Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2011-10-18  13:18:00 / Pašvaldība
 
 Ziņot redakcijai  

19.oktobrī plkst. 15:00 Latvijas Novadu apvienības valde tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu novadu pašvaldībām šobrīd aktuālas tēmas, informē Latvijas pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos  Ilze Mutjanko.

Kā novadu valdes pārstāvji vizītē pie Valsts prezidenta dosies Edvīns Bartkevičs-Ogres novada domes priekšsēdētājs un Novadu apvienības valdes priekšsēdētājs; Aleksandrs Lielmežs-Mālpils novada domes priekšsēdētājs; Nellija Kleinberga-Skrundas novada domes priekšsēdētāja; Andrejs Ceļapīters-Madonas novada domes priekšsēdētājs, Andrejs Radzevičs-Durbes novada domes priekšsēdētājs; Elita Eglīte-Amatas novada domes priekšsēdētāja; Stefans Rāzna-Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs. Piedalīsies arī Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Tikšanās laikā plānots apspriest pašvaldību budžeta problēmu, ES struktūrfondu līdzekļu efektīvu apguvi pašvaldībās nākamajā periodā, par samilzušo birokrātijas problēmu valsts pārvaldē, situāciju siltumapgādē un par sociālajiem jautājumiem.

Pirmā no tēmām ir stabila pašvaldību ieņēmumu bāze (budžets), kas ir valsts drošības un stabilitātes garants. Pašlaik tiek prognozēts nākamajā gadā izmainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa procentuālo sadalījumu (valsts : pašvaldība), par labu valsts budžetam. Situācijā, kad prognozē nodokļu palielinājumu energoresursiem, nevar pieļaut 2012.gadā izmainīt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali par labu valstij, jo tāda veidā ļoti krasi samazinās pašvaldību budžeta pamata bāze - ieņēmumi. Pašvaldībās ir arī vērojama nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādnieku skaita palielināšanās problēma, kas saistīts ar iedzīvotāju maksātspēju. Risinājumam NĪ kadastrālās vērtēšanas sistēmā, ir jānovērš datu kļūdas kadastrā, tai skaitā tā, lai vienā vērtību zonā būtu atšķirīgas ēku kvalitātei atbilstīgas kadastrālās vērtības.Novadu valde arī pieprasaneizdot tādus normatīvos aktus un likums, kam nav finansiāla seguma.

Tikšanās laikā apspriedīs arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu efektīvu apguvi laika periodā 2013. – 2020. gadam, kam jākļūst par reģionālās attīstības pamatu. Risinājuma ceļš šai tēmai ir LPS 22.kongresa rezolūcija „Par attīstības vadības principu maiņu.” Risinājumam ir jānodala vismaz trešā daļa Latvijai piekrītošās ES budžeta kvotas, nosakot katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu pēc principa „nauda seko iedzīvotājam”, kas nozīmē, ka ikvienai pašvaldībai būtu iespēja piedalīties ES fondu apguvē atbilstoši sava novada prioritātēm un vajadzībām.

Sarunās ir iekļauts jautājums par birokrātiju. Birokrātijas un lielā normatīvisma negatīvā ietekme valsts pārvaldē un ekonomikas attīstībā ir milzīgs šķērslis uzņēmējdarbības iniciatīvām.Jāizstrādā un nekavējoši jāīsteno normatīvā regulējuma vienkāršošanas programma. Risinājumam ir ieteikts atceltValsts pārvaldes iekārtas likuma normas, kas attiecas uz pašvaldībām, realizēt principu: atļauts viss, kas nav aizliegts. Pašvaldībām vajadzētu atļaut saimniecisko darbību. Pašvaldības ekonomiskais pamats ir tās īpašums un saimnieciskā darbība ar savu īpašumu. Pašvaldības uzņēmējdarbība, sevišķi krīzes apstākļos, spētu radīt darbavietas.

Apspriedīs arī jautājumu par ceļu stāvokli Latvijā - situācija Ceļa fonda finansiālajā nodrošinājumā. Ir būtiski jāpalielina investīcijas visu nozīmju ceļiem, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju ar Baltijas un citām ES valstīm, kā arī jāatsakās no plāniem veikt finanšu stabilizāciju uz autotransporta infrastruktūras rēķina. Nepieciešams atjaunot Autoceļu fondu.

Apspriedīs arī aktuālo jautājumu - situācija siltumapgādē. Viens no problēmas cēloņiem ir iedzīvotāju sociālās problēmas-ienākumi samazinās, bet apkures izmaksas nodokļu palielināšanās. Debitoru parādu lielums ir drauds siltumapgādes nozares pastāvēšanai. Risinājumam jāaicina Valdību un Saeimu izvērtēt GMI un Dzīvokļa pabalsta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ja 2012.gadā netiks saņemts valsts līdzfinansējums, tad jāparedz šo pabalstu kompensācija ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali.

Kā pēdējo plānots apspriest sociālo jautājumu bloku. Prognoze, ka 2012.gadā apmēram 100 000 darba spējīgo cilvēku būs bez jebkādiem ienākumiem. Paredzams, ka 2012.gadā būs apmēram 160 000 – 170 000 trūcīgo personu. Labklājības ministrija pašlaik izstrādājusi grozījumu projektu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un nodevusi saskaņošanai ministrijās un Latvijas Pašvaldību savienībai. Novadu apvienības valde aicina: saglabāt Sociālo drošības tīkla stratēģiju vēl 2012.gadā. Ja valsts nosaka, kādi sociālie pabalsti obligāti jāizmaksā, tad jāparedz arī finansējums no valsts budžeta pabalstu izmaksai. Ja sociālo palīdzību pilnībā nodod pašvaldībām kā autonomu funkciju, tad valsts neizdod funkcijas veikšanai normatīvos aktus, jo to nosaka Eiropas Vietējo pašvaldību harta un Pašvaldību likums.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

 
2011-10-18  19:18:19
No sirds,lai veicas!

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības