Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Viena no Ogrē lokalizētajām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm jūlija beigās pārcelta uz Lielvārdi, Raiņa ielu 5. Trīs nedēļu laikā medicīnas darbinieki devušies uz izsaukumiem pie 75 pacientiem Lielvārdes novadā.

Lielvārdē šobrīd strādā viena brigāde – divi medicīnas darbinieki un šoferis, kurš nepieciešamības gadījumā arī var iesaistīties palīdzības sniegšanā. Brigādes rīcībā ir viens operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis.

Lielvārdes novada domes izpilddirektors Gvido Vītoliņš jauno Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta punktu Lielvārdē vērtē pozitīvi, jo iedzīvotāji palīdzību vajadzības gadījumā var saņemt ātrāk.

Grūtības rada tas, ka nereti paši lauku māju īpašnieki neuzskata par vajadzīgu parūpēties, lai būtu uzstādītas norādes ar mājas nosaukumu, vai arī norāde it kā ir, bet kokiem un krūmiem aizaugusi un svešai acij grūti atrodama. «Norādes ir iedzīvotāju pašu labā,» uzskata domes izpilddirektors.

NMP mediķu darbu nedaudz apgrūtina Lielvārdes ģeogrāfiskais izvietojums dzelzceļa abās puses, jo transportlīdzeklim nereti nākas stāvēt pie pārbrauktuves. Savukārt Birzgales atrašanās Daugavas otrā krastā prasa šķērsot upi.

Ja vienas par maz – būs vēl
«Tas, ka Lielvārdē izvietota viena brigāde, nenozīmē, ka gadījumā, ja mediķi ir izsaukumā, tad cits izsaukums netiks apkalpots – lielvārdiešiem palīgā steigsies cita tuvāk izvietotā mediķu brigāde,» norāda NMP dienesta Komunikācijas nodaļas speciāliste Laura Bundule, «un tieši šajā aspektā redzama vienotā NMP dienesta darbības priekšrocība. Pirms tam gadījumā, ja visas brigādes būtu aizņemtas izsaukumos, pie pacientiem nebūtu kam doties, jo brigāde no cita reģiona ārpus savas apkalpes teritorijas robežām neizbrauca.»

Būtiski samazinājies laiks, kādā šeit spēj ierasties palīdzības sniedzēji. Līdz brīdim, kad Lielvārdē tika izvietota mediķu brigāde, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma novada iedzīvotājus apkalpoja Ogres pilsētā izvietotās trīs NMP dienesta brigādes. Dažkārt uz attālākajiem pagastiem slikto ceļu un lielā attāluma
dēļ mediķi ceļā pavadīja pat 30 – 40 minūtes. Tagad šis laiks būtiski samazinājies. Izsaukumus koordinē centralizēti, izmantojot speciālu programmu datorā.

Lielvārdes brigādes mediķi visbiežāk devušies pie gados vecākiem pacientiem ar dažādām hroniskām saslimšanām, uz ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī
pie bērniem, kas saslimuši ar vīrusu slimībām vai cietuši nelaimes gadījumos.

Ar kartēm, rācijām un telefoniem
«Tā kā mediķi ir «vietējie» un jau daudzus gadus no Ogres braukuši uz izsaukumiem bijušajā Ogres rajonā, tai skaitā Lielvārdē, tad adreses un ceļus pārzina ļoti labi,» stāsta Laura Bundule, «protams, mediķu rīcībā ir arī kartes, pagaidām gan tikai papīra formātā. Taču daudzus uzlabojumus brigāžu darba organizācijā tehnoloģiskā ziņā plānots realizēt, īstenojot ERAF projektu «Vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide».»

Projektu īstenojot, izveidos arī vadības informācijas sistēmu, kas ļaus precīzi atrast izsaukuma vietu – analogā telefona reģistrācijas adresi un mobilā telefona atrašanās vietu. Izsaukumu varēs nodot brigādēm automašīnā, kā arī datus par pacientu nosūtīt uz stacionāru, brigādei vēl esot ceļā. Pagaidām vēl informāciju koordinē ar rāciju un mobilo telefonu starpniecību.

«Kas attiecas uz operatīvo medicīnisko transporta līdzekli, ar kuru pacientus nogādā ārstniecības iestādē, tad tas tiešām ir jauns, atbilstoši aprīkots un pacietus vadā tikai nepilnu mēnesi, » teic speciāliste.

Vadoties pēc Veselības ministra apstiprināta hospitalizācijas plāna, pacientus nogādā tuvākajā atbilstoša profila ārstniecības iestādē.

Palīdzēt pareizi
Laura Bundule norāda, ka jebkurā NMP dienesta mediķu brigādes punktā pacientam palīdzību sniedz arī uz vietas, ja to spēj un nav nepieciešama specializēta, augstāka līmeņa palīdzība, ko mediķi punktā nevar nodrošināt.

Ir gadījumi, kad pacientus atved arī ar savu transportu un tālāk par cietušo rūpējas mediķi – aprūpē un nogādā atbilstošā ārstniecības iestādē. Ja pacients
atvests uz vietas, tad vairs nevajag zvanīt 113.

«Tomēr vienmēr aicinām ātrās palīdzības brigādi izsaukt, pirms vēl nolemjat paši transportēt cietušo,» viņa iesaka, «jo ir iespējami dažādi scenāriji – mediķi var braukt pretī, satikties, pārņemt pacientu un uzsākt nepieciešamās palīdzības sniegšanu. Tāpat var būt gadījumi, kad cietušo bez palīgierīcēm vispār nedrīkst kustināt un transportēt, un, paši vedot, viņa veselībai varat tikai kaitēt. Jāatceras arī tas, ka, izsaucot ātro palīdzību, dispečers var organizēt gan brigādes izbraukšanu, gan turpmākās palīdzības sniegšanu, piemēram, reanimācijas brigādes vai operatīvās medicīnas daļas ārstu – speciālistu piesaistīšanu, savukārt, ja cietušo vedīsit paši, tad šis laiks tiks zaudēts.» Tāpat jāņem vērā, ka NMP mašīna ir speciāli aprīkota palīdzības sniegšanai transportēšanas laikā, ko nespēs nodrošināt piederīgie vai draugi, cietušo vedot ar jebkuru citu parastu transporta līdzekli. Iespējama arī situācija, īpaši punktos, kur strādā 1 – 2 brigādes, ka cietušo aizved uz punktu, bet mediķi ir izsaukumā un uz vietas nav neviena, kas var sniegt nepieciešamo palīdzību.

Uz slimnīcu ved arī atkārtoti
Ar NMP dienesta mediķu rīcībā esošo aparatūru un informāciju, ko par savu veselības stāvokli var sniegt pats pacients vai apkārtējie, ātrās palīdzības mediķiem jāspēj izvērtēt situācija un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.

Nogādājot slimnīcā, pacientu nodod iestādes medicīnas darbinieku gādībā, kuri veic nepieciešamos izmeklējumus, izvērtē veselības stāvokli, un slimnieks
tiek vai arī netiek stacionēts.

«NMP dienesta rīcībā nav statistikas par to, cik pacientu slimnīcās uzņem. Daļa – netiek uzņemti, savukārt daļu uz slimnīcām vedam atkārtoti pēc tam, kad pacienti slimnīcā apskatīti un «atlaisti mājās»,» stāsta Laura Bundule.

NMP dienesta mediķi pacientus nogādā stacionāros atbilstoši Veselības ministrijas apstiprinātajam hospitalizācijas plānam, kas nosaka, kādas ārstniecības iestādes, kāda veida pakalpojumus sniedz. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzņēmušās pildīt saistības un sniegt palīdzību pacientiem. Par nespēju sniegt kāda veida medicīnisko palīdzību slimnīcas noteiktā kārtībā informē Veselības norēķinu centru, savukārt centrs – NMP dienestu. Tad pacientus nogādā citā tuvākajā ārstniecības iestādē, kur nepieciešamo medicīnisko palīdzību var nodrošināt.

Lēmumu pieņem speciālisti
Nereti iedzīvotāji nevar izšķirties, vai neatliekamā palī-dzība jāmeklē, vai ne. «NMP dienests apzinās, ka cilvēks bez medicīniskas izglītības daudzos gadījumos nespēj pats objektīvi izvērtēt savu veselības stāvokli,» skaidro Laura Bundule, «pacientam vai cietušajam nav jāpieņem lēmums par savas veselības vai dzīvības apdraudējumu un palīdzības saņemšanas steidzamību. NMP dienestā strādā kvalificēti, speciāli apmācīti mediķi un katru izsaukumu izvērtē pēc ļoti stingriem kritērijiem, lai atpazītu situācijas, kas ir bīstamas pacienta dzīvībai vai veselībai.»

Ja izsaukums nebūs steidzams, izsaukuma pieteicēju informēs par iespēju saņemt vajadzīgo palīdzību citās iestādēs. Ja pēc zvanītāja teiktā neklātienē arī dienesta mediķiem nav iespējams noskaidrot bīstamību pacienta veselībai, vismazāko šaubu gadījumā brigāde dosies uz izsaukuma vietu, lai sniegtu medicīnisko palīdzību.

Par maksas pakalpojumu brīdina
Tā saucamie «nepamatotie izsaukumi» ir gadījumi, kad mediķiem, izsaukumu pieņemot, būs pilnīga pārliecība, ka nav apdraudējuma pacienta veselībai vai dzīvībai un izsaukums nav NMP dienesta kompetencē. Tādā gadījumā dienesta mediķi jau izsaukuma pieteikšanas laikā pa telefonu informēs gan par to, ka šis būs maksas pakalpojums, gan arī par pakalpojuma cenu, un izsaukuma pieteicējam būs iespēja izvēlēties šo maksas pakalpojumu, vai saņemt ģimenes ārsta palīdzību, vērsties pie tuvākā dežūrārsta vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

«Ik dienu NMP dienests saņem pietiekami daudz zvanu par situācijām, kuras nav dienesta, bet gan citu iestāžu kompetencē,» saka Laura Bundule, «tādēļ dienests aicina iedzīvotājus lielāku vērību pievērst savai veselībai. Atgādinām, ka ikvienam pie sava ģimenes ārsta savlaikus būtu jānoskaidro,  kur un kādos gadījumos saņemt palīdzību ārpus ģimenes ārsta darba laika, tai skaitā noskaidrot ģimenes ārsta «akūtās» stundas, tuvākos dežūrārstus u.c. Lai izvairītos no slimību paasinājumiem, pacientiem ar hroniskām saslimšanām vajadzētu precīzi ievērot ārsta noteikto terapiju un savlaikus iegādāties ikdienā lietojamos medikamentus.»

Dzīvību glābj zināšanas
Neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam spēj sniegt vienīgi mediķis, bet pirmo palīdzību cietušajam var sniegt ikviens, kuram ir zināšanas un iemaņas.

Tieši situācijas, kad līdzcilvēki dažādu nelaimju gadījumā ir spējuši neapjukt un pielietot savas pirmās palīdzības zināšanas un prasmes, vairākos gadījumos ir izglābušas cilvēku dzīvības, jo tieši tā palīdzība, ko pirmajās minūtēs, līdz NMP brigādes atbraukšanai, cietušajam var sniegt apkārtējie, ir neatsverama. «Tā šogad ir izglābti vairāki slīkušie,» zina teikt Laura Bundule, «apkārtējie izglāba cilvēku, kuram sabiedriskajā transportā kļuva slikti, sieva veica reanimāciju vīram pēc elektrotraumas, un mamma no nosmakšanas izglāba savu aizrijušos bērniņu. Visi šie gadījumi beigušies laimīgi, pateicoties cilvēku pirmās palīdzības sniegšanas iemaņām, līdz ar to, nenoliedzami, NMP dienesta mediķi šīs zināšanas vērtē ļoti augstu.»

Ineta Pokule, ģimenes ārste Lēdmanē, uzskata, ka cilvēki joprojām maz interesējas gan par tālruņa numuriem, uz kuriem jāzvana, lai vajadzības gadījumā saņemtu palīdzību, gan par situācijām un iemesliem, kādos gadījumos tas jādara nekavējoties. Ārste iesaka radušās veselības problēmas, ja vien tas iespējams, censties atrisināt ambulances darba laikā, neatliekot palīdzības meklēšanu uz nakti vai brīvdienām.

Gadījumi, kad jāizsauc NMP:
• nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās,
termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas,
svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;
• pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;
• pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud
pacienta dzīvību;
• sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas
lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi,
samaņas zudums;
• perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes
rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;
• centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi
pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes,
jušanas vai kustību traucējumi;
• kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes
vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;
• urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un
krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;
• akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva
rīcība vai pašnāvības mēģinājums;
• dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;
• dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģijas reakcijas;
• bronhiālās astmas lēkme;
• dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē;
• ja veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešama pacienta
neatliekama pārvešana pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma.