Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Protams, ir skaisti pāris reizes gadā nodziedāt valsts himnu, apmainīties patriotiskām frāzēm vai palasīt tās plašsaziņas līdzekļos. Taču vai mēs - Latvijas tauta un katrs atsevišķi - patiešām mīlam savu dzimteni?
Vai savu sievu mīl vīrs, kurš to noskūpsta vien tās dzimšanas dienā? Vai Latviju mīl tautieši, kuriem ir labi tur, kur maksā vairāk un kuri atgriežas dzimtenē tikai tad, kad svešumā kļūst grūti? Vai mīl tie, kuri tā vietā, lai būvētu savas valsts labklājību, strādā trimdā, uzlabojot ekonomisko stāvokli Īrijā, Anglijā un citās ārvalstīs? Jūs teiksiet - bet kas viņiem cits atliek, ja dzimtene sadalīta tautas alkatīgāko indivīdu starpā, bet "vienkāršajai tautai" šeit jāsamierinās ar mazumiņu?
Vai tas nav dzimtenes mīlestības un patriotisma trūkums mūsu pašu politiķu, valstvīru un varasvīru sirdīs? Jo kā gan citādi var izskaidrot tik nevērīgu izturēšanos pret zemi, kuru pārvaldi, pret iedzīvotājiem, kuri tevi ievēlējuši?
Vai tas nav mīlestības trūkums pret savu paša tautu, kas liek mērdēt badā pensionārus, tajā pat laikā dāsni šķiežot simtiem miljonu latu grandioziem būvniecības projektiem? Vai tas nav elementāras cieņas trūkums, kas liek turēt uz nabadzības sliekšņa skolotājus un mediķus? Vai tā nav apzināta ļaunprātība, kas liek samazināt policijas spēkus laikā, kad pieaug noziedzība? Vai tā nav vēlme izputināt Latviju par labu kādam ārējam spēkam, kas liek radīt un uzturēt tādu ekonomisko sistēmu, kurā viens pēc otra tiek likvidēti ražošanas uzņēmumi, bet citi smok zem smagas nodokļu nastas? Vai tas nav naids pret savu paša tautu un tās nākotni, kas pieļauj nākamo maniaku audzināšanu, rādot bērniem pataloģisku vardarbību Latvijas kinoteātros?
Vai patiešām tā ir dzimtenes un savas tautas mīlestība, kas liek izsaimniekot nodokļu maksātāju naudu un publiskos īpašumus? Vai mīlēja tie, kuri būtisku Latvijas teritorijas daļu politiskā miera labad atdeva kaimiņvalstij (būtu baisi šeit minēt salīdzinājumu ar analoģisku izturēšanos pret mīļoto cilvēku)?
Vai tiešām kāds tic, ka šajā valstī notiekošās politiskās, likumdošanas, ekonomiskās un pārējās nejēdzības ir "nejaušība" vai "prasmes trūkums" to cilvēku rokās, kuriem pieder reālā vara? Vai kāds tic, ka tā nav mērķtiecīga un apzināta rīcība, lai šo valsti un tautu, novārdzinātu un pašpazemotu, atkal nodotu svešās rokās, saprotams, par kārtīgiem 30 sudraba grašiem?
Vīrs par savu mīļoto rūpējas ik dienas. Viņš ir kopā, kad grūti, viņš gādā, lai viņai nekā netrūktu. Viņš dala ar mīļoto priekus un bēdas, un modina ar skūpstu no rīta. Modināsim tā mūsu Latviju!
Priecīgus visiem valsts svētkus!