā miruši divi 45 un 49 gadus veci vīrieši, kuriem laboratoriski bija apstiprināts A tipa gripas vīruss, tiesa gan, abiem pacientiem bija blakus saslimšanas.
Pārējos saslimšanas gadījumos konstatēts B tipa gripas vīruss, uz kuru, starp citu, iepriekšējos gados popularitāti ieguvušais «Remantadīns» neiedarbojas, taču šis gripas vīruss noris vieglāk un dažkārt slimnieks pat nevēršas pie ārsta.
Gripas monitoringu veic tikai 10 pilsētās
LIC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Raina Nikiforova «OVV» skaidro, ka LIC rīcībā nav datu par laboratoriski apstiprinātiem gripas gadījumiem Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadā. «Šādu informāciju var sniegt vienīgi minēto reģionu ģimenes ārsti, jo LIC gripas uzraudzības monitoringa tīklā ir iekļautas tikai 10 Latvijas pilsētas – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Rēzekne, Jēkabpils, Jūrmala, Jelgava, Valmiera, Ventspils un Gulbene. Monitoringa datus sniedz 61 ģimenes ārsts un 10 slimnīcas, kas atrodas minētajās pilsētās. Pēdējo nedēļu dati liecina, ka pacientu skaits, kas vērsušies pie ģimenes ārsta ar gripas simptomiem un hospitalizēto pacientu skaits ar aizdomām par gripu, kā arī laboratoriski apstiprināto gripas gadījumu skaits (pārsvarā stacionēto pacientu vidū), ievērojami pieaug. Tas liecina par gripas epidēmijas sākumu valstī,» skaidro R.Nikiforova.
Aktuālas augšējo elpceļu infekcijas
«OVV» aptaujāja vairākus ģimenes ārstus Ogres apkaimē, kuri atzīst, ka par gripas epidēmiju vēl runāt nevar, taču ievērojami pieaudzis saslimušo skaits ar dažādiem vīrusiem, lielākoties tās ir akūtas augšējo elpceļu infekcijas un pneimonija. Ciemupes ambulances mediķi stāsta, ka uz pieņemšanām nāk gan bērni, gan pieaugušie, kuriem pēc saslimšanas ar vīrusu rodas dažādas komplikācijas. Līdzīga situācija ir arī Lielvārdē. Ģimenes ārste Dzintra Troska stāsta, ka viņas praksē jau ir vērsušies pirmie pacienti ar gripas pazīmēm, bet pārsvarā tiek konstatēti citi vīrusi, tajā skaitā rota vīruss, bronhīti un pneimonijas. Ik dienu palīdzība jāsniedz vidēji 30 pacientiem, kas krietni pagarina ārsta darba laiku, tomēr Dz.Troska aicina: tiklīdz parādās pirmās saslimšanas pazīmes, piemēram, klepus, nekavējoties vērsties pie ārsta, jo ielaistu slimību ārstēt ir daudz grūtāk un ilgāk.
Ja saslimst viens, saslimst arī citi
Gripas uzliesmojums pagaidām nav vērojams arī Ikšķilē, tomēr, kā atzīst ģimenes ārstes Anitas Seļezņevas palīdze Mārīte Tribocka, vīrusi ir aktuāli. «Nereti, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes, cilvēks dodas nevis pie ārsta, bet uz aptieku, kur palūdz kaut ko pret saaukstēšanos, un turpina savas ikdienas gaitas, tostarp dodas uz darbu. Kad pagājusi nedēļa un medikamenti nav līdzējuši, slimnieks beidzot apmeklē ārstu, un tad jau ir radušās komplikācijas,» skaidro M.Tribocka. Ar vīrusiem sirgst arī madlienieši. Ģimenes ārstes Ausmas Līcītes palīdze Sima Sproģe stāsta, ka vīrusi šogad ir ļoti lipīgi – tiklīdz saslimis viens no ģimenes, visbiežāk tas ir bērns, pēc neilga laika pie mediķiem vēršas arī citi ģimenes locekļi. «Saslimšanu ar gripu neesam konstatējuši, bet vīrusa saslimšanu ir daudz. Pie mums vērsušies arī pacienti ar bronhītu, laringītu un rota vīrusu. Ja agrāk ar vīrusu varēja tikt galā trīs – četrās dienās, tagad ārstēšanās nereti aizņem pat desmit dienas. Vidēji dienā ar akūtām saslimšanām pie mums vēršas 15 līdz 20 pacienti, un tas ir daudz. Tiem, kas vēl nav saslimuši, varu ieteikt nopietni padomāt par profilaksi – uzturā lietot sīpolus, ķiplokus, dzert tējas, regulāri mazgāt rokas un neuzturēties sabiedriskās vietās, kā arī potēties pret gripu,» saka S.Sproģe.
Pie ārsta jāvēršas laikus
Arī Ogri gripa tā īsti vēl nav sasniegusi. Tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kad mediķiem radušās aizdomas par gripu. «Lielākoties konstatējam pneimoniju, turklāt šī slimība izveidojas ļoti ātrā laikā. Cilvēks divas dienas ir klepojis, cerējis, ka klepus pāries, bet, kad ieradies pie mums, konstatējam pneimoniju. Tāpēc vēlos aicināt – tiklīdz sākas klepus, nekavējoties vērsties pie ārsta, citādi ārstēšanās var krietni ieilgt, saka ģimenes ārstes Ligitas Hohas medicīnas māsa Lidija Džonsone. Arī ģimenes ārstes Ausmas Balodes atbildīgā medicīnas māsa Iveta Ščepanika apstiprina, ka gripa vēl nav kļuvusi par masveida parādību, taču īpaši piesardzīgiem vajadzētu būt jauniešiem, kuri nereti novēloti vēršas pie mediķiem, līdz ar to ārstēšanās ir komplicētāka. I.Ščepanika atzīst, ka vecāka gada gājuma cilvēki pret savu veselību izturas daudz nopietnāk, vai arī mazāk apmeklē sabiedriskas vietas, tāpēc ar vīrusa saslimšanām pēc palīdzības vēršas retāk.
Augstāko saslimstību prognozē februāra vidū
«Tiklīdz ir parādījušās pirmās slimības pazīmes, nekavējoties jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Tas, iespējams, palīdzēs iztikt bez smagām saslimšanas formām un nonākšanas slimnīcā. Nekādā gadījumā nedrīkst iet uz darbu, vai laist bērnus uz skolu un bērnudārzu. Labāk palikt dažas dienas mājās un nepakļaut saslimšanas riskam citus. Īpaša uzmanība savai veselībai jāpievērš tiem, kuriem jau ir dažādas saslimšanas – cukura diabēts, hroniskas elpceļu un sirds slimības, kā arī imunitāti pazeminošas slimības, jo tas paaugstina saslimšanas risku. Īpaša uzmanība jāpievērš arī bērniem līdz četriem gadiem, jo tieši šajā vecuma grupā konstatēts liels stacionēto slimnieku skaits. A H1N1 gripas vīrusa ierosinātā gripa īpaši smagi norit grūtniecēm, tāpēc starptautiskajās vadlīnijās iekļauta grūtnieču vakcinācija pret gripu,» stāsta LIC vadītāja Baiba Rozentāle. Augstāko saslimstību ar gripu LIC prognozē februāra vidū.
Der zināt:
Akūtu augšējo elpceļu infekciju izplatīšanās ceļi un saslimšanas pazīmes: pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Var būt arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 °C. Pieaugušajiem drudža parasti nav, vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra.
Gripas pazīmes: ļoti akūts sākums, drebuļi, ķermeņa temperatūra strauji paaugstinās līdz 38oC – 40oC, stipras galvas sāpes, muskuļu, locītavu sāpes, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula, izteikts nespēks.
|