Viens no nozīmīgākajiem traucējumfaktoriem, kas pašlaik ietekmē teritorijas dabu, ir biezais ceļu, taku un kvartālstigu tīkls, nav atrisināts jautājums par pieaugošo atpūtas slodžu plānošanu un vadīšanu; rekreācija dabas parkā galvenokārt attīstās stihiski. Tas stipri sašķeļ un fragmentē biotopus, kā arī rada tranzītteritorijām raksturīgus draudus – tas ir apdraudējums piesārņot dabas parku ar atkritumiem un citām vielām, kā arī ienest teritorijā tai svešas augu un dzīvnieku sugas. Ceļu, taku un kvartālstigu kopgarums parkā ir gandrīz 60 km (1.4. tab.); no tā pāri par 40 km ir takas. Kā zināms, plaši tiek lietoti ne tikai grantētajiem ceļiem parka dienvidu daļā un ziemeļrietumos savieno Ogri ar Ikšķili, bet arī ar automašīnām izbraucamie meža ceļi, jo īpaši peldsezonā karjera apkārtnē, degradējot tam pieguļošos mežus. Tajos tiek iebrauktas mašīnas un motocikli, kas nobrauc no ceļiem gan tādēļ, ka uz ceļa nepietiek vietas, kur apstāties, gan meklējot paēnu. Tā apkārtējā mežā rodas daudz stipri izmīdītu un izbraukātu platību, kur iznīcināta zemsedze, vietām arī nedzīvā zemsega, kā arī atkailinātas koku saknes.

 

Tādēļ plāna izstrādes uzraudzības grupa bija vienisprātis, ka, lai pasargātu teritoriju no pārliecīgas izmīdīšanas, nostaigāšanas un izbraukāšanas, blīvais ceļu un taku tīklojums, kāds tas ir pašlaik, dabas parka teritorijā turpmāk nebūtu pieļaujams. Racionāla taku tīkla izveidošanai ir nepieciešams nodrošināt, ka parka apmeklētāji tiek apzināti un plānoti virzīti pa vēlamām takām (ar informācijas stendu, norāžu, tiltiņu, kāpņu, speciāla seguma u.c. palīdzību), dodot iespēju ērti un ātri pārvietoties pa vieniem un tiem pašiem pārvietošanās koridoriem. Praksē pierādījies, ka izveidojot racionāli izplānotu un labiekārtotu taku tīklu, cilvēki izvēlas pārvietoties pa to (labs piemērs ir Tērvetes dabas parks, Ragakāpas dabas parks, Līgatnes dabas takas u.c.), daļu līdz tam lietoto taku tad var pakāpeniski slēgt. Sagaidāms, ka taku tīkla samazināšanos dabas parkā sekmēs plānoto sporta, tūristu un dabas izziņu taku izveidošana un aprīkošana (skat. C.1. – C.4. punktus, B.11.2., B.11.3. pielik.), pa kurām virzīsies galvenās apmeklētāju plūsmas. Savukārt motorizētā transporta plūsmu optimizēšanai būs nepieciešams slēgt daļu mazāk nozīmīgo ceļu.

 

 

Lai uzlabotu distanču slēpošanas sacensību rīkošanas iespējas parkā, paredzēts izveidot jaunu 6 m platu slēpošanas trasi (tās garums 10.7 km). Trases konfigurācija izvēlēta tā, lai tā minimāli iespaidotu apkārtējo dabu un ainavu. Jāuzsver, ka trases izveidei nav pieļaujama neviena jauna pārvietošanās koridora veidošana, tā veidojama tikai uz esošo koridoru bāzes. 10 km garumā trase ies pa meža kvartālstigām un esošajiem ceļiem (kas jau tagad ir atbilstoša platuma), dažos īsos posmos – pa esošām platām slēpotāju takām. Tikai atsevišķās vietās, kur esošais koridors ir šaurāks par 6m, pieļaujama koku un krūmu izciršana tā malās, lai taku paplašinātu.

 

Dubkalnu karjera austrumu galā plānota sporta laukuma-stadiona (ar skatītāju vietām) izbūve. Tas plānots kā starta un finiša vieta skriešanas, riteņbraukšanas, slēpošanas, soļošanas, orientēšanās, iespējams – arī triatlona, un citām sacensībām, kas norisināsies parka teritorijā pa tajā esošajām sporta un tūristu takām. Paredzēta arī iespēja to izmantot brīvdabas kultūras pasākumu organizēšanai. Sporta laukumu-stadionu plānots būvēt tagadējā mazā dīķa (ūdenstilpes) vietā, to aizberot.

 

Turpat blakus plānota multifunkcionāla tūrisma informācijas un sporta centra celtniecība, ai organizētu tūrisma un sporta aktivitātes dabas parkā, kā arī nodrošinātu karjera un ūdenstilpes apkārtnes (kas ir viena no lielākajām cilvēku masveidīgas pulcēšanās vietām) apsaimniekošanu un uzraudzību. Centrs sniegs daudzveidīgu informācija par Ogres Zilo kalnu dabas parku, kā arī par citiem apkārtnes un Latvijas dabas objektiem, būs pieejami drukātie informatīvie materiāli (apraksti, kartoshēmas, tūristu un sporta taku shēmas u.c.), kā arī dažādi citi materiāli un suvenīri. Plānots organizēt vides izglītības pasākumus. Otrs centra darbības virziens būs sporta pasākumu organizēšana, dabas parkā attīstītās aktīvās atpūtas un sporta veidu (slēpošana, orientēšanās, skriešana, riteņbraukšana, nūjošana u.c.) atbalstīšana, sporta un tūrisma inventāra, atpūtai pie ūdens, nepieciešamā inventāra noma. Centrā būs pieejami arī dažādi citi pakalpojumi (tualetes, kafejnīca), kā arī nakšņošanas iespējas sportistiem un tūristiem (līdz 50 vietu). Centrs rūpēsies arī par karjera teritorijas un tam piegulošās piekrastes meža joslas sakopšanu, kā arī par kārtības ievērošanu šajā teritorijā.

 

Bioloģiskā, ainaviskā un sociālekonomiskā vērtība mazajai ūdenstilpei ir zema, tādēļ lielāko plānoto infrastruktūras objektu – tūrisma un sporta centrs, stadions-sporta laukums – izvietošanu rekultivējamā un pašlaik degradētā karjera teritorijā (nevis karjera ziemeļu piekrastes priežu mežā, kā sākotnēji vēlējās sporta organizāciju un pašvaldību pārstāvji) ir kā kompromiss ar mazāko kaitējumu dabai. Atbildīgajām pašvaldību institūcijām jānosaka trokšņa līmenis, kāds pieļaujams sporta laukumu-stadionu ekspluatējot, lai dabas un rekreācijas vide neciestu no trokšņu piesārņojuma.

 

Pie parka austrumu robežas Ogrē, gar Ogres–Tīnūžu ceļu ierosināts izveidot asfaltētu taku, lai dotu iespēju dabas parkā nodarboties ar skrituļošanu (ar skrituļslidām, skrituļslēpēm u.c.) un tai līdzīgām aktivitātēm, t.sk. radīt apstākļus slēpotāju vasaras treniņiem. Taku varēs lietot arī riteņbraucēji, slēpotāji un citi parka apmeklētāji. Parka teritorijā tās garums ir 4.3 km, Takas plānotais platums ir 4m.

 

Plānojot paredzētos apsaimniekošanas pasākumus, kas saistīti ar sporta un tūrisma infrastruktūras attīstību, ievērots iespējami „mazākā kaitējuma” princips, izvērtējot riskus, izvēlēts risinājums, kas rada iespējami mazākos draudus dabas vērtību un ainavas saglabāšanai. Vairāki aktīvās atpūtas un sporta pārstāvju pieprasīti objekti (tramplīns, nobraucienu joslas ar pacēlāju, asfaltēti apļi parka centrālajā daļā, kempinga mājiņu zona priežu mežā) apsaimniekošanas pasākumos netika iekļauti.

 

 

(rakstā izmantoti izvilkumi no Dabas aizsardzības plāna)