Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

2009.gadā tika atlaisti simtiem skolotāju, arī veselības aprūpi skāra reformu asmens ķirurģiskā iejaukšanās.

Pēdējo divu gadu laikā ir izdarītas daudzas lietas, kuras iepriekš tika gadiem ilgi novilcinātas, taču kādu atzīmi varam likt par šo kavēto mājasdarbu? Vai nav griezts bez fundamentāla izvērtējuma, bez ilgtermiņa skatījuma? Ko tad galu galā mums devušas jau veiktās reformas un kādus mērķus vēl jāsasniedz?

Vidējai izglītībai valstī vajadzētu būt par maksu – tad to apgūtu tikai cilvēki, kuriem tā nepieciešama, ierosina Rīgas ekonomikas augstskolas 2.kursa students Staņislavs Filatovs.

Viņaprāt, pašlaik kopumā vidējās izglītības līmenis Latvijā ir zems, un tas apgrūtina iespējas pat no labas skolas tikt pie darba pie kāda ārvalstu darba devēja, jo vērā tiek ņemts vidējais līmenis,  LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes skaidro S. Filatovs.

”Pēc augstskolu reitingiem un vidusskolas zināšanu līmeņa mums ir skaidrs, ka sistēmā ir problēma, jo mūsu augstskolas nav konkurētspējīgas. Mums būtu
jācīnās ar cēloņiem, kāpēc tas tā ir,” uzsver Stockholm School of Economics maģistrantūras  students Jānis Ķiploks.

”Manuprāt, mums ir pārāk daudz augstskolu un pilnīgi jebkurš ar jebkādiem centralizēto eksāmenu rezultātiem var dabūt augstāko izglītību, tādējādi neveidojas konkurence ne vidusskolās, jo skolēniem nav pilnīgi nekādas motivācijas censties,” saka J. Ķiploks.

Savukārt par veselības aprūpes reformu domās dalās plaušu ķirurgs Jānis Kopeika: „Ir jāsaprot tāda situācija, ko ne mediķi neuztver, ka aizbrauc jaunie, veselie, darbspējīgie – Latvijā paliek mazi bērni un pensionāri, tāpēc ārstējamo slimnieku Latvijā nepaliek mazāk – viņu paliek tikai vairāk, jo tā vidējā, aktīvā paaudze iztrūkst, un nav kas pieskata nedz tos bērnus, nedz tos pensionārus, un viņi tāpēc slimo vairāk. Kad es pats, dežūrējot uzņemšanā, redzu, ka katru otro dienu no patiltes atved kādu bomzi - alkoholiķi bezsamaņā, jo viņš ir pārdzēries, viņam taisa kompjūtertomogrāfiju galvai, lai izslēgtu, vai viņam nav asinsizplūdums galvas smadzenēs, un tas ir medicīniski korekti, bet tas maksā kādus 60 latus no manas, jūsu un no slimnīcas kabatas. Varbūt var definēt, ka valsts apmaksā neirologa konsultāciju, bet, ja viņš grib kompjūteru, lai maksā pats vai ar būtisku līdzmaksājumu, lai mēs padomātu, ka tas nav tā – nu, uztaisām – tā ir mūsu nauda, kas mums tek caur pirkstiem kā smiltis.”

Vairāk par ekonomikas aktualitātēm skatieties katru otrdienu LTV-1 kanālā plkst. 22.45 raidījumā "Naudas Zīmes".