Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Dodoties strādāt uz ārzemēm, nereti rodas jautājums, ko darīt ar mājdzīvniekiem, stāsta Ogres Veterinārās aptiekas-ambulances ārste Inga Bauģe.

Daudzi no tiem savus saimniekus ieguvuši "bagātajos gados" un šobrīd vēl ir jauni vai pusmūžā, tādēļ lielākā daļa saimnieku mīluļu iemidzināšanu izvēlas nelabprāt un tai piekrīt vien kā galējam līdzeklim. Parasti cilvēks mēģina ņemt dzīvniekus līdzi vai atrast tam jaunus saimniekus tepat, pie radiniekiem vai draugiem Latvijā.

Ja esat nolēmuši dzīvnieku ņemt līdzi uz ārzemēm, tad par to jādomā ļoti laicīgi, jo ir valstis, kurās prasības pret dzīvnieku ievešanu ir ļoti stigras. Atsevišķos gadījumos nepieciešamo formalitāšu kārtošana var aizņemt pat septiņus mēnešus (Malta, Anglija, Īrija). Lai ar mājdzīvnieku dotos uz Zviedriju un Norvēģiju, ir vajadzīgi četri mēneši, bet braucienam ar mīluli pa kontinentālo Eiropu - Vāciju, Franciju, Poliju - 21 diena. Braucot uz Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, būs jāgatavojas 30 dienas un vajadzēs Veterinārās pārvaldes izsniegtu sertifikātu.

Gatavošanās ceļojumam sākas ar dzīvnieka starptautiskās pases iegūšanu, mikročipa ievietošanu un vakcināciju pret trakumsērgu. Tas viss ir jāveic vienā dienā, jo netiks ņemtas vērā tās vakcinācijas, kas saņemtas līdz mikročipa ievadīšanai. Mikročips nepieciešams dzīvnieka identifikācijai un piesaistei pie viņa pases. "Tas nozīmē, ka ar šo pasi aizbraugs tikai viens dogs, nevis, piemēram, pieci," skaidro I.Bauģe.

Ja ar dzīvnieku braucat uz Īriju vai Angliju, tad 30 dienas pēc vakcinācijas tiek ņemtas asinsanalīzes un pētītas dzīvnieka organismā izstrādātās antivielas pret trakumsērgu. Ja šo analīžu rezultāti atbilsto normām, tad dzīvnieks drīkst iebraukt attiecīgajā valstī tikai pēc sešiem mēnešiem kopš asins analīzes noņemšanas dienas (nevis kopš vakcinācijas). Šī asins analīze pēc tam ir derīga visu mūžu ar vienu no sacījumu - ja ne dienu neesat nokavējuši kārtējo trakumsērgas vakcināciju.

Savukārt Norvēģijā un Zviedrijā dzīvnieku var ievest, ja pēc vakcinācijas pagājuši četri mēneši un divdesmit dienas. Tad tiek veikta asinsanalīze un, ja viss kārtībā, varat braukt jau tajā pašā dienā. Arī šoreiz analīze būs derīga visu dzīvnieka mūžu, bet ar noteikumu, ka pēc nākamās vakcinācijas, kas veikta ārpus, attiecīgi, Norvēģijas vai Zviedrijas, jāpaiet 120 dienām (tātad, ja, taupot līdzekļus, dzīvnieku vakcinēsiet Latvijā, to atkal Norvēģijā varēsiet ievest tikai pēc 3 mēnešiem).

Ja uz attiecīgo valsti braucat pirmo reizi, tad labāk vispirms turp doties bez dzīvnieka un noskaidrot vai jaunajā dzīvesvietā būs dzīvnieka turēšnai un pastaigām piemēroti apstākļi. Piemēram, ir valstis, kur, lai daudzdzīvokļu namā varētu turēt mājdzīvnieku, vispirms jāsaņem visu kaimiņu piekrišana, bet citur noteikta attiecīga izmēra dzīvnieka turēšanai nepieciešamā dzīvojamā platība. Dažviet, savukārt, dzīvnieks mēneša laikā pēc ievešanas jāreģistrē noteiktās iestādēs. Tas viss vispirms jānoskaidro, lai nenokļūtu nepatikšanās. Parasti visas veterinārās prasības var noskaidrot attiecīgās valsts vēstniecībā. Šos nosacījumus apiet un dzīvnieku ievest kaut kā pa kluso labāk nemaz nemēģināt, ja vien nevēlaties nonākt dzīvnieku kontrabandistu sarakstā un uz vairākiem gadiem saņemt aizliegumu iebraukt attiecīgajā valstī, līdz ar to zaudējot arī iecerētās peļņas iespējas.

Interese par dzīvnieku sagatavošanu izvešanai uz ārzemēm pēdējo divu gadu laikā ir nemainīga. Kopumā dzīvnieka sagatavošana izbraukšanai var maksāt līdz 100 latiem, ieskaitot asinsanalizēs, vakcināciju, dzīvnieku pasi, čipu un citas nepieciešamās formalitātes, kas gan parasti nav jāmaksā vienā dienā, bet gan dažādos maksājumos visā dzīvnieka sagatavošanas periodā.

Savukārt, ja apsverat iespēju savu mīluli tomēr atstāt Latvijā, ņemiet vērā, ka dzīvnieki, kas paliek pie jauniem saimniekiem, bijušajiem dodoties uz ārzemēm, nereti kļūst skumji un depresīvi. Šādi pārdzīvojumi var ietekmēt arī dzīvnieka, it īpaši suņa, veselību (palielinās dzīvnieka saslimstība ar dažādām kaitēm). Vieglāk šādas pārmaiņas pārdzīvo kaķi, taču sunim atmiņa parasti ir ilgāka. Tomēr dzīvnieka atstāšana Latvijā pie draugiem vai radiem viņam var būt arī vieglāka, nekā došanās uz ārzemēm, nezinot, vai viņam būs piemēroti dzīves apstākļi.

Suns dzīvei jaunā vidē var ātri iedzīvoties, ja vien ir piemēroti dzīves apstākļi (iespēja pastaigāties utt). Taču nereti ārzemēs dzīvnieku uzturēt ir daudz dārgāk. Ir valstis kur ir augsti dzīvnieku nodokļi, ļoti dārgi veterinārie pakalpojumi un citi faktori, kas ievērojami sadārdzina mīluļa uzturēšanu. Noteikumi var būt atšķirīgi ne vien dažādās valstīs, bet arī dažādās pilsētās. Ja dzīvnieks devies trimdā kopā ar jums, tad nereti, ciemojoties dzimtenē, būs lētāk viņu aizvest pie Latvijas vetārstiem.