Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ķeguma novada dome vērtē alternatīvas, lai atteiktos no "Latvenergo" kā siltuma ražotāja pakalpojumiem, informē Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols.

"Sadarbība ar "Latvenergo" ir izrādījusies neveiksmīga un rezultāts nav pieņemams, jo "Latvenergo" pakalpojumi izmaksā nesamērīgi dārgi," atzīst R.Ozols. Viņš norāda, ka Ķegumā šobrīd ir augstākie siltuma tarifi Latvijā, sasniedzot Ls 53,91 par megavatstundu. Salīdzinājumam – par tādu pašu siltumenerģijas daudzumu Kocēnos maksā Ls 21,30, Lubānā – Ls 23,12, bet Aizkrauklē Ls 25,02. Šobrīd arvien vairāk ķegumiešu izvēlas atdalīties no centrālā tīkla, apkurinot mājas ar saviem apkures katliem. Lai glābtos no dārgā "Latvenergo" siltuma, tiek izmantots gan šķidrais kurināmais, gan granulas un citi kurināmie. Turpinoties šādām tendencēm, Ķeguma namu apsaimniekotājs SIA "Ķeguma Stars" bankrotēs, skaidro R.Ozols.

Viņš norāda, ka šāda situācija veidojusies tādēļ, ka pašvaldība savulaik kavējusies no "Latvenergo" pārņemt Ķeguma siltumapgādes funkcijas. Visbeidzot, sākoties 2006.gada ziemai, "Latvenergo" piedraudējis apkuri pārtraukt saistībā ar vides prasībām vecajai katlu mājai. Lai glābtos no Godmaņa krāsniņām, pašvaldībai nācies steidzīgi slēgt līgumu par "Latvenergo" apkures sistēmu, arī siltumtrašu pārņemšanu un jaunas katlu mājas celtniecību. Ķegums iegādājies siltumtrases, par kurām "Latvenergo" iepriekšējos gados regulatoram sniedzis datus, ka siltuma zudumi tajās sastāda aptuveni 10%, bet uzsākot ekspluatāciju konstatēts, ka reālais siltuma zudums trasēs ir vismaz 30% un tehniskais stāvoklis ir slikts. Faktiskajai situācijai neatbilstošu siltumtrašu zudumu norādīšana regulatoram iesniegtajos tarifu aprēķinos būtu vērtējama kā krāpšana, domā R. Ozols.

Slēdzot līgumu, liktas cerības uz Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, taču, kā norāda R.Ozols, "Latvijā Regulators neko neregulē, tikai pārbauda papīrus. Ja "Latvenergo" formāli „uz papīra“ pierāda tarifa pamatotību, tad tas tiek apstiprināts." Vairāku gadu garumā meklēti dažādi risinājumi, veiktas pārrunas ar "Latvenergo", taču bez rezultāta.

Skaidras idejas kā situāciju risināt Ķegumā pagaidām nav. Viena no iespējām – pašvaldībai būvēt savu katlumāju. Jau veikti pirmie aprēķini un tie ir cerīgi -  tarifs Ķegumā varētu samazināties līdz Latvijas vidējiem rādītājiem. Tuvākajā laikā plānots slēgt līgumu par tehniski ekonomiskā pētījuma uzsākšanu.

R.Ozols gan atzīst, ka jaunas katlu mājas būvniecība ir ļoti pretrunīgs risinājums. Ja tas tiks īstenots, tad samērā nesen (par pusotru miljonu!) ar ERAF līdzfinansējumu "Latvenergo" uzbūvētā katlu māja paliks neizmantota. Visticamāk, nāksies tiesāties ar Latvenergo, kas pieprasīs kompensācijas. "Tas būs skandāls un no tehniskā viedokļa nejēdzība. Taču turpināt šābrīža situāciju ir ekonomiska nejēdzība," uzsver R.Ozols, "šajā gadījumā izvēle ir vienkārša – vai nu nebeidzamas šausmas, vai šausmīgas beigas. Tā kā šausmīgās beigas iestāsies tik un tā, pat ja neko nedarīsim, tad, varbūt, ir vērts izvēlēties šausmīgas beigas jau savlaicīgi, negaidot brīdi, kad centralizētā apkures sistēma būs pilnīgi degradēta."