Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

19.februārī Ogrē notika diskusija par jaunu alternatīvo sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu izveidi novados.

Diskusijā piedalījās Rīgas plānošanas reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrādātāji, dažādu nozaru speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji – Ogres sociālā dienesta un tā struktūrvienību pārstāvji, Ogres invalīdu, pensionāru, neredzīgo biedrības pārstāvji, Gaidu un skautu muzeja pārstāvji, pārstāvji no Lielvārdes, Ķeguma sociālā dienesta, Madlienas pansionāta, Valsts policijas.

Diskusijas notika Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Rīgas plānošanas reģiona sociālā pakalpojumu attīstības programmas alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010. – 2016.gadam izstrāde” ietvaros.

Projekta mērķis - izstrādāt Rīgas plānošanas reģionā sociālo pakalpojumu attīstības programmu alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010. –2016. gadam. Alternatīvie sociālie pakalpojumi plānoti iedzīvotājiem no dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, t.sk. cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem, ielu bērniem, bezdarbniekiem u.c.

Lai šo mērķi sasniegtu, tiek rīkotas vairākas diskusijas dažādos novadu centros (Rīga, Jūrmala, Ogre, Ķekava, Tukums, Sigulda, Limbaži). Diskusiju laikā tiek apzināta esošā situācija sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu jomā un to saņēmēju vajadzības katrā novadā, nosakot jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamību.

Programmas izstrādē iesaistīti ne tikai dažādu jomu un organizāciju speciālisti, bet arī iedzīvotāji, izpildot dažādas aptaujas, piedaloties sabiedriskajās apspriešanās. Arī turpmāk iedzīvotāji aicināti aktīvi iesaistīties un sniegt savus ietikumus un viedokli par novadā nepieciešamajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem, kā arī sociālo situāciju, ko elektroniski varēs izdarīt mājas lapā www.rpr.gov.lv.

Diskusiju laikā Ogrē klātesošie tika iepazīstināti ar programmu, tās mērķiem, uzdevumiem un darba gaitu. Daloties grupās, dažādu jomu un organizāciju speciālisti pievērsās noteiktas grupas (ielu bērni, bezpajumtnieki, personas ar garīga rakstura traucējumiem, personas ar dzirdes traucējumiem, bezdarbnieki, personas ar atkarības problēmām, nepilngadīgas māmiņas, vardarbībā cietušas personas, cilvēktirdzniecības upuri, personas ar kustību traucējumiem, redzes traucējumiem, vecāka gadagājuma personas) problēmām un to risinājumiem.

Piemēram, kā problēmas grupā “bezpajumtnieki” tika noteiktas: motivācijas trūkums, iespējams, arī informācijas trūkums, savukārt risinājumi: lauku mājas ar naturālo saimniecību, kur šie bezpajumtnieki varētu dzīvot un strādāt, nakts patversme, dienas centrs, zupas virtuve, pieejamas saziedotu sadzīves priekšmetu (mēbeles, sadzīves tehnika, drēbes, apavi) noliktavas, “vagoniņu” pilsētas. Ielu bērnu problēmas: nav apzināts to skaits, bieži vien problēmas ģimenes locekļu starpā, zems sekmju līmenis, daudz kavētu stundu, brīvais laiks netiek saturīgi pavadīts. Iespējamie risinājumi: problēmas risināšanā jāiesaistās skolai, pagasta pašvaldībai, nepieciešama sadarbība ar skolu sociālo darbinieku, policiju, jāiesaistās krīzes centram, nepieciešamas psihologa konsultācijas.

Projekta vadības grupas pārstāve Gundega Klauža atzina, ka diskusijas dalībnieki izrādījuši patiesu ieinteresētību noteikto sociālo grupu problēmu un to risinājumu apzināšanai, radušās vērtīgas un noderīgas idejas.