Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2011-03-16  12:48:00 / Pašvaldība
 
 Ziņot redakcijai  

Kā ziņots, Ogres novada domes juridiskais dienests solījis nākt klajā ar detalizētu skaidrojumu par jautājumiem, kas saistīti ar Lauberes cūku nobarošanas kompleksu. Turpinājumā publicējam Ogres novada domes atsūtīto materiālu:

Par SIA „Lauberes bekons” cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni
Lauberes pagastā Ogres novadā būvniecību

Šā gada 2. martā Ogres novada pašvaldībā saņēma LR Ekonomikas ministrijas iesniegumum kurā, norādot uz biedrības „Lauberiete” iesniegumu un ņemot vērā saraksti starp biedrību „Lauberiete” un ministriju, kā arī Ogres novada pašvaldību jautājumā par cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni Lauberes pagastā, Ogres novadā celtniecības likumību un Ogres novada pašvaldības Madlienas pagasta pārvaldes Madlienas būvvaldes 23.08.2010. izsniegtās būvatļaujas Nr.31/2010 atbilstību likumu prasībām, Ekonomikas ministrija, uzdots Ogres novada būvinspektoram E.Vilnītim nekavējoties pārtraukt iepriekš minētā kompleksa būvdarbus.

Novada pašvaldība informē, ka, izpildot ministrijas rīkojumu, ar 2011. gada 2. martu visi ar minētā kompleksa būvniecības darbi ir pārtraukti, bet Madlienas būvvaldes 23.08. 2010. izsniegtās būvatļaujas darbība ir apturēta.

Rīt, 17. martā, Ogres novada domes kārtējā sēdes darba kārtībā būs iekļauts jautājums par biedrības „Lauberiete” prasību atcelt Madlienas būvvaldes 23.08.2010. būvatļauju Nr.31/2010 cūku nobarojamā kompleksa ar biogāzes ražotni celtniecībai nekustamā īpašumā „Rukši” Lauberes pagastā, Ogres novadā.
 
Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas sēdē jautājums izskatīts 2011. gada 10. martā. Domes sēdes, kā zināms, ir atklātas un tajās var piedalīties arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Sabiedriskā organizācija – biedrība „Lauberiete” lūdz Ogres novada pašvaldību „atzīt par prettiesisku un atcelt Ogres novada pašvaldības Madlienas būvvaldes izdoto būvatļauju SIA „Lauberes bekons” cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni celtniecībai Lauberes pagastā”.

Savu prasību biedrība ”Lauberiete” motivē ar to, ka:
  • nav notikusi ietekmes uz vidi noslēguma ziņojuma neatbilstības dabas aizsardzības likumiem tiesiskā izvērtēšana;
  • veicot ietekmes uz vidi novērtējumu nav pamatotu pierādījumu par šā novērtējuma veicēju kompetenci un pieredzi;
  • pārkāpti Būvniecības likuma 7. panta (1), 11., 12., 22. panti (1), 2. pants (3) un 3.pants (3);
  • nav panākta vienošanās par kompensācijām Lauberes, Suntažu un Madlienas pagastu iedzīvotājiem. Pārkāpts Administratīvā procesa likuma 92. pants.
Izsniegtā būvatļauja aizskar iedzīvotāju Satversmes 105. un 115. panta garantētās tiesības.
 
Saskaņā ar likuma ”Par ietekmi uz vidi novērtējumu” 22. panta pirmās daļas noteikumiem, ”lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts institūcijai, pašvaldībai vai citai likumā noteiktajai institūcijai noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu kopā ar citu normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem.” Kompetentā institūcija, kas 2008.gada 17. martā sniedza Atzinumu Nr.2 par SIA „Lauberes bekons” nobarojamo cūku audzēšanas kompleksa izveides ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, ir LR Vides ministrijas (tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) Vides pārraudzības valsts birojs.
 
Par šīs valsts institūcijas speciālistu kompetenci ar vides aizsardzību saistītajos specifiskajos jautājumos, to skaitā jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību regulējošu tiesību normu ievērošanu būvējot un ekspluatējot tādus objektus, kā cūku nobarošanas kompleksu nekustamā ar biogāzes ražotni īpašuma „Rukši”, Lauberes pagasta teritorijā, Lauberes pagasta padomei un kompetentām valsts institūcijām šaubas neradās. Savukārt Vides pārraudzības valsts biroja speciālistiem, sagatavojot atzinumu par SIA „Lauberes bekons” nobarojamo cūku audzēšanas kompleksa izveides ietekmi uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, nebija šaubu par šā novērtējuma izstrādes tiešo veicēju kompetenci vai godīgumu pret saviem darba pienākumiem.
 
Ar SIA „Lauberes bekons” nobarojamo cūku audzēšanas kompleksa izveides ietekmi uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu pirms tā apstiprināšanas bija iespējams iepazīties ikvienam interesentam, to skaitā biedrībai „Lauberiete”. Noslēguma ziņojums tika ievietots publiskās mājas lapās www.pork.lv un www.vidm.gov.lv. Par to laikrakstā „Ozolmuižas ziņas” tika publicēts paziņojums. Ne Vides pārraudzības valsts birojs, ne Lauberes pagasta padome, nedz arī Ogres novada pašvaldība no biedrības ”Lauberiete” nesaņēma konkrētas norādes uz faktiem, kas dotu pamatu šaubām par iepriekš minētā ietekmes uz vidi novērtējuma autoru kompetenci vides aizsardzības jomā. Bez tam Vides pārraudzības biroja 2008.gada 17.martā sagatavoto Atzinumu Nr.2 bija iespējams apstrīdēt LR Vides ministrijā mēneša laikā no šī atzinuma spēkā stāšanās dienas. Neviena persona, arī biedrība ”Lauberiete”, šo atzinumu norādītajā termiņā nav apstrīdējusi.
 
Būvniecības likuma 7. panta pirmajā daļā formulēta vietējo pašvaldību kompetence būvniecības jomā. Saskaņā ar šī panta pirmā punkta noteikumiem vietējo pašvaldību kompetencē ir ”izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi”.
 
Lauberes pagasta padome 2006.gada 1.jūnijā apstiprināja Lauberes pagasta teritorijas plānojumu. Šo lēmumu Ogres novada dome apstiprinājusi 2009.gada 17.septembrī, pieņemot lēmumu „Par Ogres novadā ietilpstošo, bijušo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu kā Ogres novada saistošo noteikumu apstiprināšanu” (prot. Nr.5; 2.§), (sk. lemjošās daļas punkts 1.4.).
 
Lauberes pagasta padome 2008.gada 30.septembrī pieņēma lēmumu Nr.3 (prot. Nr.9) atļaut detālplānojuma izstrādi cūku nobarošanas kompleksa izveidei ar biogāzes ražotni Lauberes pagastā. Šāds plānojums tika izstrādāts un saskaņā ar Lauberes pagasta padomes 2008.gada 12.decembra lēmumu Nr.2 (prot. Nr.11) nodots sabiedriskai apspiešanai. Šīs apspriešanas pirmais posms notika no 2008.gada 27.novembra līdz 2008.gada 10.novembrim, bet otrais posms no 2008.gada 18.decembra līdz 2009.gada 20.janvārim.
 
Lauberes pagasta padome, realizējot Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto funkciju, 2009.gada 30.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.5 (prot. Nr.6) par izstrādātā detālplānojuma zemes gabaliem „Rukši”, „Vepri”, „Troļļi”, „Vikingi” Lauberes pagastā, Ogres rajonā, apstiprināšanu. Pēc Lauberes pagasta pievienošanās ar Ogres novadam Ogres novada dome 2009.gada 17.septembrī pieņēma lēmumu „Par saistošo noteikumu Nr.17/2009 „Detālplānojums nekustamajiem īpašumiem „Rukši”, „Vepri”, „Troļļi”, „Vikingi”, Lauberes pagastā, Ogres novadā” apstiprināšanu” (prot. Nr.5; 3.§)
 
Šeit aprakstītā Lauberes pagasta un Ogres novada pašvaldības rīcība ļauj secināt, ka Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkta prasības nav pārkāptas.
 
Spēkā esošais Lauberes pagasta teritorijas plāns nosaka, ka teritorija, kurā saskaņā ar izstrādāto detālplānu zemes gabaliem „Rukši”, „Vepri”, „Troļļi”, „Vikingi” var atrasties cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni, zemes lietošanas mērķis ir ”jaukta ražošanas un darījumu apbūves teritorija”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.498 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” galvenā saimnieciskā darbība uz šeit minēto nekustamo īpašumu zemes ir lauksaimniecība. Pie šīs grupas pieder zeme, kuru izmanto sējumiem, zāles pļaušanai, lopu ganīšanai. Šai grupai pieskaita zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības, lauksaimniecības uzņēmumu kompleksus, kuri specializējušies konkrētā lauksaimniecības nozarē un kopā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši uzņēmējdarbības specifikai izmanto ēkas un būves, kas kalpo šo specializēto uzņēmumu ražošanas procesu vajadzībām.
 
Ņemot vērā šos apstākļus, detālplāns par iepriekš norādīto zemes īpašumu zemes izmantošanas veidu nosaka lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve.
 
Tātad cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni būvniecība un turpmākā ekspluatācija patiesībā nav pretrunā Lauberes pagasta teritorijas plānojumā paredzētajam zemes izmantošanas veidam, jo Lauberes pagasta teritorijas plānojumā nav noteikts vispārīgs aizliegums nodarboties ar cūkkopību vai noteikti dzīvnieku skaita ierobežojumi cūku kompleksu būvniecībai pagasta teritorijā.
 
Apbūves noteikumi paredz, ka pirms pašvaldība akceptē konkrētas saimnieciskās darbības veikšanu, kā dotajā gadījumā cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni būvniecību un turpmāko tā ekspluatāciju jauktas ražošanas un darījumu apbūves teritorijās, nekustamā īpašuma īpašniekiem ir jāizstrādā detālplānojums, paredzot tajā obligāti pildāmi pasākumus aizsardzībai pret trokšņiem un cita veida piesārņojumiem. Kā jau iepriekš minēts, šāds detālplānojums pēc Lauberes pagasta padomes pieprasījuma ir izstrādāts un no minētās pašvaldības puses akceptēts.
 
Līdz ar to Lauberes pagasta pašvaldība un Ogres novada pašvaldība nav pārkāpušas Būvniecības likuma 11.panta otrās daļas noteikumus.
 
Būvniecības likuma 11.panta pirmās daļasnoteikumi paredz, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. Šajā gadījumā cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni būvniecība notiek uz būves pasūtītājam, t.i., SIA „Lauberes bekons” piederošas zemes. Tātad norādītās likuma normas nav pārkāptas.
 
Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta trešās daļas noteikumiem „pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierobežot to koriģējot, savā lēmumā motivējot, kādas likuma normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un publiskās apspriešanas rezultātus.”
 
Lemjot jautājumu par cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni nekustamo īpašumu „Rukši”, „Vepri”, „Troļļi”, „Vikingi” Lauberes pagasta teritorijā aizliegšanu vai atļaušanu, objektīvi nepastāvēja neviena likuma norma, kas, ņemot vērā konkrētos apstākļus, būtu devusi pašvaldībai iespēju neatļaut šāda kompleksa būvniecību. LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojs savā Atzinumā Nr.2 par SIA ”Lauberes bekons” nobarojamo cūku audzēšanas kompleksa izveides ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu nepārprotami norāda ”…ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā nav konstatēti izslēdzoši fakti, kas nepieļautu cūku audzēšanas kompleksa izveidi Ogres rajona Lauberes pagastā, …”.
 
Tā kā minētā kompleksa būvniecība nav arī pretrunā ar spēkā esošo Lauberes pagasta teritorijas plānojumu un detālplānojumu zemes gabaliem „Rukši”, „Vepri”, „Troļļi”, „Vikingi”, Lauberes pagasta padome 2009.gada 30.jūnijā pieņēma lēmumu „Par saistošo noteikumu Nr.4 „Detālplānojums zemes gabaliem „Rukši”, „Vepri”, „Troļļi”, „Vikingi”, Lauberes pagastā”. Šādi rīkojoties, Lauberes pagasta padome ir ņēmusi vērā gan Civillikuma 1036. un 1038. pantos noteiktās īpašnieka tiesības rīkoties ar tam piederošu mantu, nepārkāpjot labās ticības principu un principu, saskaņā ar kuru, ierobežojumiem ir jābūt attaisnojamiem, tas ir, tiem ir jābūt noteiktiem ar likumu, tiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un tiem ir jābūt samērīgiem. Tātad ar šo lēmumu bija jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp SIA “Lauberes bekons” tiesībām netraucēti izmantot savas īpašuma tiesības un iegūt no Lauberes pagasta teritorijā tai piederošajiem īpašumiem pēc iespējas lielāku ekonomisku labumu, no vienas puses, un pie šo īpašumu tiešā tuvumā dzīvojošo personu tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, no otras puses.
 
Līdz ar to nav arī pamata atzīt biedrības „Lauberiete” iesniegumā izteikto apgalvojumu, par to, ka Madlienas būvvaldes 23.08.2010. būvatļauja „aizskar iedzīvotāju Satversmes 105. un 115. panta garantētās tiesības”.
 
Būvniecības likuma 12.panta pirmajā daļā noteikumi paredz, ka pašvaldība, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošina paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski:
1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus;
2) samazina nekustamā īpašuma vērtību;
u.t.t.”
 
Informatīvie materiāli par SIA „Lauberes bekons” plānoto nobarojamo cūku audzēšanas kompleksu bija pieejami Lauberes pagasta padomē, Madlienas pagasta padomē, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā pārvaldē un Vides pārraudzības valsts birojā.
 
Laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 84 (2006.gada 31.maijs) publicēts paziņojums par to, ka LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojs 20.04.2006. pieņēmis lēmumu Nr.237 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu SIA „Lauberes bekons” cūku audzēšanas kompleksa izveidei Ogres rajona Lauberes pagasta nekustamos īpašumos ”Vepri” un ”Rukši”. Paziņojumā norādīts, ka „interesenti var saņemt informāciju par paredzēto darbību un sagatavotajiem dokumentiem Lauberes pagasta padomē, ”Ozolmuiža”, kā arī Vides pārraudzības valsts birojā, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldē. Analoga satura paziņojums tika publicēts laikrakstā ”Ozolmuižas ziņas” 2006. gada jūlija numurā.
 
Lauberes pagasta kultūras namā 2007.gada 13.aprīlī notika iecerētā projekta uietekmes uz vidi darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās arī biedrības „Lauberiete” pārstāvji.
 
Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 185 (2008.gada 23.oktobris) tika publicēts paziņojums par to, ka no 2007.gada 27.oktobra līdz 10.novembrim notiks detālplānojuma zemesgabaliem „Rukši”, „Vepri”, „Troļli” un „“Vikingi” Lauberes pagastā, sabiedriskās apriešanas pirmais posms. Tika norādīta vieta atsauksmju un priekšlikumu iesniegšanai. Šāda satura paziņojumi publicēti laikrakstos „Ogres Ziņas” Nr. 122, 2008.gada 20.novembrī, „Ozolmuižas ziņas” Nr. 9, 2008. gada oktobris.
 
Par iepriekš minētā detālplānojuma 1.redakcijas nodošanu sabiedriskai apspriešanai un atzinuma saņemšanai tika ziņots laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr. 197, 1998.gada 18.decembrī, kā arī „Ozolmuižas ziņas” 2008.gada decembra Nr.11. Minētajos paziņojumos norādītas gan vieta, kurā iespējams iepazīties ar plānojuma materiāliem, gan adreses atsauksmju iesniegšanai.
 
Paziņojumi par iespēju iepazīties ar Lauberes pagasta padomes 30.06.2009. apstiprinātajiem Saistošajiem noteikumiem Nr.4 „Detālplānojums zemes gabaliem „Rukši”, „Vepri”, „Troļli” un “Vikingi” Lauberes pagastā, Ogres rajonā” tika ievietoti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” Nr. 102, 2009.gada 2.jūlijā, laikrakstā „Ogres Vēstis” 04.07.2009. numurā un „Ozolmuižas ziņas” 2009. gada jūlijā, Nr.7.
 
Likumdošanā nav paredzēta būvvaldes akceptētā būves tehniskā projekta sabiedriskā apspriešana, tomēr ar cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni būves tehnisko projektu jebkurš interesents var iepazīties Madlienas būvvaldes telpās.
 
Visi šeit uzrādītie fakti ļauj secināt, ka Būvniecības likuma 12.pantā ietverto tiesību normu pārkāpumi Lauberes pagasta un Ogres novada pašvaldību, kā arī Madlienas būvvaldes rīcībā, risinot ar cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni projektēšanu un būvniecību saistītos jautājumus, nav konstatējami.
 
Izskatāmajā biedrības „Lauberietes” iesniegumā norādīts, ka iepriekš minētā būvatļauja atceļama, jo pārkāpti Būvniecības likuma 22.panta pirmās daļas noteikumi, tā paša likuma 2.panta trešās daļas un 3. panta trešās daļas noteikumi. Iesniedzēja neuzrāda konkrētus faktus, kas apstiprina minēto tiesību normu pārkāpumus. Līdz ar to biedrības „Lauberiete” apgalvojums iegūst nekonkrētu raksturu.
 
Būvniecības likuma 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka „visiem būvniecības dalībniekiem, izņemot šā likuma 16.panta trešajā daļā minētos gadījumus, jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehnisko parametrus, kritērijus un ierobežojumus.
 
Nav faktu, ka cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni Lauberes pagastā būvniecības dalībnieki savā rīcībā būtu atkāpušies no šīs tiesību normas prasībām. Minētā kompleksa būvprojektu likumā noteiktajā kārtībā 2010.gada 29.aprīlī ar savu lēmumu ir akceptējusi Madlienas būvvalde.
 
Pirms būvprojekta apstiprināšanas tas tika saskaņots ar visām ieinteresētajām un kompetentajām valsts institūcijām, kuru uzdevums ir raudzīties, lai tiktu izpildītas Būvniecības likuma 3. panta trešajā daļā ietvertās prasības, kas nosaka, „būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:
1) stiprību un stabilitāti; 2) ugunsdrošību; 3) drošību lietošanā; 4) higiēnas un nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi; 5) energoefektivitāti; 6) akustiskās prasības.

Visu šeit norādīto prasību ievērošanu cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni izstrādātajā būvprojektā Nr.15/16-14 garantē tā autors. Ja kāda no minētajām prasībām nebūtu ievērota, tad Madlienas būvvalde 29.04.2010. šo dokumentu nebūtu akceptējusi. Projekta izstrādātājam draud tiesiska atbildība par kādu no Būvniecības likuma 3. panta trešās daļas noteikumu neievērošanu viņa izstrādātajā būvprojektā.

Būvniecības likuma 2. panta trešās daļas noteikumi nosaka, ka būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistošie starptautiskie līgumi.
 
Izstrādājot un akceptējot dokumentus, kas tieši vai netieši noteica Madlienas būvvaldes 23.08.2010. būvatļaujas Nr.31/2010 SIA “Lauberes bekons” un “Baltic Pork” izsniegšanu, ir ievērotas Būvniecības likuma, likuma „Par ietekmi uz vidi novērtējumu”, Vides aizsardzības likuma, Civillikuma, Administratīvā procesa likuma, Teritorijas plānošanas likuma, Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi.

Biedrības „Lauberiete” iesniegumā min Administratīvā procesa likuma (APL) 92.panta neievērošanu. Šis APL pants nosaka: „ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.”

Iesniedzēja nenorāda kāds mantisks kaitējums ir nodarīts biedrībai „Lauberiete”, Madlienas būvvaldei izsniedzot iepriekš minēto būvatļauju. Biedrība „Lauberiete” nav iesniegusi dokumentu, kas apliecinātu faktu, ka Lauberes, Suntažu un Madlienas iedzīvotāji ir pilnvarojuši šeit nosaukto biedrību turpmāk kārtot jautājumus, kas varētu būt saistīti ar kompensāciju piedziņu sakarā ar iepriekš minētā kompleksa būvniecības izraisīto seku rezultātā nodarīto kaitējumu minēto pagastu iedzīvotājiem.

Reāli iespējamā, t. i., prognozējamā kaitējuma kompensācijas garantijas jautājuma risināšana ir apdraudēto personu un iespējamā kaitējuma nodarītāja kompetence, pēdējam uzņemoties civiltiesisko atbildību. Likumdošanas akti neparedz šāda jautājuma starp ieinteresētajām pusēm atrisinājumu kā obligātu priekšnoteikumu būvatļaujas izsniegšanai šeit izskatāmajā gadījumā. No visiem ekspertu un attiecīgo valsts, pašvaldības institūciju atzinumiem jautājumā par cūkkopības kompleksa ar biogāzes ražotni Lauberes pagastā izriet, ka, ievērojot šāda objekta būvniecības un tālākas ekspluatēšanas noteikumus, nekāds kaitējums minēto pagastu iedzīvotājiem nevarētu būt nodarīts.

Madlienas pagasta pārvaldes Madlienas būvvalde 23.08.2010. būvatļaujas Nr.31/2010 SIA “Lauberes bekons” un “Baltic Pork” cūku nobarošanas kompleksa ar biogāzes ražotni būvniecībai izsniegšanas juridisko pusi pamato ar LR Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” 112. un 116. punkta nosacījumiem, kā arī ar LR Būvniecības likuma prasībām.

Madlienas būvvaldes izsniegtā būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu. Minētā administratīvā akta adresāts ir šīs būvatļaujas saņēmējas, t.i., abas iepriekš minētās uzņēmējsabiedrības, kas neapstrīd šīs būvatļaujas tiesiskumu, neprasa tās atcelšanu un jauna administratīva akta izdošanu. To prasa biedrība „Lauberiete”, kas savā 21.09.2010. iesniegumā nav norādījusi, kādas tieši iesniedzējas tiesības ir pārkāptas izsniedzot iepriekš minēto būvatļauju. Līdz ar to biedrības „Lauberiete” iesniegums tika novērtēts kā populārsūdzība, t.i., sūdzība, ko persona iesniedz sabiedrības, nevis savu interešu aizstāvībai. Administratīvo tiesību piemērošanas praksē, tai skaitā tiesu praksē, publiskās subjektīvās tiesības pārsūdzēt būvatļauju būvniecības procesā ir trešajām personām, kuru īpašuma tiesības aizskar paredzētā būvniecība. No iesnieguma nevar konstatēt, ka biedrības „Lauberiete” īpašuma tiesības Madlienas būvvaldes izsniegtā būvatļauja ir aizskārusi. Tas ir viens no apstākļiem, kas deva pārliecību pēc iepriekš minētā iesnieguma saņemšanas izsniegtās būvatļaujas darbību neapturēt.



Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1.  2.  3.  4.  5.  6.  7.  8. 

"LIKUMMĪĻIEM" 
2011-03-22  06:55:54
Civillikums 1079. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis."

tāda ir pieredze 
2011-03-22  06:53:54
INTENSĪVO CŪKU RAŽOTŅU MĒSLI IR 30 REIZES INDĪGĀKI PAR SADZĪVES ATKRITUMIEM UN TO BIOLOĢISKAIS SKĀBEKĻA PATĒRIŅŠ IR 160 LIELĀKS.

Jens uzsveru! ES nostādne 
2011-03-22  06:51:39
jaunu industriālās cūkkopības gigantu veidošana Latvijā neatbilst ilgtspējīgas attīstības vadlīnijām, kur teikts, ka „ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi.“

jautājums M. Siliņam 
2011-03-22  06:50:15
Siliņ, kāpēc to ko rakstīji Ogres vēstīs nevari iestāstīt savam kolēģim Bartkevičam? Nu nevar būt, ka viņam tik grūta galva, un/vai ka Tu būtu tik slikts skolotājs. Vajag taču deputātus - vismaz kolēģus - skolu direktorus apgaismot.

kas par lietu? 
2011-03-22  06:43:48
Māris, Jens un pārējie komentētāji saprot tikai Bartkevičs, kas ir ar mums, nesaprot un ir pret mums

absurds 
2011-03-22  06:41:51
nupat kā apmāti - Lauberē komplekss, Suntažos Allažu sūdu bedre. Nav pamatojuma kāpēc SIA “Ulbroka” šo “nevainīgo bedrīti” nebūvē pie sava kompleksa, savā novadā, bet “dārgo zeltu” lūk “bez jebkādiem riskiem” “dāvina” Suntažu pagastam? (Transporta izmaksas iespaidīgas – tad kāpēc...?) Kas te notiek! Vai novada zeme Ogres kungiem vienaldzīga?

lj 
2011-03-21  21:50:19
Vai vēl arvien nav skaidrs,kungi! Mēs nevēlamies Sahāras tuksnesi saviem bērniem un mazbērniem

fakts 
2011-03-21  11:34:58
Bartkevičam būvatļaujā nav nevienas!!!! prasības, kas būtu jāpilda aizsargājot dabu, cilvēkus. Labi smērēts

tā vajag rīkoties kungi 
2011-03-21  11:33:17
Mežāres pagasta padome atkārtoti noraidījusi Dānijas uzņēmējiem piederošas firmas SIA "CMC Ozoli" piedāvājumu pagasta teritorijā uzcelt jaunu cūku audzēšanas kompleksu. Uzņēmums atšķirībā no pirmās reizes tagad kā alternatīvu bija norādījis iespēju pielietot citu kūtsmēslu utilizācijas tehnoloģiju. Proti, dāņi tagad bija iecerējuši arī šķidrmēslus izsēt apkārtējos laukos.Tomēr arī šis piedāvājums nav apmierinājis Mežāres pagasta padomes deputātus. Tiesa, pašvaldība dāņu uzņēmējus nav pilnībā atraidījusi. Izpildot trīs jaunas pašvaldības noteiktas prasības, būvniecība tomēr var notikt. Proti, pagasts vēlas, lai dāņi ne tikai piedāvā mēslu pārstrādi substrātā un ūdenī kā papildu alternatīvu, bet gan izvēlas kā vienīgo pieņemamo mēslu pārstrādes tehnoloģiju un lieto to visā kompleksa darbības laikā.Tāpat pagasts vēlas, lai būtu uzrādīta mēslu pārstrādes procesa galaprodukti pie minētās substrāta tehnoloģijas un to, kur tos paredzēts izmantot tālāk. Visbeidzot, trešā prasība ir detaļplānojuma izstrāde zemes gabalam, kur paredzēta kompleksa būve.Pagasta padomes priekšsēdētāja Kornēlija Brūniņa skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz iedzīvotāju paustajām bažām, ka uzņēmēji piesārņos vidi un pasliktinās dzīves apstākļus.

redzēju 
2011-03-21  11:29:33
iet vaļā pilnā sparā - bez tiesas un likumības

brīdinājums 
2011-03-21  11:28:39
tikai pēc šīs bezatbildes nedomā sākt būvēt.

un 
2011-03-21  11:26:58
uz visu to cik cinisks Bartkeviča, Mūrnieka skaidrojums

Māris Siliņš 
2011-03-21  11:25:32
Ahilleja papēdis – paaugstinātais fosfora daudzumsTomēr ir viens aspekts, kuru šī novērtējuma veicēji, cerams, ne aiz ļauna prāta, nav ņēmuši vērā. Kā zināms, cūku mēslu Ahilleja papēdis vienmēr ir bijis paaugstinātais fosfora daudzums tajos. Darbā «Daži kūtsmēslu normatīvu izstrādes metodiskie aspekti» Aldis Kārkliņš, Ināra Līpenīte, LLU Lauksaimniecības fakultāte norāda, ka viena nobarojamā cūka ( 30 - 100 kg) gadā dod 3,3 kg fosfora. Tas nozīmē, ka kopējais fosfora daudzums cūku mēslos būtu:12 000 cūkas x 3,3 kg = 39 600 kg.Šos mēslus paredzēts izkliedēt uz 686 hektāriem. Tas nozīmē, ka katrs hektārs saņemtu vismaz 57,72 kg fosfora. Vismaz tāpēc, ka šie aprēķini nav par intensīvi nobarojamām cūkām. To nobarošana paredz izmantot no dzīvniekiem iegūtas barības piedevas ar paaugstinātu fosfora saturu. Savukārt Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Uzņēmumu tehniskie noteikumi (nozares standarts) paredz, ka uz vienu ha izkliedējamā fosfora daudzums nedrīkst pārsniegt 25 kg/ha. Tas nozīmē, ka katrs hektārs ik gadu saņems vismaz 2, 5 x vairāk fosfora. Tas sāļu veidā uzkrāsies augsnē un dažu gadu laikā katastrofāli samazinās šo lauku auglību. Te nu kompleksa apsaimniekotājiem nāksies iet divus ceļus:1. Turpināt šķidro mēslojumu izliet uz tiem pašiem laukiem, riskējot tos pārvērst par neauglīgiem tuksnešiem,2. Atteikties no noslēguma ziņojumā apsolītā un šos cūku mēslus izkliedēt citās, plānā neminētās platībās un samaksāt nebūtiskās soda naudas. Mana pieredze apgalvo, ka kompleksa apsaimniekotāji izvēlēsies otro ejamo ceļu, jo tad posta aina pirmajā acu uzmetienā būs mazāk pamanāma. Vai gribam vietejo Sahāras tuksnesi?Cilvēcei ir zināmas ekoloģiskās katastrofas, kas radušās nesaprātīgas saimniekošanas rezultātā. Pašlaik zinātnieki ir vienisprātis jautājumā, ka arī Sahāras tuksnesis ir pārāk lielās lopkopības intensitātes (dzīvnieku skaits uz laukuma vienību) rezultāts. Es nedomāju, ka Lauberes, Madlienas un Suntažu pagastu vadība ir iecerējusi kādreiz nākotnē radīt lieliskus treniņu apstākļus visiem tiem, kuri nolēmuši startēt Parīzes – Dakāras rallijā. Neatlaidīgi piesārņos Ogri un Mazo JugluTomēr viens gan ir skaidrs – neizmantotais fosfors neatlaidīgi piesārņos upes – Ogri un Mazo Juglu. Tieši fosfora klātbūtne upēs veicina to aizaugšanu. Tas savukārt ne tikai samazina pēc skābekļa prasīgo zivju populācijas, bet arī veicina zilaļģu (ciānbaktēriju) savairošanos. Tādā gadījumā par peldēšanos Ogres upē nāksies runāt pagātnes formā, un saviem bērniem un mazbērniem varēsim stāstīt – tas bija tad, kad mēs Ogres upē nirām un makšķerējām. Vai to mēs patiesi gribam? Trīs reizes mazāk cūkuArī pieminētā biogāzes ražošana šajā kompleksā nav panaceja pret fosfora piesārņojumu. Viens kubikmetrs digestātsa (pārpalikums pēc šķidrmēsliem, kad iegūta biogāze), kā tas norādīts Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Uzņēmumu tehniskajos noteikumos (nozares standarts), saturot līdz 0,4 % fosfora. Nav grūti izrēķināt, ka 24 000 m3 (kompleksā gada laikā iegūstamais apjoms) digestāta tādā gadījumā saturēs līdz pat 96 000 kg fosfora, tas ir 96 000 kg: 686 ha = 139,9 kg/ha. Šis apjoms fosfora pieļaujamo normu pārsniedz pat 5,5 reizes!Es neesmu pret cūku audzēšanu kā tādu. Jebkura ražošana ir atbalstāma, ja vien tā ir draudzīga videi un lietderīga sabiedrībai kopumā. Pašlaik cūku radīto mēslu blīvums ir no 56,12 cūkas uz vienu hektāru. Futbolu spēlē 22 cilvēki. Pa laukumu viņi skraida 90 minūtes. Es domāju, ka katrs ir savām acīm redzējis, kāds izskatās laukums pēc spēles, ja tas ir bijis slapjš. Tad mums atliek vien minēt, kāds tas varētu izskatīties, ja četrus mēnešus cauru diennakti uz to nokārtot savas dabiskās vajadzības dotos šīs 56,12 cūkas. Vai to mēs patiešām gribam? Tieši fosfors sniedz mums pareizo atbildi – pieļaujamajam cūku skaitam kompleksā ir jābūt tieši trīs reizes mazākam.

Jens Zvirgzdgrauds 
2011-03-21  11:22:02
Veselības riski, ko rada piesārņojums no lielām cūku fermām. Šķidrie mēsli no cūku fermām satur ap 300 dažādu smirdīgu vielu, no kuŗām pazīstamākās ir sērūdeņradis un amonjaks. H2S jau vidēji lielās koncentrācijās izsauc elpošanas ceļu patoloģiju (pie 100 – 400 daļiņām uz miljonu gaisā), bet lielā koncentrācijā ir nāvējošs. Elpošanas ceļu bojājumus izraisa arī NH3, kas ceļas no cūku urīna un fekālijām. Amonjaku vējš var aiznest simtiem kilometru tālu un piesārņot gaisu un ūdeni arī citās vietās. Nitrāti, kas iekļūst organismā, pārveidojas par nitrītiem un uzbrūk sarkanajiem asinsķermeņiem, pārvērsdami hemoglobīnu par metahemoglobīnu, kuŗš atšķirībā no hemoglobīna šūnām skābekli nenes. Darbinieki, kas ieelpo mikrobus cūku fermās, endotoksīnu vai glukānu ietekmē sirgst ar chroniskām kaitēm. Cūku šķidrajos mēslos ir simtiem dažnedažādu gaistošo organisko savienojumu. Šie mēsli ir 30 reizes indīgāki par sadzīves atkritumiem un to bioloģiskais skābekļa patēriņš ir 160 lielāks. Pfiesteria piscicida ir vienšūnis, kas satur paralizējošu neirotoksīnu, kuŗš izraisa zivju paralīzi un var tāpat ietekmēt arī cilvēku. Mēsli satur salmonellas, streptokokus, chlamidijas, utt. Kompleksos cieši iesprostotās cūkas bez tam pie dzīvības bieži uztur tikai antibiotikas krietnās devās, no kā 80 procenti izdalās vidē ar mēsliem. Pret antibiotikām noturīgas baktērijas ir šādu mēslu neatņemama sastāvdaļa tāpat kā S, N, P, hormoni un smagie metāli. Jau P un N vien lielās koncentrācijās izraisa ūdeņu eitrofikāciju un degradē ūdenstilpnes. Regulāras noplūdes no mēslu glabātuvēm draud ar pakāpenisku gruntsūdeņu piesārņojumu un dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Izvairīdamās no atbildības par šķidro mēslu vienkāršu izliešanu laukos, koncentracijas, kuŗas daudzkārt parsniedz nepieciešamo mēslojumu, cūku fermas nereti slēdz līgumus par šā darba veikšanu ar apakšuzņēmējiem. Ārzemēs, īpaši Austrumeiropā, dāņi ik gadus nobaro vēl kādu miljonu cūku. Dānijā pašā ik gadus nobaro vairākus miljonus cūku. Baltijas jūŗā tā rezultātā ir radušās milzīgas uz visiem laikiem mirušas „platības,“ kaut arī šāda situācija ir pretrunā ar 1992.gada Helsinku konvenciju par piesārņojuma novēršanu Baltijas jūŗā. Konvencijas 6.pants prasa šādiem piesārņotajiem ievērot labākās pieejamās technoloģijas, kas cūkkopības nozarei apkopotas dokumentā BREF (07.2003), sk, kopsavilkumu latviski („Atsauces dokumentā“ par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTA) intensīvajā mājputnu un cūku audzēšanā saskaņā ar ES Padomes Direktīvas 96/61/EK 16. panta 2. punktu.) Piemēram, iestrādāt šķidrmēslus zemē, izmantojot konvencionālus mēslu izkliedētājus ar plašu darbības rādiusu, nav LPT. Jāņem vērā arī ES Direktīva par nitrātiem - minimālie obligātie noteikumi mēslu iestrādāšanai zemē ar mērķi nodrošināt visiem ūdeņiem vispārēju aizsardzības līmeni pret slāpekļa savienojumu piesārņojumu, kā arī papildu noteikumi par mēslu iestrādāšanu zemē tā saucamajās nitrātjutīgajās teritorijās. Neraugoties uz visu to, jaunu industriālās cūkkopības gigantu veidošana Latvijā neatbilst ilgtspējīgas attīstības vadlīnijām, kur teikts, ka „ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi.“ Tā kā cūkgaļas patēriņš Latvijā pēc Zemnieku Saeimas datiem vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā saražoto apjomu, Latvijas interesēs ir atbalstīt cūkgaļas ražošanu iekšzemes patēriņam. Tas tomēr būtu jādara vidēji lielās fermās, nevis jāveicina gigantisku dāņu kompleksu ieviešanās visās Latvijas malās, kas ražo tikai eksportam uz Krieviju, bet piesārņojumu atstāj Latvijā. Iespējamais risinājums: valsts atbalsts bioloģiskas cūkgaļas patēriņam, stimulējot pieprasījumu – kompensēt ražotājam starpību starp "konvencionālās" cūkgaļas tirgus cenu un bioloģiskās cūkgaļas ražošanas izmaksām Latvijā. Noteikt lielumu, kādu nedrīkst pārsniegt atbalstāmie uzņēmumi valsts atbalsta saņemšanas laikā.

tāda ir pieredze 
2011-03-21  11:20:27
Izdzīvojot no mājām vietējos iedzīvotājus, dāņu cūkaudzētāji arvien vairāk izplešas Kurzemē, un šobrīd ar Satversmes tiesas lēmuma palīdzību viņi vēlas legalizēt latviešu dzīves kvalitātes sagraušanu. Dāņu kompānija Nygaard International izrādījusies plēsīga haizivs šķietami cienījama investora ādā, un Liepājas rajona Lažas pagasts tagad nožēlo, ka pirms vairākiem gadiem ielaidis kompāniju savā zemē. Milzīgas ārzemju kapitālam piederošas cūku fermas, smirdoņa un pamestas viensētas kilometriem lielās platībās diez vai būtu vēlamais Latvijas lauku attīstības modelis. Saprotot, ka jau divas kūtis bija kļūda, Lažas pagasts teritorijas plānojumā iekļāva aizliegumu fermu paplašināšanai. Uzņēmums iecerējis uzbūvēt vēl astoņas kūtis. Tātad cūku mēslu smirdoņa līdz pat Aizputei atsmirdētu ar pieckārt lielāku spēku. Turklāt otrā pagasta malā ar šiem dāņiem it kā nesaistīti citi dāņi arī nodarbojas ar cūkaudzēšanas rūpalu, un smārds līdz ar to jūtams, pūšot dažādiem vējiem. Vistuvāk fermai dzīvo Gunita Jostmane ar ģimeni. Atnākuši uz šejieni 1998. gadā. Piesaistījusi skaistā vieta, vēži un foreles upē. Tagad to vairs nav. "Visa mana dzīve ir sabojāta," teic G. Jostmane. Bērzi kalstot nost. Akā ūdens neesot dzerams, jo satur amonjaku. Pāri visam klājas baisa smirdoņa. Taču jaunā ģimene ir ietiepusies un savu zemi dāņiem nepārdod: "Varbūt tā ir mana latvietes spītība, bet es te atnācu pirmā un tagad nepadošos." Pērn prasību pagasta vadībai iestrādāt teritorijas plānojumā aizliegumu esošo cūku kompleksu paplašināšanai un jaunu būvniecībai parakstīja 248 cilvēki un pagasts paklausīja, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plānojumu apstiprināja. Parasti namatēva vārds ir likums, taču ne šoreiz. Nygaard International apstrīdējusi pagasta teritorijas plānojumu Satversmes tiesā, un sūdzība pieņemta izskatīšanai. Dāņu advokāti balstījuši prasību uz diviem Satversmes pantiem: 64. pantu – "Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros" un 105. pantu: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra apzinās, ka risks mēroties spēkiem ar bagātu kompāniju, kuru ar ievērojamām subsīdijām balsta Dānijas valdība, ir liels. Pārsimt tūkstošu latu lielais Lažas gada budžets neparedz algot dārgus advokātus, taču šoreiz neesot citas izejas. "Ja piekāpsimies vai zaudēsim prāvu, būs precedents, un viņi drīkstēs darīt, ko grib," saka nelielā pagasta vadītāja.

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības