Komentāri (8)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

21. gadsimtā lielu popularitāti iegūst ķermeņa kults. Cilvēku uzmanības lokā ir slaids, harmoniski attīstīts ķermenis un nepārtrauktā tieksme pēc pilnības, ko var panākt pateicoties veselīgam dzīvesveidam, skaistumkopšanas salonu, „SPA” centru un solāriju apmeklēšanai, sporta un deju nodarbībām.

Mēģinājumā pilnveidot sevi mūsdienu cilvēks tiek pie liela piedāvājumu klāsta, kuru reitinga tabulu lielākoties veido mode. Aizraušanās ar dejām ir ne tikai populāra, bet arī ļoti labvēlīga un veselīga mūsdienu modes tendence. Dejas palīdz izveidot slaidu, lokanu ķermeni, atbrīvoties no liekiem kilogramiem, celt fizisko izturību, attīstīt eleganci un prasmi graciozi kustēties, taču dažkārt cilvēki „pāršauj pār strīpu” izvēloties dejot tikai tāpēc, ka tas ir modē, vai kāds teicis, ka tas ir veselīgi.

Pēc deju pasniedzējas Jekaterinas Pihtinas ierosinājuma, „Ogres fakti” uzsāk publikāciju ciklu par dejas mākslu, tās vēsturi un ietekmi uz cilvēka organismu.

Kā stāsta J.Pihtina, iecere par rakstu veidošanu viņai dzimusi, kad pie viņas uz deju nodarbību ieradusies kāda sieviete stāvoklī, kura bija izlasījusi internetā, ka vēderdejas ir ļoti veselīgas grūtniecības laikā, kaut gan patiesībā tas var būt kaitīgi. „Manuprāt cilvēki bieži vadās pēc kaut kā dzirdēta, klausīta, dažkārt pat nedomājot par to, ko pats organisms saka,” atzīst sporta deju pasniedzēja.

„Vēderdejas tik tiešām ir labvēlīgas un veselīgas sievietes organismam. Tās ievērojami attīsta vēdera muskulatūru, nostiprina locītavas un iztaisno mugurkaulu, mazinot sāpes kakla, krūškurvja un vidukļa zonās. Nodarbošanās ar vēderdejām palīdz samazināt svaru, uzlabot ādas struktūru, izvairīties no celulīta. Intensīva gurnu kustība ne tikai trenē vēdera muskulatūru, masē vēdera apakšdaļas orgānus, bet arī vērojami uzlabo sieviešu seksuālās funkcijas. Neskatoties uz to, ka vēderdeju aizsākums meklējams Senās Ēģiptes auglības rituālu dejās, kas palīdzēja sievietēm sagatavot vēdera muskulatūru dzemdībām, ārsti neiesaka grūtniecēm aizrauties ar austrumu dejas mākslu. Topošam māmiņam ir jāatcerās, ka jebkura neuzmanīga kustība vai vēdera muskulatūras pārslodze, var vērojami kaitēt mazulim. Taču pēc dzemdībām vēderdeju nodarbības ļauj ātrāk atgūt iepriekšējo fizisko formu” stāsta J.Pihtina.

Starp citu, ne tikai grūtniecības laikā nav ieteicams nodarboties ar vēderdejām, bet arī cilvēkiem ar plakanās pēdas slimību, mugurkaula bruku, aknas slimībām, ja ir ginekoloģiskās problēmas, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, dažāda veida iekaisumi vai varikozes slimība. J.Pihtina paskaidro, ka pie jebkuras slimības slodzei jābūt sabalansētai. Cilvēkam jāmēģina izvērtēt, ko viņš var un ko nevar, un ne vienmēr sekot dažādiem ieteikumiem no populārzinātniskiem avotiem.

Vēderdejām ir ļoti sena vēsture – tā izcelšanās stiepjas pat 5000 gadu senā pagātnē. Tās cēlušās Senajās Austrumu zemēs, taču konkrētu pierādījumu tam nav. Ir versija, ka vēderdejas bijušas auglības rituālu dejas Senajā Ēģiptē. Par to liecina vairākas piktogrammas, kurās attēlotas puskailas dejojošas sievietes ar apsietu lakatu ap gurniem. Līdz islāma reliģijas izplatībai Austrumos – ap 600 gadu, deja bijusi ļoti populāra, kuru dejoja visos svētkos un svinībās. Tā kā deja ir rituāls, maldīgs ir priekšstats, ka tā radīta vīriešu izklaidēšanai. Islama izplatīšanās Turcijā liedza sievietēm uzstāties publiski, tādēļ, lai arī cik tas neliktos dīvaini vēderdejas turku kāzās mēdza izpildīt krāsainos svārkos ietērpti zēni. Šis aizliegums turpinājās pat līdz 20.gs vidum.

Vērojama ir arī garīga vēderdeju ietekme. Austrumu dejas māksla sniedz dvēseles harmoniju un sekmē apslēpto psiholoģisko problēmu novēršanu. Austrumos uzskata, ka vēderdejas ļauj uz ilgiem gadiem saglabāt jaunību, atklāt sievišķību, izpaust radošo enerģiju, izraisīt vīriešu interesi un kļūt par pievilcīgu, brīvu, skaistu un pārliecinātu par sevi! Senajos laikos uzskatīja, ka vēderdejas spēj mainīt sievietes likteni.

Gadu gaitā rituāla dejas zaudēja savu reliģisko nozīmi, kļūstot par izklaides elementu Austrumu kultūrā, un izplatījās Grieķijas, Romas un Vidusāzijas valstu teritorijās. Ja kādreiz šo mākslu pārvaldīja izredzētas priesterienes, tad laika gaitā vēderdejas sāka izpildīt dažādu svētku laikā, kā arī mājās tuvinieku priekšā, lai ar hipnotizējošo plastiku noņemt saspringumu un atgriezt dvēseles harmoniju. Visām austrumu sievietēm bija jāapgūst šī māksla, kuru devēja par ķermeņa un dvēseles spēli. Starp citu, ar šīs spēles palīdzību nabadzīgas meitenes varēja piekļūt pie lielās bagātības un ievērojami mainīt savu likteni, apburot ar savu deju kādu ietekmīgu austrumu kungu.

Protams, mūsdienu sievietes emocionāli izpildīta austrumu deja diez vai spēs mainīt likteni, taču noteikti palīdzēs atbrīvoties no depresijas un stresa, kurā iedzen neprātīgais dzīves ritms, konflikti un rutīna, ļaus izjust savu sievišķīgumu, šarmu, gūt estētisko baudu, dvēseles lidojumu un iekšēju pārliecību par to, ka viņa ir skaista un iekārojama.

Nav brīnums, ka vēderdejas ieguva lielu popularitāti visā pasaulē, kā arī Latvijā. Šis deju veids kļuva par mūsdienu modes tendenci, kurai ar prieku seko sieviešu vairākums. Šobrīd, daudzi fitnesa klubi un vairākas deju studijas piedāvā apgūt šo eksotisko, vilinošo deju stilu, taču ne visas sievietes izjūt minēto brīnumaino ietekmi. Lai dabūtu vēlamo dziedinošo efektu vēderdejas ir pareizi jāpasniedz un attiecīgi pareizi jāapgūst” stāsta J.Pihtina. „Nevar mācīt austrumu deju kustības, nepieskaroties dejas garīgai pusei, neizprotot tās filozofiju. Aplami gaidīt, ka cilvēks izjutīs prieku vai gandarījumu par sevi, ja apmācību sāks ar kādas kompozīcijas apgūšanu. Nepatiku izraisa arī pārslodze, ja, veidojot grupas, netiek ņemti vērā cilvēka veselības un fiziskais stāvoklis uz apmācības sākuma mirklis. Svarīgs ir arī savstarpējais kontakts starp dejotāju un deju treneri, un ja tāds ir, tad nav jābaidās runāt ar treneri par savām fiziskām un emocionālām sajūtam. Dažkārt, klausoties kādu mūziku vai sekojot kādai kustībai, tu saproti, ka tavas dvēseles lidojumam ir nepieciešami pavisam savādāki ritmi, tad vienkārši ir jāatrod sev piemērotu deju stilu...” pārdomās dalās sporta deju kluba „Triumfs” vadītāja.