Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Aizvadītajā gadā bijušā Ogres rajona teritorijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem visbiežāk bijis jāizbrauc dzēst ugunsnelaimes Ogres novadā, bet vismazāk dedzis Lielvārdes novadā. Valstī kopumā pērn ugunsnelaimēs bojā gājušo skaits samazinājies, bet diemžēl šā gada pirmajā mēnesī sarkanais gailis ir laupījis jau daudzu cilvēku dzīvības, tajā skaitā arī divas Tīnūžos un divas – Ogrē.

VUGD darbinieku apkopotie statistikas dati liecina, ka pērn valstī kopumā ugunsgrēku skaits īpaši nav pieaudzis un ir samazinājies ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits.

Ugunsnelaimju skaits pērn samazinājies

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Inese Veisa informē, ka aizvadītajā gadā VUGD darbinieki uz ugunsnelaimēm Ikšķiles novadā izsaukumus saņēmuši 31 reizi. Diemžēl bijis arī viens bojā gājušais.  Viens cilvēks dzīvību ugunsnelaimē pērn zaudējis arī Ķeguma novadā, kurp ugunsdzēsēji aizvadītajā gadā devušies 36 reizes. Bet visbiežāk VUGD palīdzība bijusi nepieciešana Ogres novadā, kur reģistrētas 136 ugunsnelaimes un ir bijis viens bojā gājušais, kā arī divi cietušie. Pērn no ugunsnelaimēm vispasargātākais bijis Lielvārdes novads, kur sarkanais gailis plosījies 15 reizes, un, par laimi, nevienu dzīvību līdzi nav aiznesis.

Aizvadītajā gadā valstī kopumā reģistrēti 8997 ugunsgrēki, kas ir par 0,35 procentiem vairāk kā 2008.gadā. Pērn ugunsnelaimēs bojā gāja 145 cilvēki, kas ir par 11,04 procentiem mazāk kā gadu iepriekš, kad bojā gāja 163 cilvēki. Aizvadītajā gadā trīs no bojā gājušajiem bijuši bērni.

Visbiežāk dedzis dzīvojamajā sektorā

No visiem 2009.gada ugunsgrēkiem 3422 izcēlušies dzīvojamajā sektorā, 604 – transportlīdzekļos un transporta nozares objektos, 137 – ražošanas ēkās, 186 – publiskajās ēkās, 49 – lauksaimniecības ražošanas objektos, 40 – noliktavās un 41 – būvobjektos. Pamestas ēkas, izgāztuves un atkritumi deguši 2464 reizes. Kaut arī par kūlas dedzināšanu šobrīd draud administratīvais arests un naudas sodi, 2009.gadā izcēlušies 2054 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 87,92 procentiem vairāk kā 2008.gadā. Gada laikā ugunsgrēkos ir nopostītas 922 ēkas, 215 transporta līdzekļi, bojā gājuši 96 mājlopi un 81 mājputns.

Aizvadītajā gadā kopā veikti 2640 glābšanas darbi un izglābts 241 cilvēks, tajā skaitā 116 pēc ceļu satiksmes negadījumiem atbrīvoti no avarējušām automašīnām, un 123 izglābti tieši cilvēku glābšanas darbos. 338 gadījumos tika sniegta palīdzība iedzīvotājiem, 62 – strādāts ar bīstamām vielām, 590 – sniegta tehniskā palīdzība, 224 reizes glābti cilvēki un 187 reizes glābti dzīvnieki.

Ugunsnelaimē Ogrē – divi bojā gājušie

Diemžēl šā gada pirmais mēnesis iesācies visai traģiski – Latvijā kopumā ugunsnelaimēs gājuši bojā 28 cilvēki un 37 cietuši. Divi cilvēki dzīvības zaudēja 17.janvārī notikušajā ugunsgrēkā kādās mājās Tīnūžos, kur gāja bojā 1969.gadā dzimis vīrietis un 1941.gadā dzimusi sieviete. Bet 30.janvārī pulksten 20.54 ugunsliesmas 80 kvadrātmetru platībā plosījās kādā divstāvu dzīvojamajā mājā Ogrē, Kaudzīšu ielā. Arī tur dzīvību zaudēja divi cilvēki. Viens no bojā gājušajiem ir 1948.gadā dzimušais J., bet otra cilvēka personību vēl noskaidro.

Aizvadītās nedēļas otrajā pusē ugunsliesmas, par laimi, bez cietušajiem, plosījušās arī Ciemupē un Ikšķilē. 28.janvārī pulksten 12 Ciemupē, viena kvadrātmetra platībā, dega kādas mājas siena Dārza ielā, bet pulksten 14.47 VUGD darbiniekiem bija jādodas uz Ikšķili, kur Dainu ielā desmit kvadrātmetru platībā dega kāds dzīvoklis.

Visbiežāk deg apkures ierīču dēļ

VUGD apkopotā statistika liecina, ka šogad valstī, pārsvarā dzīvojamajā sektorā, 114 ugunsgrēkiem par iemeslu bijusi apkures ierīču neatbilstoša ekspluatācija. Šajās ugunsnelaimēs ir divi bojāgājušie, astoņi cilvēki cietuši, bet sešus izdevies izglābt. 

Šis gads sācies ar ziemai atbilstošiem laika apstākļiem, un tā nebūt negrasās atkāpties, kas nozīmē ievērojamu slodzi apkures ierīcēm.

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīces, VUGD speciālisti atgādina, ka vismaz reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeņu un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteņslaucītāji. Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem, apkures krāsnīm un virtuves pavardiem jāiztīra divas reizes apkures sezonā, bet ilgdedzes speciālajām krāsnīm – reizi mēnesī.

Kurināmo pie kurtuves glabāt nedrīkst

Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu. Tāpat ievēro, ka cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārdu vai citu), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 centimetriem perpendikulāri kurtuves ailai un 70 centimetriem paralēli tai. Vietējo apkures ierīču ekspluatācijas gaitā aizliegts novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par metru un 20 centimetriem. Aizliegts aizkuršanai izmantot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus, atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi, novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus, kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus, vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus, izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus, kā arī tās pārkurināt.

Gāzes plīts nav apsildes ierīce

VUGD atgādina, ka aukstā laikā ugunsdrošībai jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo palielinās ugunsgrēku izcelšanās risks. Galvenokārt tas ir saistīts ar intensīvu, patstāvīgu apkures ierīču izmantošanu un bezpajumtnieku vēlmi sasildīties viegli pieejamās vai pamestās ēkās. Lai no tā izvairītos, īpaši svarīgi ir nepieļaut nepiederošu personu iekļūšanu pagrabos, bēniņos un pamestās ēkās.

Biežs iemesls ugunsgrēkiem ir nepiemērotu ierīču izmantošana, lai sasildītos. Šim nolūkam nevajadzētu lietot cepeškrāsnis, gāzes plītis un citas nepiemērotas ierīces. Savukārt elektriskie sildītāji jāizmanto tikai atbilstoši lietošanas instrukcijās norādītajai informācijai, nenovietojot tos tuvu viegli uzliesmojošiem priekšmetiem un neatstājot bez uzraudzības.

Visiem VUGD darbinieku aizliegumiem un ieteikumiem ir tikai viens mērķis – neļaut svinēt uzvaru sarkanajam gailim, līdzi aiznesot vēl kāda cilvēka dzīvību.