Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ķeguma novada dome aizvadītajā nedēļā nolēmusi palielināt nopietnās finansiālās grūtībās nonākušā apsaimniekotāja SIA “Ķeguma stars” pamatkapitālu, “Ogres faktiem” pastāstīja pašvaldības vadītājs Roberts Ozols.

Ar vakardienas domes lēmumu pamatkapitāls palielināts par 40 tūkstošiem latu. Pamatlīdzekļus par šo summu iegādāties gan neizdosies – vien uzsākt šā gada apkures sezonu. “Latvenergo” rokai joprojām smagi guļot uz ķegumiešu pleciem, SIA “Ķeguma stars” debitoru parādi pārsnieguši 140 tūkstošus latu, kas ir Ķeguma apjomiem ievērojama summa un faktiski uzņēmums nonācis uz bankrota robežas. Bez pašvaldības iejaukšanās un pie tik lieliem ķegumiešu parādiem uzņēmumam faktiski vairs nav brīvo līdzekļu un tas nevarētu turpināt darbu. “Diemžēl, parādus ātri piedzīt ir ļoti problemātiski, jo tie sastāv no ļoti daudziem maziem privātpersonu parādiem. Parādnieki daudzos gadījumos ir maksātnespējīgi un arī piedziņas process ir dārgs un ilgs”, atzīst R.Ozols.

Pašvaldība “Latvenergo” daudzkārt lūgusi tarifu samazināt, taču, pretēji tam, “Latvenergo” nesen paziņojis par nepieciešamību to vēl vairāk palielināt, pamatojot ar šķeldas cenu pieaugumu un, attiecīgi, siltuma ražošanas sadārdzinājumu. “Atsevišķi ņemot šo vienu faktoru, tas neapstrīdami tā ir. No otras puses, tarifs jau tā ir stipri par augstu,” uzskata R.Ozols, kritiski vērtējot Sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbību, kas “neko neregulē, tikai reģistrē.”  Šoreiz gan izdevies vienoties par tarifu nepaaugstināšanu.

Pašvaldība ir apņēmības pilna rast risinājumu un pārkārtot Ķeguma apkures sistēmu, normalizējot tarifu līmeni. Šim nolūkam jau veikti pētījumi un iezīmējušies iespējamie risinājumi. “Problēma gan ir tāda, ka sistēmas maiņai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas, kuras piesaistīt nav vienkārši.  Pašvaldība šobrīd nedrīkst ņemt kredītus, un arī par nākamā gada budžetu vēl nav skaidrības, līdz ar to plānot kādas straujas izmaiņas būtu bezatbildīgi. No otras puses, ir skaidrs, ka esošā sistēma pie šāda ražošanas tarifa nav ilgtspējīga. Tāpēc jau šobrīd pašvaldība gatavo risinājumus, lai principiāli mainītu siltumapgādes sistēmu,” skaidro R.Ozols.

Jau ziņots, ka SIA “Ķeguma stars” spiests siltumu iepirkt no “Latvenergo” par cenu, kas ķegumiešiem liek maksāt augstākos tarifus Latvijā. Arvien vairāk siltuma patērētāju izvēlas atdalīties no siltumapgādes tīkla un savus mājokļus kurināt paši. Samazinoties apsaimniekotāja klientu skaitam, turpina palielināties izmaksas, dzenot SIA “Ķeguma stars” un tā atlikušos klientus arvien dziļāk parādos.

Pēc Ķeguma novada domes pasūtījuma veiktā pētījumā SIA "Ekodoma" ir izvērtējusi trīs iespējamos risinājumus, lai samazinātu Ķeguma pilsētas apkures tarifus, kuri šobrīd ir vieni no augstākajiem Latvijā.

Pirmais variants paredz visu Ķeguma siltumtrašu rekonstrukciju. Esošās trases būvētas laikā, kad vēl izmantotas vecās katlumājas, attiecīgi plānojot cauruļu diametrus. Kopš tiek izmantota jaunā katlu māja, kas atrodas dzelzceļa pretējā pusē, uzsildītais ūdens nereti plūst pretējā virzienā – nav sabalansēti cauruļu diametri un plūsmas ātrumi, palielinot siltuma zudumus. Tiesa gan, siltumtrašu pārbūve tarifus varētu samazināt vien tālākā nākotnē, jo būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi.

Otrais, perspektīvākais variants – daļēja siltuma saimniecības decentralizācija, šobrīd izmantotās “Latvenergo” piederošās šķeldu apkures katlu mājas vietā dažādās pilsētas vietās izvietojot vairākus konteinerus ar granulu apkures katliem. Tādējādi tiktu būtiski samazinātas siltuma ražošanas izmaksas un arī siltuma zudumi siltumtrasēs, un, pat ņemot vērā nepieciešamos ieguldījumus, tarifu jau īstermiņā varētu samazināt par apmēram 8 latiem par megavatstundu, neskaitot PVN. Maksa par megavatstundu saruktu līdz 43 latiem šābrīža 51 lata vietā, lēsuši auditori. Šajā gadījumā gan iespējama tiesvedība ar “Latvenergo”, kuram piederošo katlu māju Ķegums vairs neizmantotu. Kaut arī šis risinājums tiek uzskatīts par īstermiņā efektīvāko, tā īstenošana atkarīga no investīciju iespējamības un "Latvenergo" attieksmes.

Kā trešo variantu auditori izvērtējuši pilnīgu apkures sistēmas decentralizāciju, uzstādot atsevišķus apkures katlus gandrīz katrā mājā. Tiesa gan, šis variants īstermiņā tarifus nesamazinātu, jo prasītu lielus ieguldījumus gan investīciju, gan arī iekārtu apkalpošanas jomā.

Aizvadītajā apkures sezonā siltuma zudumi Ķeguma siltumtīklos sasniedz 27%, kas gan nav nekas ārkārtējs, skaidro R.Ozols. Iepriekšējā vasarā veikto siltumtrašu remontu ietekmi līdzsvaroja patērētāju skaita samazinājumi, un relatīvie zudumi palika, kur bijuši. „Ļoti labos tīklos zudumi sastāda 12%, taču tādus reti kur Latvijā var atrast. Ja nu vienīgi katlu māja ir ļoti tuvu dzīvojamajām mājām. Taču tur, kur attālumi ir lielāki, siltuma zudumi nereti sasniedz 20% un vairāk.”
Tā kā pieminētie risinājumi prasa ieguldījumus un dod relatīvi nelielu efektu, tiek meklēti un vērtēti arī principiāli atšķirīgi risinājumi.