Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sals var būt bīstams ne tikai cilvēkam, bet arī sunim, norāda Ogres Veterinārās Ambulances ārste Inga Bauģe.

Ziemā suņiem nereti novērojama saaukstēšanās un angīna, kā arī ekstremitāšu apsaldējumi. Apsaldētas tiek gan ausu ļipiņas, gan deguna gali un pēdas, kas pie apsaldējumiem kļūst gaišākas. Apsaldējumus lielākoties iegūst sargsuņi, kas guļ ārā, jo, tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam guļot ķermenis atdziest ātrāk. Protams, liela nozīme ir suņa sugai, daudz vieglāk būs ziemeļu sugām, piemēram, Sībīrijas haskijiem un Aļaskas malamutiem. Atstājot suni ārā lielā salā, jāizvērtē viņa kažoka biezums un tauku slānis.

Atdziestot, suns, tāpat kā cilvēks, paliek lēnīgs. Pie vainas nereti ir nenosiltināta vai slikti nosiltināta suņu būda un mitrums. Ir bijuši gadījumi, kad sunim pie zemes piesalst aste un suns to norauj, mēģinādams tikt brīvībā. Bīstams ir arī plāns ledus uz upes vai ezera - it īpaši, ja suns pa to pastaigājas viens. Ļoti daudzi suņi ziemā noslīkst. Tā ir problēma, par kuru jādomā, ja tuvumā ir ūdens.

Lai suni pasargātu, pirmkārt jādomā par pareizu uzturu. Ziemā tam noteikti jābūt treknākam, kalorijām bagātākam. Vislabāk visu vecumu suņiem derēs profesionālā kucēnu pārtika, kas ir gan treknāka, gan satur vairāk vitamīnu. "Plika"  gaļa vai putra diemžēl sunim nesniegs visas nepieciešamās barības vielas. Iespējams iegādāties dzīvnieku vitamīnus, taču pie pareiza uztura tie nebūs nepieciešami - pietiekoši labi strādās suņa paša imūnsistēma.

Pastaigas laikā suns diez vai saaukstēsies, jo kustības rada siltumu un suns parasti ir stiprāks par cilvēku. Runa, protams, nav par dekoratīvajiem sunīšiem, taču tiem pieejamas dažādas drēbītes un vaski pēdiņām, lai pasargātu no sala. Jo mazāks suns, jo ātrāk tas zaudē siltumu, tādēļ par mazajiem sunīšiem jārūpējas īpaši. Grūti salu panes arī buldogi, dobermaņi. Savukārt ziemeļu kamaniņu sunim - tieši pretēji - sals patīk un ziemā var būt grūti mājas siltumā.

Suni, kas apsaldējies, nekādā gadījumā nedrīkst rīvēt ar ledu vai sniegu. Vislabāk būtu ievest siltās telpās. Dažreiz ir jāuzsilda ļoti ātri, piemēram, ļaujot pagulēt pie kamīna vai, piemēram, pēc ielūšanas ledū, žāvējot suni ar fēnu, lai aukstums pēc iespējas ātrāk beigtu zaudēt siltumu. Ja siltums nepalīdz, jādodas pie vetārsta. Pa nakti gan suni labāk atstāt priekštelpā vai garāžā 0 - +5 grādu temperatūrā. Lielākā karstumā āra sunim būs ļoti grūti.

Suņi var dabūt angīnu, ēdot sniegu. Simptomi var būt šķaudīšana un klepus. Karstu tēju sunim neiedosi, tādēļ labāk neļaut ēst sniegu. Ja suns tomēr saaukstējies, vislabāk būtu vest pie vetārsta, lai noskaidrotu diagnozi.