Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Tie ir patiesi vārdi: ja mēs kopā ar Kristu esam miruši, tad kopā ar Viņu arī dzīvosim. (2 Tim 2, 11)

Kristus ir augšāmcēlies! Ar Lieldienu svētkiem esam iesākuši jaunu liturģiskā gada posmu.
 
Lieldienu vigīlijas Misē gan Dieva Vārda liturģija, gan uguns un ūdens svētīšana, gan Kristības sakramenta žēlastība un Kristības solījumu atjaunošana aicina uz pateicību, prieku un pielūgsmi. Šodien lasītie Evaņģēlija fragmenti mūs aicina steigties pie tukšā kapa un pārliecināties par to, ka mūsu Kungs ir dzīvs, Viņš patiešām ir augšāmcēlies.

Lieldienu notikums ikvienam cilvēkam un visai cilvēcei atklāj tās sūtību un aicinājuma cildenumu. Dieva Vārds mums atgādina, ka ilgas pēc mūžības, alkas pēc svētlaimes un mīlestības mājo ikvienā cilvēkā – no zīdaiņa līdz sirmgalvim.

Šīm ilgām ir dievišķa izcelsme – Dievs tās ir licis cilvēka sirdī, un vienīgi Viņš tās spēj remdēt un piepildīt. Kristus augšāmcelšanās, Viņa uzvara pār nāvi dāvā iespēju sākt apzinīgu un mērķtiecīgu gatavošanos mūžīgajai dzīvei. Svētā Gara žēlastība mums dāvā Dieva taisnību. Svētais Gars ar ticības un Kristības palīdzību, vienojot ar Kristus ciešanām un augšāmcelšanos, dara mūs līdzdalīgus Viņa dzīvē.

Svinot Lieldienas, mēs svinam savu atpestīšanu, ko Kristus ir īstenojis, mirstot uz krusta un augšāmceļoties. Lieldienu dievkalpojums ir kā himna gaišajam Kristus augšāmcelšanās notikumam, slavinot Kristus uzvaru. Arī visa nākamā nedēļa ir nemitīgs svētku un pateicības laiks.

Lieldienas jau no seniem laikiem tiek sauktas par svētku svētkiem. Kā saule ar savu spožumu pārspēj visus spīdekļus, tā Lieldienas ar savu dziļo cilvēces atpestīšanas noslēpumu paceļas pāri visiem svētkiem. Lieldienas ir Dieva mīlestības svētki. Jau apustuļu laikos šie svētki tika svinēti kā visas kristīgās ticības pamats un mērķis (sal. Kor 5, 7-8).

Kristus ar savu nāvi un augšāmcelšanos mūs ieved patiesā mīlestībā un brīvībā, no nāves mēs esam nonākuši dzīvībā, no tumsības – Dieva bērnu spožajā gaismā. Mēs atgūstam Dieva līdzību, un Kristus augšāmcelšanās dāvā nesatricināmu cerību. Kristus ar katru dalās savā nemirstībā. Kopš Kristus augšāmcelšanās cilvēks vairs nav bārenis šajā pasaulē, viņš nav ne klaidonis, ne “ielas bērns”. Ar savu uzvaru pār nāvi Dievs atklāj un pierāda savu bezgalīgo mīlestību pret ikvienu cilvēku. Ar Dieva dvesmu – Svēto Garu – Viņš mūs ir darījis par saviem bērniem, vēlēdamies dāvāt savu godību un Debesu valstību.

Kristus ir augšāmcēlies! Sveiksim cits citu ar šiem vārdiem, izlīgsim, atvērsimies dievišķajai gaismai un piedosim visiem. Priecāsimies, jo Viņš ir dzīvs, Viņš ir augšāmcēlies, Kristus ir mūsu cerība un prieks! Alleluja!

Kunga augšāmcelšanās ir kristietības pamats un arī katra cilvēka dziļāko ilgu piepildījums, jo skar mūsu nākotni mūžībā un mūsu augšāmcelšanos. Šo apsolījumu mēs iepazīstam Svētajos Rakstos, bet pieņemam un svinam, svinot Lieldienu noslēpumu. Kristus augšāmcelšanās apstiprina Svēto Rakstu patiesīgumu. Kristus piepilda visus Vecās Derības pravietojumus un rakstus.

Kopā ar svētajām sievietēm un apustuļiem mēs esam aicināti steigties pie tukšā kapa, lai pārliecinātos par Kunga uzvaru. Tāpat kā Emausas mācekļi lūgsim arī mēs, lai Kristus mūs pavada, lai Viņš mums piebiedrojas, kad kopīgi pārdomājam Svēto Rakstu paustās patiesības, un Euharistijas brīdī lai atklāj un apliecina savu klātbūtni. Ar Lieldienām mēs esam ieguvuši vairāk par to, ko cilvēka prāts var iedomāties. Jēzus, iemiesojies Dieva Dēls, pirmais augšāmcēlās. Mēs Viņam sekojam.

Liturģija ir kā žēlastību upe, kurā mēs ieejam, pateicoties savai ticībai. Liturģijas skaistums mums atklāj Dievu, kas ir visa skaistā un patiesā avots. Kristus mums ir atklājis mūžīgās dzīves un svētlaimes ceļu. Mēs esam aicināti to turpināt. Dievs ir mūsos, Viņš mūs gaida un pieņem tādus, kādi esam. Viņš vēlas mūs pacelt pāri mūsu izpratnei, ierobežotībai un vājumam. Viņš turpina kopā ar mums iet pa līdzcietības ceļiem un jau tagad Svētajā Garā atjauno pasauli.

Dieva svētību un priecīgas Lieldienas vēlot – priesteris Andris Kravalis