Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas sēdē aizvadītajā ceturtdienā tika dota zaļā gaisma Ogres Tūrisma informācijas centra (TIC) reorganizācijas projektam, kas gala rezultātā paredz kopā ar Ikšķiles novadu veidot tūrisma aģentūru, lai ne vien uzlabotu un sekmētu tūrisma attīstību abos novados, bet arī apsaimniekotu dabas parku «Ogres Zilie kalni», kam šobrīd faktiski pietrūkst īsta saimnieka rokas.

Minēto reorganizāciju pilnā mērā atbalsta Ogres sporta entuziasti, kuriem rūp dabas parka «Ogres Zilie kalni» tālākais liktenis un sāp sirds par to, ka šī unikālā teritorija, kurai ģeogrāfiskās atrašanās vietas un reljefa dēļ grūti atrast līdzvērtīgu, līdz šim nav bijusi tā īsti novērtēta un apsaimniekota, ja vien nerēķina pašu sporta entuziastu centienus šeit ierīkot slēpošanas trasi, ko vasarā izmanto arī riteņbraucēji un vieglatlēti. Dabas parka izmantošanas iespējas ir daudz, daudz plašākas.

Par to, kāda ir realitāte un kādiem vajadzētu būt Zilajiem kalniem nākotnē, savās pārdomās ar «Ogres Vēstis Visiem» vēlas dalīties dabas parkā sastaptie sportisti un sporta entuziasti.

Veselības apļus varētu organizēt arī slēpotājiem
Ikšķilietis Dāvis Uļģis Zilajos kalnos vasarā skrien krosu, bet ziemā slēpo. «Pārmaiņas noteikti ir nepieciešamas. Ziemā šeit vajadzētu izveidot kārtīgu, apgaismotu slēpošanas trasi, kur būtu iespējams trenēties arī vakara stundās,» saka I.Uļģis. Viņam piekrīt arī Ogres slēpotāju kluba valdes loceklis Inesis Babāns, kurš atzīst, ka Zilo kalnu izmantošana sportiskajām aktivitātēm ir patiesi neierobežota. Piemēram, ziemas sezonā šeit varētu rīkot veselīgu dzīvesveidu veicinošas sacensības slēpošanā, līdzīgi kā veselības apļus stadionā. «Darba dienu vakaros ikkatrs varētu noslēpot kādu gabalu, tas attiecīgi tiktu fiksēts, un mēneša beigās apbalvotu labākos, uzskaitot, kurš vairāk noslēpojis savā vecuma grupā. Tumsā šāda slēpošana, protams, nav iespējama, tāpēc šo trasi vajadzētu sakārtot,» saka I.Babāns.

Pasaulē modē ir aktīvā atpūta
Kad slēpošanas entuziasti izveidoja slēpošanas trasi Zilajos kalnos, tā sākotnēji bija paredzēta klasiskajam stilam, bet nu ir kļuvusi par šauru, jo krietni pieaudzis slēpošanas ātrums un tagad lielākā daļa slēpotāju dod priekšroku slīdsolim. «Minētā trase tapa, vēl pirms sāka runāt par dabas parku kā aizsargājamu teritoriju. Diemžēl to izmanto ne vien sportisti, bet, it īpaši ap karjeru, pamežs tiek izbraukāts arī ar mašīnām. Beidzot visas institūcijas ir sapratušas, ka tā tālāk turpināties vairs nevar, un ir aktivizējušās, bet diemžēl ir virkne ierēdņu, kuriem nepatīk pārmaiņas. Tiem, kas vēlas ko darīt, savas darbības jāsaskaņo neskaitāmās institūcijās, bet tie, kas turpina izbraukāt mežu, lauž kociņus un piedrazo apkārtni, turpina to netraucēti darīt. Diemžēl pie mums joprojām valda alu laika kultūra – šeit ierodas atpūtnieki, paēd, padzer, aizbrauc un atstāj pēc sevis atkritumu kalnu. Pēc kāda laika viņi atbrauc atkal, sak, fui, te piecūkots, ejam citu vietu pameklēt ... un tā apkārtne pamazām tiek piesārņota. Ja agrāk te auga sēnes, tad tagad ir arumi. Diemžēl līdz šim aktīvā atpūta netika popularizēta. Ogres TIC mājas lapā ir uzskaitīti viesu nami, dažādi tūrisma objekti. Arī tas ir vajadzīgs, bet ar to vien tūrisms neaprobežojas. Šobrīd pasaulē modē ir aktīvā atpūta, un Zilo kalnu projektā paredzēts izveidot distanču slēpošanas, skriešanas, velo braukšanas trasi, nūjošanas, pastaigu takas, skolēniem mācību takas, kur var apskatīt tos retos augus, kuru dēļ šis ir dabas parks. Netālu ir briežu dārzs, Ikšķiles virzienā var izveidot izjādes takas, kur, starp citu, ir divas zirgu audzētavas un notiek izjādes. Var uztaisīt arī speciālus ceļus, kur braukt kvadraciklistiem, jo šobrīd ar tiem tiek izbraukāts viss, nešķirojot, vai tur ir aizsargājami augi, vai nē. Motorizētie atpūtnieki izbraukā arī slēpošanas trasi. Dabas parka sakarā izskanēja viedoklis, ka notiek slepenas sarunas ar nezināmiem investoriem. Es neko nezinu par slepenām sarunām, bet zinu, ka Zilo kalnu projekts nav nekas mistisks un pilnīgi oficiāli ir paredzēta sadarbība ar igauņiem, jo viņiem ir liela pieredze veselības taku un slēpošanas trašu izveidē un paredzēta sadarbība ar somiem, kuriem arī ir liela pieredze šajā jomā,» skaidro I.Babāns.
 
Aģentūras izveide veicinās tūrisma attīstību
Slēpotāju kluba valdes loceklis stāsta, ka tad, ja izdosies realizēt Zilo kalnu projektu, tas paredz izveidot vienotu sporta kompleksu. «Daļa no kompleksa atradīsies dabas parka teritorijā, daļa nē. Līdzās dabas parka teritorijai paredzēta arī sporta bāze, lai varētu rīkot Latvijas čempionātus, starptautiskas sacensības. Naudas izteiksmē tas nemaksā daudz, bet efektivitāte ir tāda, ka rodas tehnikas novietne, nomas punkts pašiem slēpotājiem. Pašlaik lielākā problēma ir tā, ka nav nekādas infrastruktūras. Ja ir labs laiks, kamēr apkopo rezultātus, mēs slēpotājus pacienājam ar siltu tēju un bulciņām, bet nav ne kur pārģērbties, ne inventāru atstāt, ne dušā nomazgāties, un tas ir ļoti liels mīnuss. Tāpēc ir vajadzīga bāze, kas dos iespēju vasarā trenēties arī citu sporta veidu pārstāvjiem, piemēram, triatlonistiem vai skrējējiem. Tā būtu iespēja rīkot treniņu nometnes gan mazajiem, gan izlases sportistiem. Tāda ir šī koncepcija, tāpēc es uzskatu, ka Ogres TIC reorganizācija un jaunas aģentūras izveide tūrismu tikai veicinās, turklāt ne tikai Zilo kalnu sakarā vien,» uzskata I.Babāns.

Sakārtota trase patīk ikvienam
Par aģentūras izveidi ir arī slēpotāju kluba biedrs Armands Pivors. «Jau 25 gadus vasarā nodarbojos ar riteņbraukšanu, ziemā ar slēpošanu. Zilie kalni šobrīd ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Te katrs veido savu taku, jo nav vienotas koncepcijas un teritorija nav sakārtota. Rezultāts ir tāds, ka ar katru gadu Zilie kalni paliek aizvien plikāki un plikāki. Vakaros reāli ir bail braukt, jo uz soliņiem, kas izveidoti atpūtniekiem, sēž kompānijas, lieto alkoholu, sit pudeles. Būtu vajadzīgs kāds šīs teritorijas apsaimniekotājs, kas šeit notiekošās aktivitātes koordinētu. Ja būtu viena vienota taka, kaut vai asfaltēta, tad nebūtu vajadzības katram iemīt savu taciņu pa brikšņiem. Tos, kas šobrīd haotiski izveidojuši neskaitāmas takas, neinteresē, kur aug tie aizsargājamie augi un vai netiek izbradāti vērtīgie biotopi. Viņi varbūt pat nezina, ka tur tādi vispār ir. Tur, kur, savulaik labu gribot, bija ierīkotas atpūtas vietas, tuvākajā apkārtnē neaug vairs neviens kociņš, viss ir vienās pudelēs un ugunskuru vietās. Tas viss ir tāpēc, ka nav neviena, kas šo atpūtu uzraudzītu, nav saimnieka. Ziemā var ļoti labi redzēt – distanču slēpošanas trase ir sakārtota un noblietēta. Nevienam kājniekam neienāk prātā brist pa meža vidu. Viņi smuki iet pa mūsu slēpošanas trasi, jo tur ir sakopts un tīrs,» stāsta A.Pivors.

Ko Ogre var piedāvāt tūristiem?
«Pirms pāris gadiem kāds, vēloties atjaunot Zilo kalnu nogāzi, bija iestādījis mazas priedītes. Tās noturējās līdz pirmajam sniegam, kad atpūtnieki sāka braukt ar slēpēm un ragaviņām. Faktiski darbs bija bez jēgas. Mēs katrs esam par kaut ko atbildīgi. Tiek deklarēts, ka vajag sakopt Zilos kalnus, tie ir tuvu Rīgai, te var slēpošanas trases taisīt, bet faktiski nekas netiek darīts. Zilie kalni ir lieliska vieta, kuru patiesi varētu izmantot ne vien ogrēnieši, bet arī pilsētas viesi – Rīga ir tikai 30 kilometru attālumā. Vai Ogres TIC līdz šim vispār ir izrādījis kādu interesi par Zilajiem kalniem? Mēs varam uz Ogri aicināt tūristus, bet sakiet, ko viņi te darīs, ko mēs viņiem varam piedāvāt?» retoriski vaicā treneris Georgs Gutpelcs, piebilstot, ka vienīgais, kurp šobrīd varam aicināt viesus, ir privātpersonu veidotais tā saucamais Špakovsku parks.  «Domāju, ka reorganizācija noteikti ir vajadzīga, ja mēs Zilos kalnus gribam saglabāt kā atpūtas, sporta un treniņu vietu. Slēpotāji, riteņbraucēji nāk vakaros, brīvdienās, lai uzlabotu savu trasi, līdzina, pielabo, bet tas ir arī viss, vairāk neviens neko nedara. Gluži pretēji, neraugoties uz zīmēm, izbraukā ar motocikliem. Policija viņus ķer, bet nekas nemainās, jo mums viss pagaidām notiek tikai runu līmenī.

Tāpēc vēlreiz atkārtošos, reorganizācija ir nepieciešama un, jo ātrāk, jo labāk. Jābūt kādam, kas atbild par šiem Zilajiem kalniem. Šobrīd interneta portālā komentētāji uzbrūk Egilam Helmanim par viņa iniciatīvu un vēlmi kaut ko mainīt. Bet kādam taču beidzot tas ir jāsāk darīt, vai arī turpmāk atstāsim visu pašplūsmā? Viens komentētājs raksta apmēram tā: «Helmani, neaiztiec Zilos kalnus, man tur bija ļoti laba šašliku cepšanas vieta. Kur tad lai es tagad kurinu ugunskuru un cepu to šašliku?» Ja līdz tādam līmenim ir nonācis cilvēku domāšanas veids, tad ko tur lai vispār piebilst,» skumji saka G.Gutpelcs.
 
Ir jāveido tradīcijas
Savs viedoklis par Zilajos kalnos šobrīd notiekošo ir arī slēpotāju kluba atbalstītājam Raivim Cinim. «Slēpotāju klubs šeit jau divus gadus cītīgi strādā, organizē sacensības. Beidzot kāds šo darbu ir novērtējis. Ja sāksies reāla darbība, tad cilvēku, kuri vēlas iesaistīties, būs aizvien vairāk, un rezultātā mums būs par vienu sakārtotu vietu vairāk. Man pašam aug meita, un es vēlos, lai šeit bērniem būtu iespēja nodarboties ar sportu, lai nevajadzētu staigāt pa krogiem un dzert aliņus. Šī ir arī iespēja attīstīt tūrismu. Cilvēki atbrauks uz Ogri atpūsties, pie viena varēs apskatīt arī citus objektus un mūsu pilsētā atstās savu naudu. Man ļoti nepatīk, ja cilvēkus, kas kaut ko grib darīt un mainīt, interneta komentētāji, kas paši nedara itin neko un neko nespēj ierosināt, sāk noniecināt un nopelt. Tas ir neobjektīvi un nepareizi. Mūsdienās tūrisms ir arī aktīvā atpūta. Visam jābūt organizētam tā, lai jebkurš atbraukušais pilsētas viesis zinātu, kur vērsties un ko šeit darīt. Diemžēl līdz šim tā visa ir pietrūcis. Varu salīdzināt, jo esmu kuldīdznieks un tur par tūristu piesaistīšanu tiek domāts krietni vairāk. Vēlētos, lai arī Ogre būtu iecienīta un apmeklēta atpūtas vieta. Ir jābūt pamata bāzei, kādam, kas to visu sāk un dara. Ir jāsāk veidoties tradīcijām, jābūt ikgadējiem pasākumiem, par kuriem cilvēki jau zina un kas piesaista aizvien jaunus dalībniekus, kā tas, piemēram, ir ar slēpotāju kluba rīkotajām sacensībām Zilajos kalnos. Protams, lai to visu varētu organizēt, ļoti svarīga ir infrastruktūra, lai kaut pavisam elementāri būtu vieta, kur pārģērbties. Ja kādam ir citas idejas, neviens neliedz tās pierādīt un realizēt. Ja būs vēl par kādu sakoptu vietu vairāk, tas ir tikai pozitīvi,» uzskata R.Cinis.
 
Drīz var nebūt ko aizsargāt
Zilajos kalnos regulāri trenējas arī viena no Latvijas labākajām soļotājām Agnese Pastare, kura piekrīt tam, ka pašlaik situācija dabas parkā ir visai bēdīga. «Būtībā ir ļoti daudz cilvēku, kas neciena citu darbu. Vajadzētu kādu, kurš būtu atbildīgs un kam būtu tiesības ierobežot visas dabas parka teritorijā neatļautās darbības. Piemēram, Inesis Babāns nevar paņemt pie rokas motociklistu un pateikt: «Tev jāmaksā sods, tu nedrīksti šeit braukt.» Viņš var pateikt: «Lūdzu, nebrauc.» Būtībā tā situācija ir absurda, ka nav saimnieka, nav, kas apsaimnieko šo teritoriju. Domāju, daudzi nemaz nezina, ka šeit ir dabas parks ar zināmiem ierobežojumiem. Ja tiks izveidota aģentūra, būs iespēja aizsargāt arī dabu un unikālos augus. Diemžēl skrienot neesmu pamanījusi, kur tie atrodas, jo nav nevienas norādes, kas liecinātu, ka te ir aizsargājami augi. Esmu bijusi arī citos dabas parkos, kur pie katra auga un koka ir norāde ar skaidrojumu, kāpēc šis augs ir vērtīgs. Šajās vietās var izveidot taciņas, ja ir daudz ekskursantu, lai neizbradā, var norobežot. Tagad te ir tikai mežs un kalni. Ir jāatbalsta šādi projekti, kas paredz attīstīt tūrismu un sportu, saglabāt dabas vērtības un ieviest kārtību, citādi te drīz vispār vairs nekā nebūs, nebūs arī ko aizsargāt,» secina A.Pastare.