Komentāri (39)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sākšu ar to, ka pats izbraucu šo reorganizējamo skolu maršrutu un izrunājos ar pedagogu kolektīviem. Turklāt man pašam ir daudzbērnu ģimene, 10 gadu pieredze pedagoģiskajā darbā un pašlaik studēju pedagoģijas un izglītības vadības specialitātē. Tāpēc izglītības reformas jautājums mani ļoti interesē un satrauc.

Uzskatu, ka skolu reorganizācija bija jāskata kopā ar pagastu pārvaldēm un tur arī jālemj par skolu turpmāko likteni. Pagastu pārvaldēm jau ir samazinātas funkcijas – centralizēta Bāriņtiesa, Sociālais dienests, tagad šim sarakstam pievienosies arī skolas.

Domes sēdē šīs koncepcijas veidotāji skaidri un gaiši pateica, ka šai reorganizācijai nav ekonomiskā pamatojuma. Un neviens nevarēja atbildēt, cik liela naudas summa tiks ietaupīta, Taurupes skolai pievienojot divas filiāles – Mazozolu un Meņģeles pamatskolu. Nav izvērtēts, vai Taurupes vidusskolai ir šāda kapacitāte, lai tā varētu nodrošināt pilnvērtīgu darbu arī filiālēs.

Pirms kāda laika arī kaimiņu novadā Ķegumā tika izveidotas filiāles, bet jau šogad tiek runāts par to slēgšanu. Šis filiāļu modelis sevi nav attaisnojis, jo neatbilst reorganizācijas pamatojumam – uzlabot mācību kvalitāti. Kā var to uzlabot, ja skolā nav direktora un nav vadības?!

Vēl. Piemēram, Madlienas vidusskolai kā filiāle tiek pievienota Krapes pamatskola. Algas abās skolās atšķiras Ls 80,- diapazonā (Krapē tā ir mazāka). Kura no šīm skolām būs zaudētāja, kura ieguvēja? Vai algas tiks palielinātas uz Madlienas skolas rēķina, vai no citiem resursiem? Atbildes uz šiem jautājumiem domes sēdē tā arī neguvu.

Mūsu novadā jau ir negatīvi piemēri, kur, likvidējot skolu, tukša paliek arī apdzīvotā vieta. Tā noticis ar Vēreni, Zādzeni, Plāteri. Daudzās vietās skola ir vienīgais izglītības un kultūras nesējs, jo tur notiek dažādas aktivitātes un mutuļo dzīve. Tāpat mēs zinām, ka daudzi bērnu vecāki nevar samaksāt par pusdienām skolā, bet, ja šī skola ir tuvu mājām, tad bērns var atnākt un paēst mājās.

Šveicē un Austrijā, piemēram, jau sen ir sapratuši, ka, pat ja klasē ir tikai trīs skolēni, skolu slēgt nedrīkst, jo tad šo bērnu ģimenes paliks uz vietas, tās nepārcelsies dzīvot un strādāt citur.

Tāpēc mans viedoklis ir un paliek: ja šī reforma bija kaut kur jāuzsāk, tad tas bija jādara pagastu pārvaldēs. Protams, katram cilvēkam viņa darba vieta ir svarīga, tāpēc pagastu pārvaldes vadītāji domes sēdē neteica nevienu vārdu savu skolu aizstāvībai. Taču ir jāatzīst, ka, novājinot skolas, mēs novājinām arī laukus, un pēc dažiem gadiem šajos pagastos arī pagastu pārvaldēm vairs nebūs ko darīt.

Aiz katras skolas stāv tās vēsture, dibinātāji, audzēkņi. Piemēram, Mazozolu skola tika dibināta kā draudzes skola jau 1775. gadā! Kas ar šo Taurupes filiāli būs tālāk? Tajā pašā laikā Mazozolos uztur pustukšu tautas namu, par ko tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Manā skatījumā šie līdzekļi būtu jāpārorientē, lai tie nonāktu tieši līdz vajadzīgajam adresātam – Mazozolu pagasta iedzīvotājam. Tas nav vienīgais piemērs pagastos. Protams, var veikt šo pārdali, kad nauda seko skolēnam, bet, manuprāt, ir svarīgi domāt par visu Latviju kopumā, jo lauki paliek aizvien tukšāki un šo lauku skolu saglabāšana būtu kā zināma nodeva mūsu lauku nākotnei.

Uzskatu, ka deputāti tika ievēlēti, lai paustu savu vēlētāju gribu un šajā gadījumā pagastu iedzīvotājiem pašiem būtu jāizsaka savas vēlmes, vai, teiksim, viņi grib saglabāt pagasta pārvaldi vai skolu. Un mūsu, deputātu, pienākums – izpildīt pagastu iedzīvotāju gribu. Diemžēl bieži vien sanāk otrādi. Tie, «no centra», zina labāk, kā jādzīvo un kas nepieciešams pagastos.