Komentāri (9)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šo ceturtdien Ogres novada domē plānots pieņemt lēmumu par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanu Plaužu ezerā (Ķeipenes pagastā) Aivaram Lokmanim. Būtu gan atļauta vien zveja pašpatēriņam un ar tīklu, ne garāku par 50 metriem.

Ņemot vērā diskusijas, ko jautājums raisīja aizvadītajā komiteju sēdē, uzklausījām nozares ekspertu un vietējo zvejnieku viedokļus. Viņi atzīst, ka pirmajos neatkarības gados visas zivis Plaužu ezerā praktiski izķertas un ieguldīts liels darbs un līdzekļi zivju resursu atjaunošanai.

Makšķernieki uztraucas, ka, ieviešot licensēšanu Plaužu ezerā, viņi to zaudēs tāpat kā šobrīd jau vienīgi licenzētai zvejai atvērto Lobes ezeru. “Tad mums paliks tikai Daugava,” teic Madlienas makšķernieku pārstāvis Andris Šrāders. “Uzskatu ka, ja atļauja tagad tiek dota, tad tā būs jādod arī citiem,” viņš norāda, vienlaikus paužot bažas, ka neviens jau tā īsti neuzraudzīšot, vai tiek ievēroti noteikumi, cik īsti zivis tiks nozvejotas un vai to daudzums patiešām nepārsniegs “personīgajam patēriņam” nepieciešamo. "Var jau būt ka cilvēks ir supergodīgs, bet, atvainojiet, tas ir ļoti maz ticams un rūpnieciskā zveja ģimenes vajadzībām - tas skan jocīgi," uzskata A.Šrāders. Viņš kritiski vērtē arī izteicienus, ka A.Lokmanis kopjot ezera krastu vairāku simtu metru garumā. Apskatot Plaužu ezeru, sakoptās vietas neesot manāmas un “ļoti daudzi Madlienas un Ķeipenes makšķernieki būs pateicīgi, ja Lokmaņa kungam, kā saka tautā, iedos kurvīti,” rezumē A.Šrāders.

E.Tinte: šāda zveja būtisku kaitējumu neradīs

Savukārt Zivju un vēžu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks un Zemkopības ministrijas zivsaimniecības padomes loceklis Egils Tinte “Ogres faktiem” norāda, ka pašvaldība, atjaunojot Plaužu ezera zivju resursus, iesaistīja pagasta iedzīvotājus, kuri projektā piedalījās arī ar savu naudu. "Tas nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu dot priekšroku ezera apsaimniekošanā. Viņiem ir vislabāk redzams, kas šajā ezerā notiek, kas atbrauc, kas makšķērē nelegāli,” uzskata E.Tinte. Viņaprāt nomas tiesību piešķiršana zvejai ar tīklu, ne garāku par 50 metriem, būtiski neietekmēs ezera zivju resursus, bet – tieši pretēji – veicinās to saglabāšanu. Šādi varētu tikt kontrolēti lomi, turklāt nomnieks būtu ieinteresēts saglabāt un atjaunot ezera zivju resursus un ziņot par malu zvejniekiem. E.Tinte norāda, ka, ja vien tiek ievēroti visi šāda veida zvejas nosacījumi, tostarp zvejas sezonas ierobežojumi, ar 50 metru garu tīklu nevar noķert vairāk kā ar makšķeri un vienam lomam nevajadzētu būt lielākam par 3 - 5 kilogramiem.

Var rasties konfliktsituācijas ar makšķerniekiem

Arī V/A "Latvijas Zivju resursu aģentūra” Zvejniecības un zivju resursu departamenta Iekšējo ūdeņu un akvakultūras nodaļas vadošais pētnieks Ēriks Aleksejevs atzīst, ka būtisku kaitējumu zivju resursiem šāda zveja neradīs, taču norāda, ka šādas atļaujas došana var radīt neērtības citiem makšķerniekiem. Noteikumi paredz, ka 50 metrus no zvejas rīka nedrīkst makšķerēt, kas var radīt konfliktsituācijas, ja tīkls būs novietots citu makšķernieku iecienītā, makšķerēšanai ērtā vietā. "Tad viņi tajā vietā, kur zivis vislabāk ķeras, nevarēs makšķerēt un protestēs," norāda Ē.Aleksejevs, gan piebilstot, ka gandrīz visas šāda veida sūdzības gan saņemtas no Burtnieku ezera, bet citos zvejniekiem un makšķerniekiem izdodas sadzīvot.

Zandartus var izķert vienas sezonas laikā

Savukārt Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Jānis Balodis uzsver, ka šajā gadījumā viedokli pauž kā privātpersona, nevis kā valsts amatpersona. Viņš norāda, ka tieši iepretim A.Lokmaņa īpašumam atrodas sēklis - zandartu iecienīta uzturēšanās vieta. Zivju fondā jau piešķirts finansējums kārtējai zandartu resursu atjaunošanai, tajā skaitā – jau piekto gadu – Plaužu ezerā. Pēc J.Baloža domām A.Lokmanis tīklus, visticamāk izvietos sava īpašuma tuvumā, bet zandarti nedzīvo visā ezera teritorijā, bet tikai tajā tās daļā, kas tiem ir piemērota. Ņemot to vērā, arī ar 50 metru tīklu vienas zvejošanas sezonas laikā iespējams izskaust visu ezera nelielo zandartu populāciju.

J.Balodis aicina A.Lokmani dažus gadus pagaidīt, ļaujot zandartu populācijai ezerā nostiprināties. Tad arī varētu runāt par nopietnāku zvejas atļauju izsniegšanu, uzskata J.Balodis.

Risinājums: zvejošanas karte un jauni saistošie noteikumi

E.Tinte iebilst, ka zandartu populāciju var pasargāt arī, zvejas nomas līgumā iekļaujot zvejas karti. Tajā būtu jānorāda zonas, piemēram, zandartu iecienītais sēklis, kurās zvejot aizliegts. Pie zvejas tīkliem ir jāizvieto bojas, līdz ar to citi makšķernieki varēs redzēt, kur ir izvietots tīkls un nepieciešamības gadījumā ziņot par pārkāpumu. Šādā gadījumā zvejas license tiktu anulēta.

Savukārt J.Balodis norāda, ka, lai būtu iespējams kontrolēt šādas "zvejas kartes" ievērošanu, būtu jāizstrādā jauni pagasta saistošie noteikumi, lai zvejnieks nevarētu aizbildināties, piemēram, ka tīklus uz sēkli negaidīti aizpūtis vējš.

Labs risinājums, pēc J.Baloža domām, būtu zvejas atļaušana nevis ar tīkliem, bet ar murdiem. Ar tiem zandartus noķert daudz grūtāk – vieglāk līņus vai brekšus.

Kurš no risinājumiem tiks atzīts par labāku esam un kāds būs deputātu lēmums, uzzināsim jau ceturtdien.