Reti kurš ogrēnietis atzīs, ka viņu apmierina ielu stāvoklis pilsētā. 2009.gada vasarā uzsāktie Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas Fonda projekta 2.kārtas darbi Ogres ūdenssaimniecības attīstībā, kurus bija plānots beigt 14 mēnešos, ir krietni ieilguši, un pilsēta joprojām ir pārrakta krustām šķērsām. Situāciju vēl jo vairāk pasliktina pietiekamā platumā nenotīrītās brauktuves.

 

Viskritiskākā situācija šobrīd ir izveidojusies Brīvības ielā. «Viena lieta izbraukt sašaurināto un bedraino ielu no rīta, braucot uz darbu, un vakarā, atgriežoties mājās. Tad varbūt varētu teikt, ka nav vēl tik traki. Pavisam citas izjūtas pārņem, ja pa šo ielu jābrauc daudzas reizes dienā,» saka SIA «Ogres Autobuss» šoferis Aivars Pumpurs un ar viņu vienisprātis ir kolēģi Andrejs Kukurāns, Modris Ārste, Andris Ozoliņš, Jānis Kļemka un Arnis Zālītis – šoferi ar pieredzi, kuri situāciju, kāda Ogrē izveidojusies pašlaik, neatminas. Līdz ar to šoziem degvielas jāpatērē vairāk, jo nemitīgi jālavierē, lai apbrauktu bedres, kur tas iespējams, bet lielākoties tas nemaz nav iespējams. Maršrutā jāpavada ilgāks laiks, ar ko ne vienmēr ir apmierināti pasažieri. Arī remontēt autobusus nākas krietni vien biežāk kā citus gadus, riepas tiek nobrauktas divtik īsākā laikā, nerunājot nemaz par avārijas situācijām, ar kādām jāsaskaras vai ik dienas. Turklāt visi šie papildu izdevumi jāsedz no uzņēmuma kabatas.

 

«Šodien man paredzēts reiss no Madlienas uz Ogri, tad pa Ogri un atpakaļ uz Madlienu. Dienā jāveic pieci reisi – jānobrauc aptuveni 210 kilometru. Kamēr zeme nav atkususi, lauku rajonos braukšanai nav ne vainas, bet, iebraucot pilsētā, sākas problēmas. Nedod Dievs, ja pretim nāk kravas auto vai otrs autobuss, tad ir grūti izmainīties, jābrauc virsū ledus valnim. Tagad jau ceļu uzturētāji plēš to visu nost, bet ceļus vajadzēja tīrīt laikus, kad sniga, nevis tagad, kad viss piesalis un sablietēts. Ir vietas, kur šo sniegu varēja netraucēti nostumt no ceļa braucamās daļas. Tagad Brīvības iela kļuvusi par tādu kā izmēģinājuma poligonu ekstremālā braukšanā. Piemēram, Ogresgalā jābūt noteiktā laikā, bet neskriesi taču pa tām bedrēm. Cilvēki burkšķ, kavē vilcienu, uztraucas, kāpēc laikus nebrauc autobuss,» situāciju raksturo A.Pumpurs.

 

«Pie Kursu bāzes, mainoties ar pretimbraucošo kravas auto, brauktuve bija tik šaura, ka nebija kur palikt, kravas auto aizķēra un nolauza autobusam spoguli. Pēc negadījuma konkrētajā ielas posmā ceļa uzturētāji atrada iespēju katrā pusē paplašināt brauktuvi aptuveni par 50 centimetriem. Autobusa spogulis maksā vidēji 300 latu, turklāt braukt tālāk nedrīkst, reiss ir «norauts». Jāsauc rezerves autobuss, ja tāds ir, nemaz nerunājot par neapmierinātajiem pasažieriem, kuri nokavējuši sev svarīgas darīšanas. Turklāt autobuss divas trīs dienas stāv dīkā, kamēr tiek sagādāts jauns spogulis,» stāsta Andrejs Kukurāns. Līdzīgs stāsts ir arī viņa kolēģim Modrim Ārstem. «Arī pie Ogres Mūzikas skolas kabatiņa sniega valnī tika uztaisīta tikai tad, kad mainoties vieglais auto noskrāpēja autobusam sānu. Vai tiešām uz kaut kādiem uzlabojumiem satiksmē varam cerēt vien tad, kad noticis negadījums? Apskrāpētais autobuss arī jāremontē. Ja agrāk uz laukiem braucām ar nepatiku, tad tagad iepriekš minēto iemeslu dēļ ir otrādi,» konstatē M.Ārste, piebilstot, ka šogad šis ir jau ceturtais negadījums, kad autobusiem tiek noskrāpēti sāni vai nolauzti spoguļi.

 

SIA «Ogres Autobuss» valdes loceklis Artūrs Bērziņš teic, ka šoferu sāpi viņam nākas uzklausīt ik dienu un bezspēkā noplātīt rokas, jo tālāk šie stāsti dzirdīgas ausis nesasniedz. Ogres pilsētā maršruta autobusi dienā nobrauc 982 kilometrus. Kopumā Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadā ik dienu līnijā dodas 20 SIA «Ogres Autobuss» autobusi, kurus maiņu režīmā apkalpo 32 šoferi. Protams, problēmas rodas ne tikai Ogrē. Tā, piemēram, nepietiekami notīrītā sniega un neveiksmīgi izprojektētās pieturvietas dēļ Ķegumā autobuss tajā nevar iebraukt un, izlaižot vai uzņemot pasažierus, nobloķē satiksmi uz šosejas. Šoferīšiem ir arī labi vārdi ko teikt – no Meņģeles vai Ķeipenes ceļu uzturētājiem citi varētu pamācīties.

 

Šoferi teic, ka šogad Ogrē viņiem bieži vien ar autobusiem nācies pašiem šķūrēt sniegu, lai paplašinātu brauktuvi un varētu vispār izbraukt. Stūres vīri joko, ka nākamgad varētu padomāt par sniega lāpstu pierīkošanu, lai šo uzdevumu atvieglotu, jo autobusa šoferis atbild ne vien par savu, bet arī desmitiem pasažieru drošību. Lai nu kā, jācer, ka ziema tomēr pamazām atkāpsies, pavasara saulīte sniegu nokausēs un nākamziem ceļu uzturētāji vairāk domās par to, kā uzlabot darba efektivitāti, jo līdzekļu ir tik, cik ir. Bet šoferus sāk uztraukt jau kas cits, proti, kas, sākoties atkusnim, notiks ar jau tā bedrainajām pilsētas ielām, kad to segums sāks «cilāties» un sēsties?

 

Pašvaldība sola iespēju robežās šo jautājumu risināt. Kā liecina Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas sniegtā informācija, Komunālās nodaļas speciālisti ir apsekojuši ielas un sagatavojuši kontrolziņojumu ielu uzturētājiem, lai veiktu nepieciešamos darbus – rievošanu un satiksmei bīstamo bedrīšu remontu. Komunālās nodaļas vadītāja Valentīna Jahimoviča atzīst, ka šobrīd, pēc pirmajiem atkušņiem, īpaši pilsētas centrālās ielas ir kritiskā stāvoklī. «Līdz šim, kad gaisa temperatūra bija ļoti zema, vienīgais, ko varējām darīt – satiksmei bīstamās bedres remontēt, izmantojot auksto asfaltbetonu, kas ir dārgs un kalpo salīdzinoši neilgu laiku,» skaidro V. Jahimoviča. «Kad gaisa temperatūra sasniegs plus piecus grādus, ielu uzturētāji varēs šīs bedres sākt labot ar karsto asfaltbetonu. Pirmās tiks labotas tās ielas, kur kursē sabiedriskais transports. Salīdzinot – viens m² karstā asfaltbetona izmaksā 10 latu, aukstais asfaltbetons – 16 latu.» Šī, saprotams, ir tikai ielāpu lāpīšana, jo runāt par ielu savešanu kaut kādā kārtībā varēs tikai pēc Kohēzijas darbu pilnīgas pabeigšanas, bet tas vēl tik ātri nenotiks.

 

Pirms mēneša, informējot par situāciju Brīvības ielā sakarā ar Kohēzijas fonda projekta darbiem, p/a «Mālkalne» tehniskais direktors Alberts Vilcāns norādīja, ka šajā teritorijā sācis strādāt A/S BMGS apakšuzņēmums SIA «Suis – Rīga», darbi norit raiti un plānots, ka mēneša laikā, proti, marta sākumā, tiem vajadzētu būt pabeigtiem. Diemžēl darbi kārtējo reizi aizkavējušies. «Jā, laika apstākļu dēļ tie tika pārtraukti, un darbus plānots atsākt marta vidū. Brīvības ielā palicis neliels posms – aptuveni 50 metru, kur tiks turpināti darbi. Termiņš visu Kohēzijas darbu pabeigšanai Ogres pilsētā, kad rakumi tiks arī noasfaltēti, ir jūlijs,» skaidro A.Vilcāns, norādot, ka būvniekiem vairākkārt izteikti aizrādījumi par ielu uzturēšanu, taču soda sankcijas pagaidām nav pielietotas. Savulaik publiskā iepirkuma konkursu par firmām, kas izpildīs projektā paredzētos darbus, veikusi Vides ministrija, kas arī iepirkuma procedūras rezultātā izvēlējās firmas, kuras darbus izpildīs. SIA «Bāra» darbus veic Pārogrē, AS «BMGS» – Jaunogrē un kartonfabrikas rajonā. «Ja sāksim sodīt, nedomāju, ka viņi no tā sāks strādāt ātrāk vai labāk. Var pat gadīties, ka uzņēmums vispār darbus nepabeidz, piemēram, piesaka maksātnespēju, kā tas jau citviet noticis, bet mēs esam ieinteresēti, lai šie darbi tomēr tiktu pabeigti. Ir saprotama iedzīvotāju neapmierinātība, taču ieguvumi no šī fonda realizēšanas būs tā vērti,» uzskata A.Vilcāns.

 

Bedres «lāpa» tranšejas platumā...

Atliek cerēt, ka tā tas tiešām būs un braucēji aizmirsīs par «sīkajām» ķibelēm. Ir tikai viens «bet» – diemžēl nepamet sajūta, ka «odziņas» vēl tikai priekšā. Diemžēl ES Kohēzijas fonds finansē tikai ielas atjaunošanas darbus tranšejas platumā, bet asfalts līdzās šīm tranšejām daudzviet ir tikai pāris centimetrus biezs un, tam pieskaroties, sabirzt, kā rezultātā veidojas bedres. Lai sakārtotu ielas pienācīgā līmenī, nepieciešami lieli finansu līdzekļi, kuri netiek piešķirti no Kohēzijas fonda. Darbiem beidzoties, šī kļūs par pašvaldības problēmu, bet finansējums ielām kopš «treknajiem gadiem» samazināts vismaz trīs reizes...