ogresfakti
Publicēts: 2010-06-18 14:07:00 / Ekonomika
 Ziņot redakcijai
Ēku siltināšanas programmas ietvaros kopumā pieejami 44,37 miljoni lati par kuriem var nosiltināt vismaz 800 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā, arī Ogrē, “Ogres faktiem” pastāstīja Ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins.
Vienā reģionā apgūstamās summas limits nav noteikts, kas nozīmē, ka pie attiecīgas iedzīvotāju aktivitātes īsā laikā varētu nosiltināt lielāko daļu Ogres novada daudzdzīvokļu māju. Metereologiem solot kārtējo auksto ziemu un pieaugot gāzes cenām, šāda rīcība ievērojami samazinātu komunālos maksājumus, taču iedzīvotāju aktivitāte joprojām ir niecīga. PA “Mālkalne” tehniskais direktors Alberts Vilcāns atzīst, ka Ogrē siltināšanai programmas ietvaros Ekonomikas ministrijā pieteikušās vien dažas mājas.
“Svarīgākais, lai projekta iesniegums iegūtu 20 punktus pirmajos trijos vērtēšanas kritērijos - pēc dzīvokļu skaita mājā un pēc koeficienta, kuru aprēķina renovācijas rezultātā gūto ietaupījumu dalot ar renovācijas attiecināmām izmaksām tūkstošos latu. Trešā iespēja saņemt punktus ir atbilstoši teritorijas attīstības indeksam. Saskaņā ar šiem noteikumiem Ogrei attīstības indekss ir pozitīvs, tādēļ šajā kritērijā iegūts tiek "0" punktu. Šajā gadījumā 20 punkti jāsavāc iepriekšējos divos kritērijos,” detaļas skaidro K.Olšteins.
Kāda ir siltināšanas finansēšanas shēma? Cik lielu daļu jāsedz iedzīvotājiem, pašvaldībai, apsaimniekotājam utt.?
Dzīvokļu īpašnieki pēc mājas renovācijas no ERAF saņem 50% vai 60% (ja vismaz 10% no dzīvokļa īpašniekiem ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas) no attiecināmām izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes pasākumiem un renovācijas darbiem. Jāpiebilst, ka visu darbu priekšfinansēšanu uzņemas dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību, kas parasti dzīvokļu īpašnieku vārdā uz kopsapulces lēmuma pamata. Parasti tas ir kredīts bankā. Atgādinu, ka finansiālais nodrošinājums šajā gadījumā ir mājas finanšu plūsma. Nereti dzīvokļu īpašnieki par renovāciju, atbilstoši sava dzīvokļu īpašuma platībai, norēķinās uzreiz, tādējādi mazinot kredīta slogu un arī kredīta atmaksas grafiks ir īsāks, skaidro K.Olšteins.
Kas nepieciešams, lai nosiltinātu savu māju? Kādas formalitātes jākārto?
Lai pieteiktu savu māju ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, jāveic daži sagatavošanas darbi – jāsagatavo tehniskā dokumentācija – energoaudita pārskats un tehniskā apsekošana, projekts tāme.
Dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē jāpieņem lēmums par renovāciju un jāizvirza pilnvaroto personu, kura rīkosies dzīvokļu īpašnieku vārdā. Pilnvarotā persona visbiežāk ir apsaimniekotājs vai biedrība, kooperatīvā sabiedrība, kuras kompetencē renovācijas projekta īstenošanas laikā ir visu organizatorisko pasākumu organizēšana sākot jau no finanšu plūsmas organizēšanas.
Dzīvokļu īpašniekus kopsapulces laikā būtu jāinformē par mājas tehnisko stāvokli pašlaik, par ieguvumiem no renovācijas, protams, arī par to, kā tiks piesaistīts finansējums un to, kā tas ietekmēs dzīvokļa īpašniekus. Vēlams uz kopsapulci uzaicināt jau renovētas mājas pārstāvi.
Kādas mājas var pretendēt uz siltināšanu programmas ietvaros?
Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā veiks siltumnoturības uzlabošanas pasākumus aktivitātes ietvaros, ir nodota ekspluatācijā no 1944. līdz 1993.gadam (ieskaitot).
Kā arī, lai māja varētu saņemt līdzfinansējumu, būs jāveic energoefektivitātes pasākumi un pēc renovācijas daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai siltumenerģijas ietaupījumam jābūt nemazākam kā 20 % gadā. Jau renovēto māju siltumenerģijas patēriņš 2009./2010.gada apkures sezonā salīdzinot ar iepriekšējām apkures sezonām, parāda reālo ietaupījumu - vidēji 40%, atsevišķos gadījumos pat 5-% un vairāk.
Šīs aktivitātes ietveros finansējumu piešķir, ja projekts netiek un nav ticis finansēts vai līdzfinansēts no citiem Eiropas Savienības finanšu avotiem, kā arī valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī projekta ietvaros plānotās darbības nepārklājas ar darbībām, kas tiek finansētas citu Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un citu finanšu instrumentu ietvaros.
Daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam nepieder vairāk kā 20 % no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita. Norādītais procentuālais sadalījuma apjoms neattiecas uz valstij un pašvaldībām piederošiem dzīvokļu īpašumiem.
Daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošo neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25 % no dzīvojamās mājas kopējās platības. uzmanība jāpievērš veikaliem, saloniem, birojiem, kas visbiežāk atrodas ēku pirmajoos stāvos.
Kopumā iesniegti ir 162 projekti no 36 apdzīvotām vietām. To kopējais līdzfinansējuma apjoms ir 7 864 964.54 Ls. Līdz šā gada 15.jūnijam ir noslēgti 69 līgumi (līdzfinansējuma apjoms 3.52 milj.) un noslēgusies renovācija ir 9 daudzdzīvokļu mājām. Jāpiezīmē, ka šo māju vidējais siltumenerģijas ietaupījums ir 40 %. Renovācija ir uzsākta vismaz 80 daudzdzīvokļu mājās.
Viena no lielākajām barjerām ir iedzīvotāju kredītbailes šajā ekonomiski smagajā situācijā, kam līdzās stāv neizpratne par iespējamiem ieguvumiem. Būtiskākais - siltināšana ir ne vien mājas komforta līmeņa paaugstināšana, bet reāla ekonomijas gan naudas izteiksmē, gan patērētās enerģija ziņā. Vidējais ietaupījums nosiltinātām mājām ir 40% enerģijas, dažām pat virs 50%.
Lielākajā daļu siltināto māju, kuras saņēmušas ERAF līdzfinansējumu, dzīvoklis pēc renovācijas izmaksā mazā, pat neskatoties uz to, ka tiek maksāts kredīts. Kredīta maksājums parasti nepārsniedz 40 santīmus uz kvadrātmetru, vidēji - 25 santīmus, savukārt ietaupījums uz ietaupītā siltuma rēķina mērāms no 40 santīmiem līdz pat 70 santīmiem uz kvadrātmetru.
Skaitļi ir ļoti optimistiski, papildus jāvērš uzmanība, ka banka izsniedzot kredītu renovācijai ķīlu neņem un bankas % likme ir draudzīga jebkuram kredītņēmējam. Tie ir 2.5 - 4.8% (mainīgā likme). Bankas vienīgais nosacījums, konts atvērts tajā bankā, kas izsniedz kredītu un pozitīva naudas plūsma.
Vēl viens no būtiskiem riskiem ir dzīvokļu īpašnieku spēja vienoties par kopīgu lēmumu. Kopsapulcē dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums ar 50% +1 balsi.
Cik ātri var reāli nosiltināt ēku, sākot no lēmuma pieņemšanas to darīt un beidzot ar nodošanu ekspluatācijā?
Aktīvam cilvēkam no mājas vai apsaimniekotājam, pārvaldniekam jāierosina mājas siltināšana, jāveic situācijas izpēte, vizuāli jānovērtē mājas tehniskais stāvoklis, jāpārskata izmaksas un ar speciālistu (būvnieku vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Ekonomikas ministrijas un konsultantu) palīdzību jāizvērtē renovācijas iespējas. Dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē jāpieņem lēmums par renovāciju, maksimālās summas apmēru, par pilnvaroto personu, kas projektu virzīs tālāk. Šī lēmuma pieņemšana var ilgt no 2 nedēļām līdz pat 2 mēnešiem, jo ļoti svarīgi ir dzīvokļu īpašniekiem sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai izskaidrotu renovācijas ieguvumus un iespējas.
Lēmuma pieņemšanai seko tehniskās dokumentācijas izstrāde, kur tiek nolīgti attiecīgie speciālisti - ēku tehniskais apsekotājs, sertificēts energoauditors, projektētājs, tāmētājs. Tehniskās dokumentācijas izstrādes laiks jārēķina no 3 nedēļām līdz pat 2 mēnešiem, atkarībā no projekta sarežģītības. Saņemot tehnisko dokumentāciju atliek sagatavot projekta iesnieguma veidlapu, kurā atspoguļo būtiskāko informāciju par plānotajiem darbiem un siltināšanas projekta mērķi. Projekta iesnieguma veidlapai pievieno kopsapulces protokolu, pilnvarojuma līgumu, mājas inventarizācijas lietu, tehnisko dokumentāciju, visu cauršauj un projekta iesniegums ir gatavs iesniegšanai. Jāpiebilst, ka papildus iesniedzamai dokumentācijai nav jābūt oriģināliem, bet pietiekamas ir to kopijas. Kopumā projekta sagatavošanas laiks mērāms no 3 mēnešiem līdz pus gadam. Pats siltināšanas, renovācijas process visbiežāk ilgst no 4 mēnešiem līdz 8 mēnešiem.
|
Pacients no pakaramā izveido ieroci