Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Maksātnespējas likuma grozījumiem saņemti vairāk nekā 242 priekšlikumi, norāda Kredītņēmēju asociācijas biedrs un pirmā maksātnespējīgā persona Latvijā, ogrēnietis Jānis Āboliņš.

Priekšlikumu izskatīšana likuma grozījumu projekta sagatavošanu var aizkavēt apmēram par mēnesi. “Maksātnespējas procesam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam un ar mazākiem izdevumiem,” plānoto grozījumu mērķi skaidro J.Āboliņš,  vienlaikus atzīstot, ka finansiālu atbalstu no valsts grūtībās nonākušie kredītņēmēji, visticamāk, nesagaidīs, līdz ar to daudziem tūkstošiem iedzīvotāju pēdējā cerība būs maksātnespējas pasludināšana. Šobrīd tā ir dārga un ne katram pa kabatai, tādēļ par spīti smagajām grūtībām, kādās nonākuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, joprojām saņemti tikai apmērma 200 maksātnespējas pieteikumi.

“Vajadzētu būt vismaz 10 tūkstošiem,” uzskata J.Āboliņš, “Tad situācija mainīsies. Mūsu mērķis nav izputināt bankas, bet gan tās piespiest no agresīvās politikas pāriet uz pārrunu politiku. Bieži vien cilvēki nevar veikt ikmēneša maksājumus pilnā apmērā, taču ir ar mieru, piemēram, maksāt 30 vai 40 latus līgumā noteikto 180 vietā. Taču bankas tam nepiekrīt, iesaista tiesu izpildītājus un atsavina īpašumus," norāda J.Āboliņš. Par banku aktivitātēm liecina straujais nekustamo īpašumu pārdošanas sludinājumu skaita pieaugums "Latvijas Vēstnesī".

J.Āboliņš uzskata, ka šobrīd likumdošana darbojas tikai un vienīgi banku interesēs. “Mēs esam apstājušies pie pēdējā salmiņa, kas ir Maksātnespējas likums. Ja process tiks atvieglots, bankām būs jārēķinās, ka, nespējot vienoties ar grūtībās nonākušo kredītņēmēju, visticamāk tiks ierosināts maksātnespējas process. Šobrīd administratora atalgojums ir 180 lati. Taču pēc izmaiņām administrators saņemtu daļu no īpašuma pārdošanas cenas. Maksātnespējas process varētu ilgt no 2 līdz 4 gadiem, nodrošinot maksatnēspējīgajai personai tiesības saglabāt sev līdzekļus 180 latu apmērā minimālās algas apmērā,” norāda topošā likumprojekta darba grupas loceklis.