Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vakar Ikšķiles tautas namā ar leģionāru dziesmām atklāta izstāde "Mēs ticējām - Latvija reiz brīva kļūs".

Atklājot izstādi, tās iniciators Kaspars Špēlis pateicās par Ikšķiles novada pašvaldības, Latvijas Kara vēstures rekonstrukcijas kluba "Redut", biedrības „Astoņas zvaigznes”, Mārtiņa Sarmas, Aivara Daģa, Valentīna Špēles, Viktora Katerniča un mākslinieka Ģirta Boronovska ieguldījumu izstādes tapšanā. K.Špēle sola, ka nākošgad izstāde tiks veidota vēl apjomīgāka un kļūs par tradīciju arī turpmākos gadus. "Turpināsim iesākto, neaizmirsīsim latviešu leģionārus un viņu nopelnus," teic K.Špēle.

Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, uzrunājot klātesošos, norādīja: "Mums ir ļoti liels prieks, ka Ikšķilē ir jauni cilvēki, kas māk novērtēt un apzināt latviešu tautas vēsturi, notikumus, kas risinājušies 2.pasaules kara laikā, kad Latviju bija pārmācis sarkanais terors, mūsu tauta jau bija represēta un daudz cietusi. Ļoti daudziem vīriem bija izvēles iespēja - palikt malā vai piedalīties cīņās par savu Latviju. Diemžēl, mūsu karavīriem bija jācīnās svešu valstu formastērpos, taču pamatā bija viena ideja - aizstāvēt Latvijas valsti. Šie notikumi ir pierādījuši mūsu Latvijas tautas gribu būt neatkarīgai, patstāvīgai. Latvijas iedzīvotājiem ir svēta lieta apzināties šos cilvēkus un nekaunēties. Šie vīri 50 gadus bija dažādi noniecināti, pelti un sodīti. Ir svarīgi apzināties viņu ieguldījumu valstī, kurā tagad dzīvojam.”

I.Trapiņš, apskatot ekspozīciju, arī pauda cerību, ka latviešiem nākotnē nevajadzēs ar ieročiem rokās zem svešām varām cīnīties par savu valsti.

Domes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka uz izstādes atklāšanu ieradušies visi Ikšķiles novada domes deputāti. "Tā ir attieksme pret šiem notikumiem un savu valsti," viņš norādīja. No vēstures zinām, ka šeit tika dibināta 15.divīzija, kuras pamatā bija brīvprātīgie.

Savukārt K.Špēles tēvs Valentīns Špēlis “Ogres faktiem” atklāj: “Mans tēvs un vectēvs bija leģionāri, kas savas kara gaitas beidza Kurzemē. Šī izstāde, atzīmējot dienu, kad mūsu tēvi un vectēvi varonīgi cīnījās, ir pretreakcija pret valdības nostāju. Mēs it kā kaunāmies par saviem senčiem, karavīriem, taču varonīgi cīnījās arī latvju sarkanie strēlnieki, kas "pārkrāsojās" tikai tāpēc, ka padomju vara viņiem solīja brīvību, zemi zemniekiem un visiem pārējiem.”

Izstādē apskatāmi leģionāru formastērpi, fotogrāfijas, apbalvojumi un ieroči, kas rada pilnīgāku iespaidu par 2.Pasaules kara latviešu leģionāru ikdienu. Izstādes koncepcija ir veltījums latviešu leģionāriem, kuri cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Izstādes mērķis ir izglītot sabiedrību un godināt latviešu leģionārus.

1944.gadā no 16. līdz 19.martam abas Latviešu leģiona divīzijas - 15. un 19.- Austrumu frontē kopīgi, smagās kaujās cīnījās pret skaitliski lielākiem Sarkanās Armijas spēkiem pie Veļikajas upes. Leģiona karavīriem virspulkveža Artūra Silgaiļa vadībā izdevās noturēt stratēģiski nozīmīgu augstieni. Šī bija pirmā reize, kad abas Latviešu leģiona divīzijas cīnījās plecu pie pleca. Par godu šīm kaujām 1952.gadā, Beļģijā Cedelghemas gūstekņu nometnē Daugavas Vanagu organizācija izvēlējās 16.martu par Latviešu leģiona atceres dienu, kad tiek godināti latviešu leģionāri un viņu kritušie biedri.