Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Otrdien aizvadīta tikšanās ar Izglītības ministrijas speciālistiem, skarot ar nākamo mācību gadu saistīto problemātiku, informē Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe.

Viņa norāda, ka bērnu skaits visā valstī turpina samazināties, bet Ogres novadā tas samazinās vidēji par 200 bērniem gadā. Līdzīga tendence tiek prognozēta arī nākotnē. Līdz ar to paliek mazāk līdzekļu, ko novads saņem pēc principa "nauda seko skolēnam." Tas draud ar reālu izglītības sistēmas kvalitātes samazināšanos un daļēju sagraušanu, uzskata V.Pūķe.

"Nonācām pie vienota viedokļa, ka, pirmkārt, ir nepieciešams paaugstināt darba samaksu pedagogiem, kas šobrīd ir cilvēka cieņu pazemojoši zema, jo pedagogiem ar augstāko izglītību samaksa par vienu slodzi ir 245-250 lati, bet mazājās skolās šo slodzi nav iespējams nodrošināt bērnu mazā skaita dēļ. Panākta vienošanās, ka [samazinoties bērnu skaitam] pāri palikušais finansējums jāatstāj izglītības sistēmā, bet nākamajā mācību gadā jāpalielina atalgojums skolotājiem ar 4-5 kategorijas kvalifikācijas līmeni. Līdz ar to algas palielinājums valstī skartu apmēram 2000 pedagogus un prasītu 7 miljonus latu," stāsta priekšsēdētāja vietniece.

Satraucoša ir arī speciālo internātskolu problemātika. Ogres novadā zem jautājuma zīmes ir Suntažu speciālās internātskolas nākotne. Šajā skolā, tāpat kā citās, bērnu skaits turpina samazināties, "Mums ir jāsaprot kā turpinās darbu Suntažu internātskola, kur ir ļoti laba materiālā bāze, kvalificēti pedagogi, izstrādātas programmas. Ar ERAF fonda atbalstu veikta renovācija internāta korpusā," tā V.Pūķe.

Tajā pat laikā Izglītības ministrijas speciālistu izdarītie secinājumi kļūst pašvaldībām arvien nelabvēlīgāki. Ja sākumā tika deklarēts atbalsts mazajām skolām, tad tagad turpinās diskusijas, bet nav reālas izglītības atbalsta programmas perifērijai, teritorijās ar mazu iedzīvotāju blīvumu. "Programma esot, bet mēs to reāli dzīvē neizjūtam," pieblist V.Pūķe.

Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka, ja skolā mācās mazāk nekā 100 bērni, tad kvalitatīva izglītības programmas apguve  ar esošo finansējumu praktiski nav iespējama. Ja kā iecerēts, skolu finansējumu turpmāk saņems nevis pašvaldība, kas to var iedalīt rēķinoties ar reālo situāciju skolā, bet gan saņems katra skola "pa tiešo", atkarībā no skolēnu skaita, tad mazajām skolām pieejamie līdzekļi var kļūt tik niecīgi, ka to pastāvēšana būs apdraudēta.