Iveta Sproģe, Renāte Stārastniece Publicēts: 2011-01-18 07:39:00 / Kultūra
Ziņot redakcijai
Pirmdien, 24. janvārī plkst. 18.00 Ogres Mūzikas skolā tiks atklāta Francijas Kultūras centra organizētā izstāde Šopēns Parīzē, komponista darbnīca.
Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Francijas Nacionālo bibliotēku un Cite de la musique un atceļojusino Parīzes, kur tā bija apskatāma 2010. gadā, kad visā pasaulē tika atzīmēta Friderika Šopēna 200. dzimšanas diena.
Piektdien, 25. februārī plkst. 16.00 Ogres Mūzikas skolas zālē notiks skolas pedagogu un audzēkņu koncerts, kurā tiks atskaņoti pasaulslavenā komponista skaņdarbi. Izstādes noslēguma pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās Francijas Kultūras centra Rīgā direktors Žans Luiss Lepretrs (Jean-Louis Leprêtre).
Šopēns tiek uzskatīts par vienu no smalkākajiem liriķiem un melodiķiem pasaules mūzikas vēsturē. Poliju Šopēns atstāja jau 20 gadu vecumā, un tajā nekad vairs neatgriezās, taču visi viņa skaņdarbi pauž ilgas pēc dzimtenes.
Frideriks Šopēns (1810.- 1849.) bija arī lielisks pianists. Viņa spēle bija tik valdzinoša un apgarota, ka klausītājiem šķita, ka klavieres dzied. Taču Šopēns vairījās publiska spožuma un uzskatīja par labāku pelnīt naudu ar labi atlīdzinātām un pieprasītām klavierstundām.
Klavierspēli viņš sāka apgūt sešu gadu vecumā. Šopēns, līdzīgi kā V. A. Mocarts, bija brīnumbērns. Septiņu gadu vecumā tika publicēta viņa pirmā kompozīcija. Astoņu gadu vecumā viņš debitēja Varšavā kā koncertējošs pianists. 16 gadu vecumā iestājās Varšavas Augstākajā mūzikas skolā. Pēc tās absolvēšanas Šopēns koncertēja Vīnē, Londonā un Parīzē. Šopēna dzīves ceļš Francijas galvaspilsētā bija saistīts ar rakstnieces Žoržas Sandas dzīvi. Kad šīs attiecības izira, Šopēns ieslīga dziļā depresijā un sāka slimot. Saskaņā ar Šopēna vēlēšanos viņa mirstīgās atliekas tika apraktas Parīzes kapsētā, bet no ķermeņa izņemtā sirds – pārvesta uz Varšavu. Īpašā urnā ievietota, tā tika iemūrēta Varšavas Svētā Krusta baznīcas kolonnā. |