Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ikšķile – viens ciems jeb lībiešu vārdiem üks küla. Bet lietas, ar kurām lepojos savā pilsētā nav tikai viena, bet noteikti vairāk.

Pirmā lieta, ar kuru lepojos savā pilsētā ir tās senā vēsture. Un visvairāk jau man ir lepnums par to, ka nāku no pilsētas, kurā celta pirmā mūra celtne Baltijā, neskatoties uz to, ka tās celšana bijusi skarba, varbūt pat nežēlīga pret manas pilsētas senčiem – līviem. Domāju, ka jebkurš ikšķilietis ir lepns par šo vēsturisko kultūras objektu, kas pilsētu padara zināmu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.  Un lai šis skaistums nepazustu, mums jācenšas to saglabāt un nebojāt, izturoties pret baznīcas drupām ar bijību un cieņu.

Otrā lieta ir pilsētas daba. Man vienmēr ir paticis, ka Latvijā daba ienāk arī  mūsu lielajās pilsētās, bet mazpilsētās tas ir izteikts vēl vairāk. Ir ļoti patīkami atgriezties vakarā mājās no Rīgas un, izkāpjot no vilciena, ieelpot svaigo gaisu. Patiešām ir liels prieks, par pēdējo gadu aktivitātēm Ikšķiles apzaļumošanā, kas pilsētas vidi padara estētiski baudāmāku. Man ir liels lepnums par savu pilsētu, kas zaļo un kurā tiek saglabātas zaļās zonas, kuras netiek izpārdodas, lai ierīkotu kārtējo lielveikalu.

Un bez šaubām es lepojos ar visiem Ikšķiles kultūras darbinieki, kuru ar savu darbību nes pilsētas vārdu. Jau sen no Ikšķiles nākuši ne tikai novadā, bet arī Latvijā pazīstami cilvēki, kā vienu piemēru minēšu Jāni Kugu, kā arī mūsdienās no Ikšķiles nāk pazīstami kultūras darbinieki minēšu tikai dažus– rakstniece Nora Ikstena, tēlnieks Jānis Karlovs, maestro Juris Kļaviņš un daudzi citi. Ik katrs pilsētas iedzīvotājs var lepoties, ja no tik mazas pilsētas nāk tik daudz talantīgu cilvēku, un jācer, ka arī turpmāk, no Ikšķiles nāks daudz jaunu talantu.

Pavisam jauna daļa no Ikšķiles, bet lepnuma vērta.  Zaļās salas. Lai gan šis privātmāju ciemats nav pieejams katram, tomēr ar nesen aizvadīto Vides un mākslas festivālu apvienība ir pierādījusi, ka ir gatavi aktīvi iesaistīties Ikšķiles attīstībā un bagātināt pilsētvidi, par ko ir neviltots prieks, jo tiek ieviestas jaunas, neredzētas aktivitātes pilsētas iedzīvotājiem.

Un, protams, visbeidzot es lepojos ar pilsētas iedzīvotājiem, jo Ikšķile nebūtu tāda, kāda viņa ir, ja tai nebūtu tik jauki iedzīvotāji, kuru cenšas uzlabot pilsētas dzīvi, ir aktīvi un nav vienaldzīgi pret pilsētā notiekošo. Un jāsaka, visiem paldies, par to, ko viņi dara pilsētas labā, lai varam lepoties kopā!