Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ceturtdien, 30.oktobrī Ogres centrālā bibliotēka svin lielu jubileju - nodzīvots pilsētas mūžs!
Bibliotēkas direktore Maruta Jēkabsone stāsta, ka bibliotēkas vēsture sākusies 1928.gadā - tajā pašā, kurā Ogrei piešķirtas pilsētas tiesības. 1928.gada 21.jūlija laikrakstā "Ogres straume" vēstīts, ka viens no pirmajiem jaunās pilsētas domes lēmumiem bijis par bibliotēkas ierīkošanu.
Bibliotēkas dibinātājs, veidotājs un arī vienīgais darbinieks pastāvēšanas pirmajā posmā bija skolotājs Teodors Spuriņš. Viņš bibliotēku ar 1500 sējumiem izveido uz Kultūras fonda domes dāvinājuma pamata. Lasītājiem bibliotēka sākotnēji pieejama vien darba dienās no pulksten 17 līdz 20 vakarā.
1929.gadā jau reģistrēts 151 bibliotēkas lietotājs, no tiem 87 sievietes, 64 vīrieši. Bibliotēkas pirmās mājas - Rīgas iela 13 (tagadējās Daugavpils šosejas malā, Daugavas pusē). Ēka gan laika griežus nav pārdzīvojusi - ceļa paplašināšanas labad līdz ar citām būvēm likvidēta.
Laikam ritot, galvenajai bibliotēkai pievienotas vairāku vietējo biedrību bibliotēkas, sējumu skaitam pieaugot līdz 2139. Par bibliotēkas gaitām kara laikā daudz ziņu nav, zināms vien tas, ka bojā gājuši daudzi vērtīgi sējumi. Pēc kara bibliotēka faktiski veidota no jauna.
Vēlāk, apvienojot pilsētas un apriņķa bibliotēkas, top viena - Ogres apriņka bibliotēka, kas, likvidējot apriņķus, 1950.gadā pārdēvēta par Ogres rajona centrālo bibliotēku. Tās atrašanās vieta - Rīgas ielā 1 (blakus Tirgoņu ielai). Šajā laika posmā bibliotēkā jau strādā divas darbinieces. Paplašinoties grāmatu klāstam un vajadzībai pēc lielākām telpām, bibliotēka pārceļas uz Rīgas ielu 4 (tagadējā AAS "Balta" ēka starp VID un VUGD), vēlāk - uz Rajona padomes ēku Revolūcijas (tagadējā Brīvības) ielā.
1995.gadā, piedaloties projektu konkursā, Ogres centrālā bibliotēka savā īpašumā iegūst norvēģu kolēģu dāvāto bibliobusu, kurš reizi mēnesī apciemo savus lasītājus attālākajās Ogres rajona vietās.
2001.gadā bibliotēka pārceļas uz bijušā bērnudārza "Buratino" telpām Brīvības ielā 35. Kaut arī bibliotēkas vajadzībām pielāgota gandrīz visa ēka, turpinot attīstību, būs nepieciešamas vēl plašākas telpas. Jau izstrādāts piebūves tehniskais projekts. Mēģinājumi piesaistīt finansējumu tā realizācijai gan pagaidām neveiksmīgi - galvenokārt valsts saspringtās ekonomiskās situācijas dēļ.
2007.gadā bibliotēkas lietotāju skaits sasniedzis 6505. No viņiem apmēram trešā daļa - jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Dzīvība bibliotēkā neaprimst - ik dienu to apmeklē 270 - 320 cilvēku. Apkopoti jau vairāk nekā 85 tūkstoši krājumu, 71 tūkstotis grāmatu. Bez maksas publiski pieejami 16 datori ar interneta pieslēgumu. Šobrīd bibliotēkā strādā 28 darbinieki.