Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šogad beidzas 2004. gada jūnijā apstiprinātā Ogres Zilokalnu dabas parka dabas aizsardzības plāna termiņš, tāpēc ir uzsākta jauna plāna izstrāde – laika posmam no 2011. līdz 2015. gadam.

Dabas parks ir teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērots sabiedrības atpūtai, izglītošanas un audzināšanai. Atpūtas un saimnieciskās darbības organizēšana dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. (VIKIPĒDIJA)
 
Īpaši aizsargājamā teritorija - dabas parks „Ogres Zilie kalni” - atrodas Ogres un Ikšķiles novada teritorijā, no 314 ha kopējās platības tikai 22,5 ha atrodas Ogres novada teritorijā, pārējie Ikšķiles novadā un pieder Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži”.
 
Plāna izstrādi uzrauga darba grupa
Par jaunā plāna izstrādi Ogres novada pašvaldībā martā notika sanāksmē, kurā piedalījās gan vides un dabas aizsardzības speciālisti, gan aktīvās atpūtās un sporta cienītāji, gan citi interesenti, lai kopīgās diskusijās ieskicētu tālāko rīcību plāna izstrādē.
 
Dabas aizsardzības plāna būtība ir sabalansēt cilvēka vēlmes un darbību ar dabas aizsardzību, dabas vērtību saglabāšanu.
 
Mēnesi pēc pirmās sanāksmes ar LR Vides ministrijas Dabas aizsardzība pārvaldes ģenerāldirektora rīkojumu tika izveidota dabas parka „Ogres Zilie kalni” projekta uzraudzības grupa šādā sastāvā: Jānis Krūmiņš – dabas aizsardzība pārvaldes Gaujas nacionālā parka administrācijas Plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs, direktora vietnieks, Ina Grīsle - Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženiere meža un vides aizsardzības jautājumos, Marija Mileiko - Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Dabas sektora vadītāja,  Vita Rudzīte - SIA ,,Rīgas meži” meža labiekārtošans daļas vadītāja, Guntars Kurmis - Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors, Aivars Bigačs – Ogres novada pašvaldības vides speciālists, Ieva Rove – Latvijas Dabas fonda padomes locekle, Solvita Krodziniece – Ogres meža tehnikuma pārstāve, Andris Kivlenieks - orientēšanās kluba „Ogre” pārstāvis, Roberts Raimo, Latvijas slēpošanas savienības valdes loceklis, Ivars Jākobsons – biedrības „24h sporta klubs” pārstāvis, Sintija Kuršinska – biedrības „Ogres forums” pārstāve, Inesis Babāns – biedrības „Ogres slēpotāju klubs” valdes loceklis.
Kā redzams, projekta uzraudzības grupas sastāvā iekļauti gan valsts un pašvaldības, gan arī nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvji.
 
Pētnieki inventarizē dabas vērtības
Dabas aizsardzības plāna izstrādi veic individuālais pētniecības uzņēmums „Pededze”, ar kuru Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu.
Uzņēmuma vadītājs Māris Laiviņš projekta uzraudzības grupai ziņoja par paveikto šajā laikā posmā. Veicot dabas parka dabas vērtību stāvokļa inventarizāciju, ir noteikta osa morfoloģija (virsa), uzskaitītas augu atradnes, izstrādāts putnu sugu un bezmugurkaulinieku apskats, sistematizēti biotopi (meži).
 
Ogres Zilo kalnu reljefs ir daudzveidīgs, relatīvā augstuma starpība ir ap 20 m, minimālais augstums virs jūras līmeņa ir 24 metri dabas parka pilsētas daļā un  maksimālais – 65,3 m (143. kvadrāta izcirtumā). Pētnieki ir izstrādājuši Zilo kalnu virsas enerģijas karti, kas ir svarīga no biotopu aizsardzības viedokļa.
 
Dabas vērtību inventarizācija apliecina, ka dabas parkā ir saglabājušās vairākas retās augu sugas, tostarp arī Ruiša pūķgalve, kas Latvijā aug tikai dažās vietās. Zilajos kalnos aug zāļlapu smiltenīte, šaurlapu lakacis, smiltāju esparsete, pundurbērzs šaurlapu lakacis, meža silpurene, pļavas silpurene, jumstiņu gladiola, smiltāju neļķe, lielziedu uzpirkstīte. smaržīgā naktsvijole, čemuru palēks, ziemeļu linneja, zaļziedu ziemciete, smiltāju vijolīte, smiltāju tragantzirnis, miltenājs, gada staipeknis, vālīšu staipeknis, parastais plakanstaipeknis, smažīgā nakstvijole.
 
Šovasar, darbojoties Zilajos kalnos, M.Laiviņš pirms Līgo svētkiem sastapis cilvēkus, kuri bija saplūkuši aizsargājamos augus, turklāt lielā daudzumā, jo, lūk, neesot zinājuši, kas tie tādi, kur nu vēl to, ka šie augi ir reto un aizsargājamo sugu pārstāvji.

Ir veikta arī Zilo kalnu mežaudžu sastāva analīze, pētīta mežaudžu un valdošās kokaudzes sugas vecumstruktūra. Zilajos kalnos dominē priede – 76 procenti, tad seko bērzs – 14 procenti, egle – 5 procenti, baltalksnis – 3 procenti, apse – 2 procenti.
 
Pašlaik pētniecības uzņēmums, veicot dabas parka stāvokļa inventarizāciju, analizē cilvēka darbības ietekmi. Tiek pētīta meža izmainītības pakāpe, taku tīkls, meždegas, izcirtumi, ierakumi, augsnes erozija.
 
Pie Dubkalnu ūdenskrātuves lieli postījumi 
Tas, ka cilvēka darbība ietekmē dabu Zilajos kalnos, ir redzams pat ar neapbruņotu aci, jo dažviet, kā teikt, palikusi tikai plika zeme, sevišķi tas jūtams pie Dubkalnu ūdenskrātuves, kur cilvēku nekontrolētas darbības rezultātā augsnes erozija sasniegusi bīstamu pakāpi, koku sakņu sistēma ir atkailināta, apkārtne ir piedrazota ar atkritumiem.

Ar Dubkalnu ūdenskrātuvi šobrīd ir ļoti lielas problēmas, jo tās apkārtnē valde pilnīga cilvēku patvaļa un visatļautība. Šī dabas parka daļa atrodas Ikšķiles novada teritorijā, pieder SIA „Rīgas meži”, bet ūdenskrātuvi un tās apkārtni izmanto gan ogrēnieši un ikšķilieši, gan citu pašvaldību iedzīvotāji. Vieglās automašīnas novietotas kur pagadās, izmīdot un iznīcinot augāju; tiek dedzināti ugunskuri, malkai nocērtot turpat blakus augošu priedi; pašiem aizbraucot prom, paliek visdažādākā veida atkritumi.

Šovasar SIA „Rīgas meži” organizē atkritumu savākšanu divas reizes nedēļā, taču cilvēki atkritumus atkal „saražo” straujā tempā.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, piedaloties dabas aizsardzības projekta uzraudzības grupas sanāksmē, informēja, ka ir runāts ar Ikšķiles pašvaldības vadību par Dubkalnu ūdenskrātuves uzraudzību un arī attīstību. Tā kā šī ūdenskrātuve kļūst arvien populārāka, ir iecere ierīkot sertificētu pludmali, tādejādi līdzīgi kā sporta bāzes, tā arī pludmales izveide radītu priekšnoteikumus civilizētai dabas parka teritorijas izmantošanai.

Tā kā ūdenskrātuvi cilvēki izmantos arī turpmāk, acīmredzot dabas parka apsaimniekošanas pasākumu plānā tiks paredzēta autostāvvietu izveide. Ir jānodrošina pastāvīga šīs teritorijas uzraudzība no sabiedriskās kārtības viedokļa.   
 
Kvadracikli noposta augāju
Lielu ļaunumu nodara mehanizētie transportlīdzekļi, tāpēc, izstrādājot dabas parka aizsardzības plānu un nodrošinot teritorijas apsaimniekošanu, speciālisti iesaka pilnīgi aizliegt kvadraciklu braukšanu, automašīnām atļaut pārvietoties tikai pa trim galvenajiem grants ceļiem, ka šķērso dabas parka teritoriju (Jaunogre – Ikšķile, Juanogre – Kalnāji, Ikšķile – Kalnāji). Tāpat ir ieteikums iezīmēt velosipēdistu – atpūtnieku taku no pilsētas.
 
Pastaigām un sportam, ogošanai un sēņošanai
Dabas parkā kā valdošajai jābūt ekstensīvai atpūtai, kas izpaustos pastaigās, izmantojot esošo taku tīklu. Liela daļa iedzīvotāju, kā liecina novērojumi, tiešām šādu atpūtas veidu izmanto visos gada laikos, baudot Zilo kalnu atspirdzinošo, veselīgo, fitoncīdiem bagāto gaisu.
 
Runājot par intensīvo atpūtu (velobraukšanu, slēpošanu), un ir skaidrs, ka cilvēku Zilos kalnus izmanto un izmantos ne tikai pastaigai, dabas parka teritorijā ir jāsabalansē dabas aizsardzības un cilvēku intereses, kas, protams, nav viegli izdarāms.
 
Jau pirmajā sanāksmē par Zilo kalnu dabas parka turpmāko apsaimniekošanu daudz tika runāts par dabas parka izmantošanu aktīvas atpūtai, šo iespēju paplašināšanu, vienlaikus gādājot par dabas vērtību saglabāšanu. Toreiz M. Laiviņš kā vienu no dabas aizsardzības plāna izstrādes mērķiem un uzdevumiem minēja aktīvas atpūtas un sportošanas iespēju paplašināšanu Ogres Zilajos kalnos.
 
Dominējošais sporta veids Zilajos kalnos ir un acīmredzot arī turpmāk būs slēpošana, turklāt tieši slēpošana vismazāk traucē augājam. Jau tagad ir izveidotas slēpošanas trases, slēpotāji darbojas visaktīvāk – gan trašu izveidē, gan priekšlikumu un prasību sagatavošanā dabas parka turpmākajai izmantošanai.

Riteņbraucēji arī izmanto Zilos kalnus, taču trases nav precīzi iezīmētas. Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji iesaka riteņbraukšanai izmantot atsevišķus parka teritorijas kvartālus.

Savukārt par jāšanas sportu runājot, ir ierosinājums to ierobežo un atļaut tikai pa galvenajiem grants ceļiem, jo zirgi izmin un iznīcina augāju.
 
Kā zināms, Zilos kalnus ir iecienījuši ogotāji un sēņotāji. Nav plānots noteikt aizliegumu lasīt ogas un sēnes, taču riekstošana un dekoratīvo augu plūkšana dabas parka teritorijā ir aizliedzama, uzskata dabas aizsardzības plāna veidotāji.
 
Jāturpina labiekārtošana, sabiedrība jāizglīto
Dabas parka aizsardzības plānā paredzēts ietvert pasākums, kas saistīti ar parka teritorijas labiekārtošanu. Vienlaikus šiem labiekārtojuma elementiem būs arī sava veida audzinoša un izglītojoša misija. Pie takām plāno izvietot virziena norādes, lai regulētu staigātāju plūsmu un arī samazinātu taku tīkla blīvumu. Pundurbērzu purvā tiks ierīkotas laipas, savukārt stāvajās nogāzēs parka teritorijas Ogres novada daļā, kā arī nogāzē, kur aug Ruiša pūķgalve, tiks izveidotas laipas, tādējādi pasargājot augus no izmīdīšanas. Ir paredzēts izvietot atkritumu urnas, soliņus, galdiņus un tualetes. Atkritumu urnas plānots ierīkot suņu pastaigas teritorijās, lai suņu īpašnieki varētu tur izmest maisiņus ar savāktajām suņu fekālijām.
 
Arī jaunā dabas aizsardzības plānā tiks iekļauti pasākumi sabiedrības izglītošanai un audzināšanai, atjaunojot un papildinot Zilajos kalnos informatīvos stendus par augiem un biotopiem, izveidojot mācību takas vairākos dabas parka kvartālos. Daudz vairāk ir jāizmanto visi pieejamie plašsaziņas līdzekļi sabiedrības izglītošanā dabas aizsardzības jautājumos, veidojot saudzīgu attieksmi pret dabu, turklāt nevis kaut kādā abstraktā izpratnē, bet gan par konkrētu vietu ar tās bagātībām - tepat mums blakus esošajiem unikālajiem Zilajiem kalniem.
 
Veidojas konkrētas ieceres
Vienlaikus ar dabas aizsardzības plāna izstrādi notiek arī kaimiņu pieredzes izzināšana par dabas parku teritoriju izmantošanu aktīvai atpūtai un sportošanai, jau sāk veidoties konkrētas ieceres sporta bāzes izveidei Zilajos kalnos. Tā kā dabas parks atrodas divu novadu – Ikšķiles un Ogres – teritorijā, abu pašvaldību pārstāvji, sadarbojoties ar sporta un aktīvās atpūtas entuziastiem, šo procesu virza kopīgiem spēkiem. Iespējamā sporta bāzes izveides vieta varētu būt Dubkalnos, teritorijā, kur kādreiz atradās suņu patversme.
 
Būs sabiedriskā apspriešana
Kā jau informēts agrāk, Zilo kalnu dabas parka dabas aizsardzības jaunais plāns ir jāizstrādā šogad.  Šis process notiek, septembra beigās – oktobra sākumā notiks nākamā uzraudzības grupas sanāksme, kurā izvērtēs sagatavoto plāna projektu, veiks nepieciešamo labojumus un papildinājumus, lai projektu varētu nodot sabiedriskajai apspriešanai. Pēc tam, izvērtējot sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus un attiecīgi papildinot projektu, dabas aizsardzības plānu iesniegs apstiprināšanai Vides ministrijā.