Sintija Kuršinska, „Zaļās komandas” pārstāve Publicēts: 2010-08-17 11:38:00 / Pašvaldība
Ziņot redakcijai
2010.gada 28. un 29.jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte “Nākotnes pilsētas spēle” (Future City Game), kuru rīkoja Britu padome projekta “Radošās pilsētas” ietvaros, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa un biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Iespēju rīkot „Nākotnes pilsētas spēli” Ogres novada pašvaldība ieguva, piedaloties Britu padomes konkursā 2010.gada pavasarī. Spēles dalībnieku uzdevums bija rosināt radošus priekšlikumus Ogres novada attīstības prioritātēm un sniegt savu redzējumu Ogres novada „sejai”, kas ļautu to atšķirt no citiem novadiem Latvijā.
Spēles gaitā radīto ideju kopsavilkums (skat. pievienotos spēles komandu iesniegto ideju aprakstus):
Zīmola „Ekonovads” izveide Ogres novadam
Komanda: Sintija Kuršinska, Daina Čalpa, Anete Antrope, Jurijs Lanavojs, Kristaps Drone
Projekta mērķis ir izveidot ilgtspējīgu Ogres novada zīmolu, kas balstīts uz ekoloģiskas, harmoniskas dzīves telpas un zaļās ekonomikas attīstību, un piedāvāt dažus no rīcības virzieniem šīs ilgtermiņa stratēģijas realizācijai. Ekonovada koncepcija ietver tādus elementus kā Ekomaršruts „Ogres novada Zaļā josta”, Mājražotāju tīkls un attīstības centrs, Etnocentru tīkls pagastos, pasākumi enerģētiski neatkarīga novada izveidei, alternatīvas kopienas izveide sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, alternatīvais veselības atjaunošanas centrs un Eko-kompetences centra izveide.
Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda
Komanda: Uldis Apinis, Inese Ādmine, Mārīte Puriņa, Uģis Amons, Lana Freigina
Projekta „Ogres novads-dizaina un mākslas ligzda” ideja ir koordinēt mākslinieku un uzņēmēju (īpaši vietējo) sadarbību, komercializēt novada radošo cilvēku un speciālajās (mākslas un mūzikas skolās) un profesionālās izglītības un sociālās aprūpes iestādēs radītos dizaina un kultūras produktus, audzināt un attīstīt uzņēmējdarbības garu, jo īpaši jauniešos. Mērķa sasniegšanai plānots izveidot radošo inkubatoru, kas nodrošinātu vidi ideju attīstībai, risinātu mārketinga jautājumus, kā arī veiktu koordinācijas, konsultāciju un apmācības darbu.
Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija
Komanda: Senija Proose , Lilija Paegle, Rinalds Rudzītis, Ēriks Mikštas un Gita Bambāne
Projekta ideja ir Ogres novada tēla veidošanā izmantot “cilvēku” kā simbolu. Vizuāli tas tiktu parādīts instalāciju un skulptūru veidā. Iesaistot novada iedzīvotājus dažādās aktivitātēs un konkursos caur to tiktu radīta piederības sajūtu novadam un veicinātas iedzīvotāju radošās izpausmes, kā arī novads visā tā teritorijā iegūtu vienojošu elementu, kas būtu arī interesanti apskates objekti tūristiem. Šī koncepcija sasaucas arī ar to, ka jau veiktajā Ogres novada iedzīvotāju aptaujā kā vispopulārākais novada sauklis tika izvēlēts: Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija.
Kartupeļu festivāls Ogrē
Komanda: Agrita Vagoliņa, Dzirkstīte Žindiga, Indra Viktorova, Indra Leja, Māris Tilibs
Projekts: „Kartupeļu festivāls” – reizi gadā septembra pēdējā nedēļā 4 dienu festivāls visā Ogres novada teritorijā jebkuram Latvijas iedzīvotājam un viesim. Projekta norises vieta izvēlēta, ņemot vērā to, ka novadā atrodas z/s „Galiņi”, kas ir lielākais kartupeļu audzētājs Latvijā, kā arī novada ērto ģeogrāfisko novietojumu, transporta satiksmi un galvaspilsētas tuvumu. Lai gan kartupelis ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, ko lieto 75% planētas iedzīvotāju, šāds festivāls būs unikāls un inovatīvs ne vien Latvijas, bet pat Eiropas līmenī. Mērķis: veidot jaunu, inovatīvu ilgtermiņa tradīciju, kas sekmētu Ogres novada atpazīstamību Latvijā un pasaulē.
Papildus informācija par:
Ogres spēles rezultātu turpmāko pielietojumu: Jana Briede, jana.briede@ogresnovads.lv, 650 22171
„Nākotnes pilsētas spēļu” rīkošanu Latvijā: Vita Brakovska, vita.brakovska@zinis.lv, 67768911
Britu padomes projektu „Radošās pilsētas”: Ilze Saleniece, ilze.saleniece@britishcouncil.lv, 67504107
1.vietas ieguvēju - "Zaļās komandas" izstrādātā projekta "Zīmola „Ekonovads” izveide Ogres novadam" plašāk apraksts.
Komanda: Sintija Kuršinska (biedrība „Ogres Forums”), Daina Čalpa (biedrība „Ogresgalieši”), Anete Antrope (Deju studija „JV Clubs”), Jurijs Lanavojs (Dienas centrs „Saime”), Kristaps Drone (Ogres Rotari klubs)
Projekta mērķis - izveidot ilgtspējīgu novada zīmolu, kas balstīts uz ekoloģiskas, harmoniskas dzīves telpas un zaļās ekonomikas attīstību, un piedāvāt dažus no rīcības virzieniem šīs ilgtermiņa stratēģijas realizācijai.
Zīmols „Ekonovads” novadam izvēlēts, balstoties uz virkni veicinošu faktoru šāda attīstības virziena plānošanai:
Ogres kā kūrortpilsētas vēsturiskā attīstība kā būtisks „zaļā mārketinga” instrumentsNozīmīgs dabas resursu potenciāls ekotūrisma attīstībai un videi draudzīgas uzņēmējdarbības potenciāls - liels bioloģisko saimniecību skaits, Ogres Zilo kalnu dabas parks un Ogres ielejas dabas parks, virkne dabas liegumu, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu, Ekoskolas statuss Ogresgala pamatskolai (perspektīvā ekoskolu programmā iesaistot arī citas novada skolas) u.c.Idejas atbilstība novada Vides koncepcijas vīzijai - līdzsvarots dabas, rekreācijas un ražošanas novads ar videi draudzīgām tehnoloģijām un inovācijām, ar augstiem vides standartiem un attīstītu sabiedrības vides apziņuNovada iedzīvotāju vēlme dzīvot ekoloģiskā, harmoniskā dzīves telpā (spēles ietvaros 95% no aptaujātajiem pilsētas iedzīvotājiem atbalstīja šādu Ogres novada attīstības virzienu)
Projekts paredz uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstītas sociāli-ekonomiskās vides attīstību novadā, nodrošinot līdzsvarotu visa novada un lauku teritoriju attīstību. Šim nolūkam projektā piedāvāti tādi risinājumi, kuri vienlaikus veicinātu visu trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāru attīstību – t.i., tādas aktivitātes, kas uzlabotu gan sociālo, gan ekonomisko, gan dabas vidi, kā arī veicinātu iespējami ciešu visu šo trīs pīlāru sasaisti, tādējādi nodrošinot, lai no šī projekta realizācijas būtu pēc iespējas vairāk labuma guvēju.
Videi draudzīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības veicināšanai tiek piedāvātas idejas gan tūrisma, gan ražošanas sektorā. Viena no prioritātēm būtu ekotūrisma, kā arī aktīvā un piedzīvojumu tūrisma attīstīšana, sadarbībā ar uzņēmējiem izstrādājot attiecīgu produktu un pakalpojumu klāstu:
Ekomaršruts „Ogres novada Zaļā josta”Ideja saskan ar Latvijas jauno zīmolu „Latvia – best enjoyed slowly”. Ekomaršruts vītos cauri visiem novada pagastiem. Par galveno informācijas punktu kalpotu Ogres pilsētas TIC, kur uz vietas ir jānodrošina iespēja izīrēt velosipēdus. Informācijas punktus ar velosipēdu īres iespējām-būtu nepieciešams izvietot arī katrā pagastā – piemēram, vietējā tautas namā, lielveikalā vai kādā citā iestādē – tādējādi dodot iespēju cilvēkiem maršrutu uzsākt jebkurā no pagastiem . Maršruta izstrādē iespējams izmantot veco dzelzceļa līniju no Mazozoliem līdz Suntažiem. Ekomaršrutā tiktu iekļautas arī vietējās saimniecības (gan tradicionālās, gan bioloģiskās), kurās būtu iespējams nobaudīt un iegādāties vietējos ražojumus, dabas parki, kā arī ūdens tūrisma iespējas ar laivu nomas punktiem Ogres upes krastos. Tā kā pasaulē un Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst piedzīvojumu tūrisms, varētu veidot piedzīvojumu takas un piedzīvojumu parkus.
Mājražotāju tīkla un attīstības centra izveideŅemot vērā smago ekonomisko un bezdarba situāciju valstī, kas īpaši smagi skar lauku teritorijas, ir nepieciešams stimulēt mājražošanas attīstību novadā, veicot situācijas inventarizāciju, lai noskaidrotu, kurās nozarēs kādu noteiktu produktu (pārtikas vai nepārtikas, amatniecības un tml.) vai to detaļu izstrādē būtu iespējams iesaistīt mājražotājus - t.i., tādiem darbiem, ko iespējams veikt mājas apstākļos. Attiecīgi tiktu radīts mājražotāju tīkls, kas tiktu iesaistīti lielāku uzņēmēju produkcijas izstrādē. Tiktu veidota komunikācijas platforma mājražotāju un uzņēmēju sadarbībai.
Etnocentru tīkls pagastosVietējo pagastu tradīciju un identitātes stiprināšana.
Enerģētiski neatkarīga novada izveidePašvaldības atbalsts uzņēmējiem atjaunojamo energoresursu ražotņu izveidei.
Alternatīvu kopienu izveide sociāli atstumtajām sabiedrības grupāmKā norāda sociālajā sfērā strādājošie, attiecībā uz t.s. atstumtajām sabiedrības grupām ir nepieciešama konceptuāla pieejas maiņa, t.i., ir nepieciešama pāreja no aprūpes pieejas uz atbalsta pieeju. Šīs sabiedrība grupas ir:
- cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem
- cilvēki ar atkarībām
- pēc soda izciešanas personas
- cilvēki ar apgrūtinātu sociālo iekļaušanos
Šiem cilvēkiem ir jārada nodarbinātības iespējas, un to ir iespējams izdarīt, izveidojot īpašas kopienas, kurās šie cilvēki var dzīvot un turpat arī strādāt. Sadarbībā ar uzņēmējiem tiktu domāts par to, kādos darbos tos varētu iesaistīt. Tāpat būtu nepieciešams izveidot Sociālās iniciatīvas un motivācijas dienests, kas palīdzētu šīm sabiedrības grupām iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
Alternatīvais veselības atjaunošanas centrsŅemot vērā Ogres kā savulaik augstu vērtētas kūrortpilsētas tēlu, tiek piedāvāts novadā izveidot Alternatīvo veselības atjaunošanas Spa centru, kurā tiktu strādāts tikai ar dabiskiem produktiem un metodēm, pēc individuāli pieskaņotām programmām katram pacientam.
Eko-kompetences centra izveide
Lai nodrošinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu piedāvājumu un novada vietējo uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanu vietējā un starptautiskā līmenī, tiek piedāvāts Ogrē veidot Eko-kompetences centru – kas kalpotu kā vienas pieturas aģentūra un sadarbībā ar zinātniekiem un augstskolām sniegtu konsultācijas, seminārus un nodrošinātu apmācības videi draudzīgas uzņēmējdarbības veidošanā, t.sk. par ekotūrisma pamatprincipiem/produktiem, ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, arī semināri dažādām mērķa grupām, t.sk. pašvaldības darbiniekiem, par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.
Centra dibinātāji – pašvaldība sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kā partnerus pieaicinot zinātniski - pētnieciskās institūcijas (piem., LU Vides pārvaldības katedru).
Projekta realizācijā nepieciešams veidot sadarbību augstāk minēto aktivitāšu ieviešanā gan ar kaimiņu pārvaldībām, gan ar citām „zaļajām” pilsētām/ novadiem Latvijā, kā arī regulārai pieredzes un zināšanu apmaiņai - ar pašvaldībām ārpus Latvijas robežām, kuras arī ir izvēlējušās ilgtspējīgas attīstības ceļu. |