Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien, 13.maijā, Ikšķilē noticis pirmais kultūras pasākums kopš Covid-19 krīzes sākuma - jau astoto reizi pasniegta Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā.

Šis bija pirmais pasākums pēc ilgā klusuma brīža kultūras dzīvē, tādēļ tajā  piedalījās tikai mazs literatūras mīļotāju pulciņš, lai klātienē, bet, ievērojot noteikto distanci, sveiktu Soduma balvas ieguvēju Viktoru Freibergu. Balvas pasniegšanas ceremonijā jauku noskaņu un muzikālo noformējumu nodrošināja Ikšķiles mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Linda Ivanova un Egija Puzule.

Pasākumā Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone sacīja: “ Mēs visi esam noilgojušies pēc tikšanās prieka. Pēc kultūras, mūzikas un mākslas.” Ikšķiles novada pašvaldība vienmēr ir bijusi atvērta kultūrai, tādēļ liels darbs paveikts, lai Soduma balvas pasniegšanas tradīciju uzturētu dzīvu. Rakstnieces  Noras Ikstenas izloloto sapni par balvas izveidi 2013.gadā palīdzēja īstenot Ikšķiles novada pašvaldība un domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Savukārt savā uzrunā domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš pateicās Soduma balvas žūrijai: “Veiksmes atslēga pa visiem šiem gadiem bijuši cilvēki, kas izvērtēja iesniegtos darbus. Žūrija vienmēr ir bijusi ļoti profesionāla, darbi, kurus tā virzīja tālāk, vienmēr trāpījuši desmitniekā.” Priekšsēdētājs uzsvēra, ka Ikšķiles novada pašvaldība, dibinot Dzintara Soduma balvu, sniegusi savu artavu Latvijas kultūras dzīves attīstībā. Diemžēl viņam nav pārliecības, ka pēc Ikšķiles novada likvidēšanas iedibinātās novada tradīcijas būs dzīvas. “Mēs ceram, ka nākotnē šīs tradīcijas būs respektētas un saglabātas,“  pauda Trapiņa kungs.

Pasākumā ar savu klātbūtni pagodināja arī Kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš, uzrunājot klātesošos, sacīja: “Dzintara Soduma balva tiek pasniegta par novatorismu literatūrā un jebkurš novatorisms, jebkurš jauninājums pamatā balstās drosmē. Jebkura jauna ideja, lai to realizētu, prasa drosmi.  Es, kā skatuves mākslinieks, ļoti labi zinu, cik liela nepieciešama drosme, lai iznāktu publikas priekšā ar vēstījumu, kurš ir personisks, dziļi personisks, skaudrs, ar vēstījumu par pieredzi, kura radusies dažādās krīzēs. Tas ir simboliski- balva par šādu vēstījumu tiek pasniegta šobrīd, kad mūs visus skārusi šī krīze. Un varbūt tas ir simboliski, tas vēlreiz apliecina to, ka šādi vēstījumi, kas ir personīgi, šāda pieredze, kas ir personīga, pie mums nonāk caur mākslu un caur kultūru.” Uzrunas nobeigumā Ministra kungs ar smaidu sacīja: “Mans virtuāls jeb attālināts rokas spiediens Freiberga kungam un īsti ziedi no Kultūras ministrijas!”

Soduma balvas uzvarētāju savās uzrunās sveica arī žūrijas locekles- kultūržurnāliste Liega Piešiņa un rakstniece Nora Ikstena, kā arī  apgāds “Aminori” un grāmatas mākslinieciskā redaktore Marika Rozenberga.

Jau tradicionāli balvas saņēmēji par godu pasākumam sagatavo eseju. Tā arī šoreiz grāmatas autors Viktors Freibergs lasīja eseju, paužot savas pārdomas un sajūtas par šo laiku un cilvēkiem. “Ir jāmācās dzīvot gluži atšķirīgi un sadzīvot ar bailēm, neziņu, bet neļauties panikai, lai cik banāli tas neskanētu,” savā esejā pauda autors.

Saņemot Dzintara Soduma balvu, Freiberga kungs pateicās pašvaldībai, konkursa žūrijai un izdevniecībai “Aminori” par absolūtu uzticēšanos.

Par savu grāmatu „Kinomāna slimības vēsture” autors rakstīja:  “Kad manā dzīvē iestājās neziņas pilns un smags posms, nolēmu sākt rakstīt šo daļēji fiktīvo dienasgrāmatu, un rakstīšanai izrādījās dziedniecisks spēks. Grāmata ir arī par kino, kas joprojām palīdz man izdzīvot. Es ļoti ceru, ka tā palīdzēs arī citiem atgūt dzīves sparu un nejusties vientuļiem savās ciešanās.”

Viktora Freiberga grāmatu  „Kinomāna slimības vēsture” augsti novērtējusi arī žūrija, no 35 iesniegtajām grāmatām vienbalsīgi ierindojot pirmajā vietā.

Dzintara Soduma balvas fonds ir 4270 eiro. Tā ir izcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Soduma piemiņai veltīta Ikšķiles novada pašvaldības atzinība Latvijas rakstniekam par novatorismu dzejā, prozā, dramaturģijā vai tulkotājam par literatūras tulkojumu latviešu valodā.

Balvas žūrijā strādāja rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kultūržurnāliste Liega Piešiņa, redaktors Arturs Hansons, rakstniece Nora Ikstena un Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone.